“Dubļus no lieveņa slaukām pamanīju savu pirmo kolēģi sanitāru Arni!” Jāzeps Stradiņu leģendai velta silrdsiltus vārdus 0
Mēs esam raduši, ka sociālajos tīklos nereti cilvēki raksta sūdzības, publiski pašausminās par redzēto, piedzīvoto, taču katrā darvas mucā ir arī pa medus pilienam. Lūk, aikustinošs stāsts no Stradiņu slimnīcas.
“Mans pirmais darbs ar darba grāmatiņu bija pa vasarām Stradiņos, tēta nodaļā par kurjeru. 1998. gads un vēl pāris pēc tam. Šodien biju Stradiņos uz rentgenu un promejot pie autostāvvietas ieraudzīju pazīstamu cilvēku. Dubļus no lieveņa slaukām pamanīju savu pirmo kolēģi sanitāru Arni.
Žirgts, strādīgs un tikpat skaļrunīgs kā tajās vasarās, kad kopā vizinājām pacientus un laboratoriskos izmeklējumus pa Stradiņu plašo teritoriju. Arnis ir džeks, kurš vienmēr bijis un paliks prātā bērns.
Bet tas nav traucējis Stradiņiem viņu visus šos gadus nodarbināt svētīgā darbā. Un Arņa krāšņā valoda sit pušu ne mazumu pie pilna prāta esošo mobilajā telefonā uzaugušo jauniešu izteikties spējas.
Kopš kovida, kad “nodaļā kļuva par smacīgu”, Arnis strādā par apkopēju. Lai visiem ambiciozajiem un talantu apdāvinātajiem izdodas dzīvē izdarīt kaut kripatiņu no tā, ko Arnis ir paveicis sanitāra un apkopēja amatā.
Vai kaut vienu vasaru dzīvē konvertēt savu fizisko enerģiju un reizē kaut kādu pirmatnējo dusmu tik pozitīvi, kā to dara Arnis.
Nojaušu, ka viņam galvā nelido skaisti taurenīši, bet katrreiz, kad viņu redz strādājam, var redzēt, kā viņš to visu, kas tur darās, translē fiziskā darbībā un asprātībā, kurai ir šausmīgi liela vērtība visiem apkārtējiem.” Jāzeps publiski raksta sociālajos tīklos.
Mans pirmais darbs ar darba grāmatiņu bija pa vasarām Stradiņos, tēta nodaļā par kurjeru. 1998. gads un vēl pāris pēc tam. Šodien biju Stradiņos uz rentgenu un promejot pie autostāvvietas ieraudzīju pazīstamu cilvēku. Dubļus no lieveņa slaukām pamanīju savu pirmo kolēģi sanitāru…
— Jāzeps Baško (@JazepsBasko) February 19, 2026
