Eiropas šoferi britu kreisajā joslā 0
Kas notiek, ja, braucot pie Latvijā apdrošināta auto stūres, sanāk iekļūt satiksmes negadījumā Apvienotājā Karalistē? Vai par vainīgu atzīs to, kurš iebrauca auto aizmugurē, un vai pēkšņi vari būt vainīgs pats, ja sadursmi izraisījis cits? Diemžēl britu tiesās ne vienmēr par vainīgu tiks atzīts tas, kurš tiešām izraisījis sadursmi.
Problēma – kustība pa apli
Dzidra Nūra strādā par vecāko prasību vērtētāju Mančestrā bāzētajā “Balcia Insurance SE”, kas pārstāv vairākus apdrošinātājus, kuri pārdod auto apdrošināšanas polises Eiropas Savienībā. Viņai bieži nākas aizstāvēt Latvijas un Lietuvas tālbraucējus, taču gadās arī privātie auto.
Tā kā Apvienotajā Karalistē kustība notiek pa kreiso ceļa pusi, tad varētu domāt, ka avārijas notiek tieši tādēļ, taču Dzidra Nūra, kura Anglijā dzīvo 19 gadus un ir ieguvusi juristes diplomu Mančestras universitātē, kā arī jau vairākus gadus ir Mančestras domes deputāte, apgalvo, ka ar braukšanu pretējā pusē šoferi tiek galā gluži labi. Problēmas radot kustība pa apli, un apļi tiešām Anglijā ir teju uz katra krustojuma.
Latvijā aplī pa malējo joslu var turpināt braukt, cik ilgi vien vēlas, turpretī Lielbritānijā, ja nav īpašu apzīmējumu uz brauktuves, malējā josla griež pa kreisi vai brauc taisni, un aplī var iebraukt nevis tad, kad var paspēt iespraukties, bet gan tad, ja labā puse brīva.
Pat profesionāliem šoferiem, kuri precīzi ievēro noteikumus, gadās ķibeles, jo Anglijā, tāpat kā visur citur, vieglie auto mēdz līst priekšā smagajiem, pie tam, ja stūre kreisajā pusē, tad labajā pusē būs neredzamā zona. “Daži mūsu šoferi ļoti godīgi pasaka: “Nu, mainīju joslu un neredzēju! Nav nekā, un pēkšņi dzirdu troksni!” Ātrums uz šosejām ir liels, vieglajai mašīnai no kreisā stūra iesit, un tā mašīna aiziet riņķu riņķiem, kamēr kaut kur atsitas. Citreiz ir tā, ka pat piecas mašīnas tiek sasistas vienlaikus,” stāsta Nūra. Atļautais ātrums uz ceļiem ar divām joslām katrā virzienā un atdalošo joslu ir 70 jūdzes stundā, kas ir 112 km/h, avārijas uz šādiem ceļiem ir ārkārtīgi bīstamas.
Videoreģistratori lieti noder
Labi, ja ir uzstādīts videoreģistrators, Apvienotajā Karalistē to neprasa reģistrēt.
“Reiz sieviete ar trīs dienas vecu “Range Rover” uz šosejas sajauca pedāļus un gāzes vietā nospieda bremzes. Un smagā mašīna ieskrēja aizmugurē. Parasti vainīgs tas, kurš ieskrien aizmugurē. Bet mēs noskatījāmies video – viņai tak nekas priekšā nenotika, lai tā ņemtu un apstātos pašā ceļa vidū, tieši priekšā fūrei! Fūre sver 40 tonnas, nevar uzreiz reaģēt. Aizsūtījām ekspertiem pārbaudīt, beigās lietu vinnējām. Taču bieži saņemam pretenzijas no britiem, sakot, ka iebrauca sānā vai aizmugurē, mainīja joslu. Tad, kad saņemam video no mūsu klientu kamerām, var redzēt, ka vieglie negrib braukt smagajam nopakaļus un lien priekšā, neapzinoties, ka mūsējie sēž augšā kreisajā pusē, un viņi nemaz tās mazās mašīnas, kas lien priekšā no labā stūra, neredz.”
Katra šofera pienākums – uzmanīties
“Tas, ka tev ir priekšroka, nenozīmē, ka vari visur braukt neskatoties. Tiesā pēc tam prasa – nu tu taču redzēji, ka tā otra mašīna bija? Tātad abi vainīgi! Ja pasaki, ka neredzēji, tas nenozīmē, ka tev noticēs un tiksi sveikā cauri,” stāsta Nūra. “Latvijā atbrauc policisti un pasaka, kurš vainīgs. Šeit nav tā, policisti vispār neiesaistās, lai apdrošināšanas kompānijas tiek pašas galā. Autovadītājiem svarīgi dabūt aculieciniekus. Ja nav liecinieku, tad tiesa skatās, kuram var noticēt! Arī video ne vienmēr palīdz, tiesneši var teikt – tu taču redzēji, ka tā mašīna tur brauca, kaut kur tak viņai bija jāpaliek!” Dažkārt abiem ir bijis pienākums skatīties un uzmanīties, teiktais nesakrīt, liecinieku nav, tātad vainīgi abi.
Agrāk bija daudz krāpniecības gadījumu, speciāli brauca priekšā un bremzēja, lai izraisītu avāriju un saņemtu apdrošināšanas atlīdzību. Šobrīd daudziem auto ir videoreģistratori un šāds “cash for crash” (latviski – nauda par avāriju) izraisītājiem var beigties nepavisam ne tā, kā iecerēts, taču tas nenozīmē, ka šādu gadījumu vairs nav.
Īpaši jāuzmanās no gājējiem, kas gandrīz nekad neesot vainīgi. “Gadās, ka piedzēruši iztenterē no bāra tieši priekšā mašīnai. Vai bērni izskrien. Tiesas spriedumi var būt ļoti dažādi, jo uzskata, ka šofera pienākums ir piebremzēt un ļoti uzmanīties apdzīvotā vietā, pieļaujot, ka uz ielas var nejauši izskriet bērni, spēlējot bumbu, var būt riteņbraucēji. Ja notiks avārija, tad skatīsies, ar kādu ātrumu brauca, vai redzēja, vai neredzēja,” brīdina Nūra.
Jāpaziņo apdrošinātājam uzreiz
Ja notiek negadījums, tad šofera pienākums ir paziņot apdrošinātājam, bet to ne vienmēr izdara. “Citreiz mūsu šoferi saka – mēs vispār nekad neesam bijuši Anglijā! Un tad mēs prasām, lai britu puse sūta pierādījumus. Dažkārt gadās, ka briti iedod nepareizu informāciju, tad lieta pat tiek vinnēta.”
Ir autovadītāji, kas dzīvo Anglijā, bet brauc ar Latvijā reģistrētu mašīnu. Uztaisa avāriju un zvana radiem uz Latviju, lai ātri paņem apdrošināšanu. Kad tiek salīdzināts avārijas izraisīšanas laiks un polises izrakstīšanas laiks, izrādās, ka polise nopirkta tikai pāris stundas vēlāk. Sanāk, ka avārijas brīdī nebija derīgas apdrošināšanas polises, tad ar lietu strādā britu “Motor Insurer’s Bureau” (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas broja jeb LTAB analogs Lielbritānijā). Vēlāk no Latvijas LTAB piedzen iztērēto, savukārt LTAB mašīnas pieprasa atmaksāt auto īpašniekam. Summas var sasniegt astronomiskus apmērus, tādēļ Nūra silti iesaka bez apdrošināšanas nebraukt. Arī bēgšana no avārijas vietas var beigties nelāgi. Reiz tika notriekts motociklists, vainīgais autovadītājs nolēma mukt, noņemot numurus un pametot auto ceļmalā. “Noņemtos numurus iesvieda turpat krūmos, cik tad ilgi policistiem tos numurus atrast!” ironizē Nūra.
180 000 mārciņu par noskrāpētu tilta malu
Ja avārijā iesaistītas smagās automašīnas, tad gadās apskādēt arī ceļa stabus un barjeras, īpaši tad, ja apgāžas fūre. Taču ne vienmēr bojājumi rodas avārijas brīdī. Britu ceļu uzturētāji, atklājot bojājumus, mēdz sazināties ar policiju, lai noskaidrotu, kādi ceļu satiksmes negadījumi pēdējā laikā notikuši, un tad prasa apdrošinātājiem atlīdzināt zaudējumus cerībā, ka kāds arī samaksās.
Nūrai ir gadījies saņemt prasību par 180 000 mārciņu (270 000 eiro) apskrāpētas tilta barjeras dēļ. Bojājums nozīmē, ka uzturētājam jāslēdz ceļš, jāsauc eksperti pārbaudīt struktūru un tilta drošību, kas maksā ļoti dārgi, tādēļ juriste pēc avārijas iesaka vienmēr safotografēt visu iespējamo, ne tikai sava un otra auto bojājumus, bet arī apkārtējo vidi. “Reiz mums lika maksāt par stabiem, bet es viņiem saku – skatieties, kur bija avārija, bet kur ir tas stabs! Tas stabs taču vismaz 400 m tālāk! No sākuma nepiekrita, bet mēs braucām, skatījāmies, salīdzinājām ar bildēm no notikuma vietas. Cīnījāmies gadu, līdz pierādījām, ka mums nevajag maksāt par to stabu.”
