Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Zanders: Eksperti nav “apokalipses jātnieki”, bet risinājumu piedāvātāji 0

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Veselam
“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu 17
Lasīt citas ziņas

“Padomos neviens vairs negrib klausīties,” tā “Latvijas Avīzes” 1. jūlija numura Māras Libekas publikācijā “Vārti vaļā vīrusa ievazātājiem” saka infektologs Uga Dumpis. Viņam diemžēl taisnība, un tas saistīts ne tikai ar politisko lēmumu pieņēmēju prāta mazspēju, bet arī ar plašākas publikas ačgārnu izpratni par ekspertu jēgu.

Proti, sabiedrībai liekas, ka eksperti visu laiku mūs baida, grib ierobežot, īsi sakot, viņiem “jo sliktāk, jo labāk”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Manuprāt, patiesībā speciālisti, kuri patiešām ir eksperti, parasti pret jebkuru problēmu izturas pragmatiski. Piemēram, kad jūnija beigās parādījās ziņa par jaunu t. s. cūku gripas H1N1 vīrusa celmu, eksperti nevis sāka vaimanāt par nākamās pandēmijas neizbēgamību vai aicināt nokaut visas cūkas pasaulē, bet ļoti racionāli secināja, ka nepieciešama biežāka šo lopiņu un ar viņiem strādājošo cilvēku testēšana, lai savlaicīgi novērstu problēmas tālāku izplatīšanos.

Ja mums liekas, ka eksperti vēlas mūs visus iespundēt dzīvokļos vai piespiest nēsāt aizsargmaskas, jo šādi viņi gūst kaut kādu sadistisku baudu, tad mēs nesaprotam, kā funkcionē zinātne.

Zinātne saka: laika posmā no 1940. līdz 2004. gadam pasaulē ir parādījušās apmēram 330 jaunas, nosacīti apzīmējot, slimības, no kurām 60% saistītas ar zoonozi (vīrusu izraisīto slimību gadījumā – 69%).

Zinātne nesaka, ka tāpēc dzīvei nav jēgas vai ka vismaz visiem jāstaigā aizsargtērpos; eksperti norāda, ka ir biežāk un ar plašāku izvēli jātestē dzīvnieki, jo īpaši savvaļas.

Kad nesen vienā no Austrālijas štatiem bija Covid-19 uzliesmojums un izrādījās, ka izplatīšanās iemesls bijušas kādā viesnīcā kopīgi daudzkārt lietotās šķiltavas, neviens eksperts neteica, ka valstī jāslēdz viesnīcas vai jāaizliedz lietot šķiltavas, – ekspertu uzmanības centrā bija algoritmi, kas ļauj, cik iespējams, ātri un pilnīgi atklāt cēloni un ar to saistīto cilvēku loku. Aukstasinīgi, bez histēriskas retorikas.

Ja pandēmijas tēma visiem apnikusi, piedāvāju iedomāties samērā reālu situāciju, kad daļā pasaules “nobrūk” elektroapgāde ar visām no tā izrietošām sekām sakariem, transportam, ūdensapgādei utt. Iespējamais iemesls – Saules koronārās masas izvirdums.

Reklāma
Reklāma

Man nav gadījies lasīt ekspertu ieteikumu mājsaimniecībām tāpēc apgādāties ar malkas apkuri vai vismaz sapirkties sveces. Eksperti aukstasinīgi saka, ka derētu teritorijā starp Zemi un Sauli novietot, teiksim tā, stacionāru satelītu, kas izvirdumu nofiksētu un dotu mums pusstundu laika sagatavoties (rezerves jaudas utt.).

Eksperti ir nevis apokalipses sludinātāji, bet risinājumu piedāvātāji. Ja eksperti runā par klimata pārmaiņām, tad uzvaroši atcirst, ka tādas Zemes vēsturē ir jau notikušas arī agrāk, ir bezjēdzīgi – eksperti to nemaz neapstrīd.

Viņi norāda uz to, ka mēs, cilvēki, esam pamatīgi savairojušies un papildus pieraduši pie komforta, tādēļ derētu vismaz paskatīties, kas notiek ar mūsu sabūvēto mūžīgā sasaluma zonā, kas kūst (ja nevēlamies, teiksim, gāzes cauruļvadu avārijas), vai beigt pašiem sevi biedēt ar ĢMO, tā vietā veidojot pret sausumu un sālsūdeni izturīgākas lauksaimniecības kultūras.

Tāpat vismaz man nav nācies saskarties ar ekspertiem, kuri baidītu ar “mākslīgā intelekta uzvaru” pār cilvēci – vairumā gadījumu viņi vēlas gari un man nesaprotami parunāt par mākslīgo neironu tīklu apmācības metožu plusiem un mīnusiem.

Atgriežoties pie pandēmijas – lai cik ļoti mums liktos, ka nevajag ar “to vīrusu” pārspīlēt, es aicinātu, ka eksperti arī ir cilvēki, kuriem bērni mācās skolās, kuri arī grib aizbraukt atvaļinājumā un apmeklēt teātri, respektīvi, viņi nav kaut kādi “frīki”, kuru intereses principiāli būtu pretrunā pārējās populācijas vēlmēm. Ja viņi kaut ko rekomendē, viņi to dara arī paši sava komforta labā.

Ļoti žēl, ka politiķi – ne tikai Latvijā – nu (salīdzinot, piemēram, ar aprīli vai maiju) ekspertos ieklausās mazāk, acīmredzot atspoguļojot vēlētāju daļas uzskatu, ka eksperti grib tikai kaut ko aizliegt un ierobežot.

Sabiedrībai nevajadzētu pārcelt savu skepsi pret politiķiem uz ekspertiem.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.