Kas jums, Budžeta komitejas deputātei, nācis ausīs par finanšu perspektīvām? Te daudzi sāk stāstu – pēc 2020. gada ES fondu naudas nebūs vai plūsma mazināsies, jo donorvalsts Lielbritānija iet prom no savienības. 6
Tas ir sarunu temats, bet ir daudz neskaidrību, lai zīmētu konkrētas nākamā plānošanas perioda aprises. Komisārs Etingers minējis, ka breksits nozīmētu par 15% līdzekļu mazāk ES budžetā. Nav vienošanās, cik briti piekritīs maksāt izstājoties. Budžeta komisijā apspriežam, cik izmaksās ES iestāžu pārvietošana no Londonas uz dalībvalsti. Eiropas Zāļu aģentūras pārcelšanās cena būs, mazākais, 600 miljoni! Līgumi ar namīpašniekiem slēgti uz ilgiem gadiem, jāatbalsta darbinieku ģimenes, transportizdevumi – viss maksā. Iztrūkumu, kas radīsies pēc 2020. gada, varētu mēģināt segt, palielinot dalībvalstu iemaksas vai savelkot jostas. Par pirmo variantu atsaucība nav liela, par otro – birokrātijai nenāktu par sliktu līdzekļu ietaupīšana, bet eirokrāti ir pārapdrošinājušies pret šādiem “negadījumiem”. Iespējams, budžeta pildīšanai jāievieš papildu Eiropas nodokļi, piemēram, banku transakciju nodoklis. Bet tam arī milzu pretestība.
Vai tā nebūs, ka Latvija pēc 2020. gada paliek tukšā?
Nē, līdzekļu varbūt būs mazāk, un piekrītu tiem, kas saka, ka līdz tam laikam mums jāatsperas pašiem. Ar prieku klausījos eksportētāju pārstāvi Ināru Šuri, kura stāstīja, ka negācijas, kas cēlušās no Krievijas uzliktajām sankcijām, novērstas. Mūsu eksportprecēm atrasti tirgi visā pasaulē, sankcijas stimulējušas meklējumiem, un tie bijuši sekmīgi.
ES budžeta lielākā sadaļa arvien paredzēta lauksaimniekiem. Vai spiedīgos apstākļos atbalstu nemazinās?
Tā mēģinājuši darīt, bet kādam noņemt, īpaši lauksaimniekiem, ir ļoti grūti. Nav daudz ES politiķu, kas būtu ar mieru saviem zemniekiem teikt – mēs jums iedevām, bet nu samazināsim atbalstu.
Atskan balsis no populistu vai sociālistu puses, ka sociālo atbalstu līmenis dalībvalstīs jānolīdzina. Vismaz jātuvina Latvijas pensijas tām, kādas saņem vecās Eiropas pensionāri.
Tas būtu jauki, bet sociālā sfēra ir vietējo valdību kompetencē, kur katra izstrādā dažādu sociālās palīdzības modeli. ES nav gatava pieņemt modeli, kas nodrošina vienlīdzīgu iztikšanu pensionāriem, pabalstu saņēmējiem. Sociālisti pirmie nebūtu mierā, ka no viņu valstu pensiju fondu uzkrājumiem ņem ārā naudu un maksā ne tik pārtikušu valstu cilvēkiem. Tāda runāšana līdzīga bēgļu sveicēju solījumiem atbraucējus izmitināt savās mājās, un beigu beigās nez vai kāds viesis pieņemts uz ilgu dzīvošanu “velkomista” namā. Ir arī jāatceras, ka Latvija par katru ES budžetā iemaksāto eiro četrus jau tā saņem atpakaļ.
Vai sievietes jūtas droši Eiroparlamenta ēkās? Tur esot konstatēti seksuālās uzmākšanās gadījumi!
Man tā šķiet institūcijas diskreditēšana. Zīmīgi, sūdzības nāk no EP komunistu grupām, kas citādi nebauda lielu ievērību. Esmu apjautājusies darbiniecēm, jaunām un skaistām sievietēm, – neviena nav sastapusies ar seksuālās uzmākšanās problēmu. Noteikti starp tūkstošiem vīriešu ir daži bezkauņas, roku palaidēji, bet to nevar uzdot par milzīgu EP problēmu. Nožēlojami, ka šādas lietas pasaulē notiek, sievietes ir cietušas, bet, ja jāpiedzīvo vardarbība, tad ir likuma regulācija, kā ar to tikt galā. Vismaz Eiroparlamentā nav bezpalīdzīgu meiteņu, kas nodarījumu cietīs, ierāvušās kaktiņā un raudot. Tur par pārkāpumu vainīgajam draudētu bargs sods.
