Eksperte iesaka, kā iekarot Zviedrijas tirgu 0
Katram no mums pienāk brīdis, kad jūtamies pietiekami pieauguši un spēcīgi, lai palūkotos ārpus tēva sētas. Un tad, iespējams, rodas apjausma, ka tuvējo, gluži vai ar roku sasniedzamo valstu vidū ir ne tikai Lietuva un Igaunija, bet arī Zviedrija.
Latvija Zviedriju interesē: 2018. gadā pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Zviedrija ierindojas pirmajā vietā ar kopējo investīciju apjomu 1,3 miljardi eiro un 706 uzņēmumiem.
Kā ar uzmanību no mūsu puses? Skaitļi liecina – interese tiešām ir abpusēja. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, kopējie eksporta apjomi uz Zviedriju aug gadu no gada, un Zviedrija ir piektais lielākais Latvijas eksporta partneris.
Sevišķi straujš pieaugums bijis kopš 2015. gada: par 14–16% gadā, bet 2018. gadā pret iepriekšējo – pat 29%. Absolūtos skaitļos 2018.gada eksports uz Zviedriju bijis 911 miljoni eiro, kas ir 7% no Latvijas eksporta kopapjoma.
Zviedriju kā potenciālo sadarbības partneri atklāj aizvien jauni izaugsmes ceļus meklējoši Latvijas uzņēmumi: par to liecina Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā rīkotais diskusiju semināru cikls “Sweden in Focus”, kas allaž ir kupli apmeklēts, un semināra dalībnieku aktīvi uzdotie jautājumi.
Galvenās likumsakarības, kas jāņem vērā ikvienam uzņēmējam, kurš apsver darbības paplašināšanu Zviedrijas virzienā, ieskicē Austra Krēsliņa, “Baltic Reach AB” īpašniece un biznesa konsultante, kas vairāk nekā desmit gadus bijusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Zviedrijā.
Viņa stāsta, ka pašlaik Zviedrijas tirgus ir nogaidošā pozīcijā: “Tam par cēloni ir nestabilitāte, ko izraisījis “Brexit”, tirdzniecības kari un citas tirgus konjunktūras nianses.”
Tomēr pieredze liecina, ka tieši pārmaiņu procesi un pat krīzes mēdz būt tie brīži, kad sadarbības partneriem izdodas uziet savu īpašo zelta dzīslu, kas turpmākā nākotnē nodrošina panākumus.
Skaidras naudas neesamība
Starp iezīmēm, kas raksturo mūsdienu Zviedriju, A. Krēsliņa izceļ to, ka Zviedrijā tikpat kā vairs nelieto skaidru naudu.
“Ir veikali, kuros iepirkšanās ar skaidru naudu vairs nemaz nav iespējama: par to vēsta arī attiecīgi uzraksti pie kases. Visi norēķini notiek ar bezskaidras naudas darījumiem. Tiek izmantotas gan tradicionālās kredītkartes, gan – kā populārākā alternatīva – divas kolektīvo bezskaidras naudas norēķinu platformas. Viena no tām – “Klarna” – ir īpaši populāra interneta tirdzniecībā.
Izvēloties samaksu ar “Klarnu” kādā no interneta veikaliem, klients preces iegādes brīdī nemaksā neko, bet no “Klarnas” saņemto rēķinu apmaksā jau pēc preču piegādes. Norēķinu starpnieks uzņemas arī parādsaistību piedzīšanu, līdz ar to interneta veikalam kļūst mazāk darbības risku.
Vēl viena populāra norēķinu iespēja ir ar norēķinu platformas “Swish” starpniecību, kurā apvienojušās visas Zviedrijas komercbankas. “Swish” saista klienta mobilo tālruni ar viņa bankas kontu. Sākotnēji tika iecerēts, ka šie norēķini tiks izmantoti tikai nelielu summu, kā tēriņnauda bērnam, pārskaitījumiem, taču sistēma piedzīvoja neprognozētu popularitāti un pašlaik tā tiek izmantota kā standarta maksāšanas līdzeklis.
Otra tendence ir e-tirdzniecības popularitāte. “Attīstība ir eksplozīva. 2018. gadā Zviedrijas pircēji internetā iegādājušies preces 14,95 miljardu eiro vērtībā, un tiek prognozēts, ka šogad šis apjoms varētu augt vēl par 13%. Tajā pašā laikā pirkumu apjoms no Ķīnas, ASV un citiem tālajiem tirgiem sarūk. Zviedri meklē preču iegādes iespējas tuvumā,” stāsta A. Krēsliņa.
Trešā pamanāmā tendence ir tā, ka uzņēmumi meklē veidus, kā iesaistīties aprites ekonomikā. Šajā jomā attīstās jauni uzņēmējdarbības virzieni. Piemēram, veikali, kas izīrē apģērbus, kā “Something borrow-ed”, kur ir iespēja īrēt pilnu apģērba komplektu, vai “The Wow closet”, ar kura starpniecību klienti var izīrēt savus smalkos tērpus, kas ikdienā nīkst skapī.
Arī “H&M” ir nolēmis iesaistīties apģērbu iznomāšanā. Savukārt “IKEA” ražošanā maksimāli tiecas izmantot otrreiz pārstrādājamus vai pārstrādātus materiālus.
Lielie diktē cenas
Zviedrijas tirgus īpatnība ir tā, ka daudzās nozarēs Zviedrijas tirgū toni diktē daži lieli spēlētāji – visbiežāk trīs. Vidēja lieluma uzņēmumu tikpat kā nav, taču ir daudz pavisam nelielu firmu.
Piedāvājot sadarbību lielajiem, ir jārēķinās, ka viņi diktēs savus cenas un piegādes apjoma noteikumus un tie nebūs apspriežami. Tādēļ, ja ir vēlme atrast savu nišu, vislabāk sadarbības partnerus meklēt mazāku uzņēmumu vidū.
Labas izredzes ir mēģināt Zviedrijas tirgū ienākt ar savu interneta veikalu. “Sākot plānot ienākšanu Zviedrijas tirgū, pirmais uzdevums ir saprast, kādu mērķauditoriju jūsu produkts vai pakalpojums varētu interesēt.
Otrs uzdevums – parūpēties par uzņēmuma mājas lapas tulkojumu zviedru valodā. Tas ir svarīgi ne jau tādēļ, ka zviedri nesaprastu angliski, bet tāpēc, ka signalizē par nolūku nopietnību.
Laba zviedru valoda liecinās, ka arī jūsu produkts, visdrīzāk, ir kvalitatīvs. Pēdējos gados zviedri ir ļoti aktīvi sociālo mediju lietotāji, līdz ar to šīm platformām ir ļoti liela nozīme ikdienā. Ir skaidrs, ka pirms jebkādas sarunas uzsākšanas visa internetā un sociālo tīklu platformās atrodamā informācija par jums tiks sīki izpētīta. Līdz ar to ir svarīgi zināt, kādu iespaidu jūs atstājat sociālajos tīklos.
Tāpat mūsdienīgs un efektīvs veids, kā uzrunāt Zviedrijas auditoriju, ir ar influenceru starpniecību. Blogeri, kas internetā stāsta par savu ikdienu, mūsdienu Zviedrijā ir ļoti efektīvs reklāmas kanāls. Tas ir gluži vai vispārējs bums. Tādēļ uzņēmumi atsakās no tradicionālajiem reklāmas kanāliem un tā vietā uzrunā influencerus. Protams, paralēli tam var lietot arī tradicionālos ceļus savas produkcijas vai uzņēmuma popularizēšanai,” stāsta A. Krēsliņa.
