FOTO. Fotogrāfe no Ukrainas rada fotoattēlu sēriju ar karā ievainotajiem: “Tas ir atgādinājums, ka karš ir diezgan tuvu jūsu valstij un tas joprojām turpinās” 35
28 gadus vecaā fotogrāfe Marta Sirko no Ļvivas vēlas mainīt priekšstatus par invalīdiem Ukrainā. Viņas “Skulptūru sērija” parāda karavīrus jaunā gaismā, vēsta “Euronews”.
Ukraiņu fotogrāfe atceras pirmo reizi, kad viņa spēra kāju Luvras muzejā, Parīzē. Pastaigājoties pa senlietu galeriju, viņa apbrīnoja klasiskās skulptūras no senās Grieķijas un Romas. “Dažiem no viņiem trūka sejas daļas, vienam no viņiem nebija roku,” viņa stāsta. “Un šie pieminekļi ir nenovērtējami. Visi cilvēki visā pasaulē nāk tos apskatīt. Bet tie ir arī ļoti trausli. Tas pats attiecas uz cilvēkiem.”
Marta pēta šo filozofiju savā jaunākajā projektā, ko viņa sauc par “Skulptūru sēriju”. Intīmajā fotogrāfiju izlasē attēloti karavīri un civiliedzīvotāji, kuri guvuši ievainojumus karā, Ukrainā. Viņu visneaizsargātākajās, gandrīz kailajās vietās, izņemot smalki krokotu, baltu palagu, kaujas rētas ir skaidri redzamas, un viņi izskatās tāpat kā skulptūras, ko Sirko redzējusi Luvrā.
Taču tas, ko viņa attēlo, ir tālu no fantāzijas – brutālā realitāte ir tāda, ka arvien vairāk jaunu ukraiņu atgriežas no kaujas lauka smagi ievainoti, un Ukrainai kā nācijai ir jāveic radikālas izmaiņas, lai nodrošinātu, ka viņi var dzīvot cienīgi. “Savā pilsētā es katru dienu redzu cilvēkus, kuri ir ievainoti – karavīrus un civiliedzīvotājus, cilvēkus bez ekstremitātēm,” viņa skaidro.
“Iekļaušana manā valstī ir liela problēma,” fotogrāfe stāsta, piebilstot, ka “ir diezgan grūti pārvietoties ratiņkrēslā, tāpēc es vēlos šo diskusiju padarīt atvērtu visiem.” Kopš Krievijas iebrukuma 10 000 ukraiņu ir zaudējuši ekstremitātes, liecina bezpeļņas organizāciju dati. Ukrainas amatpersonas izvairījās publiskot oficiālus datus, cenšoties uzturēt morāli.
Tabu lika Sirko uztraukties par to, vai ir laba ideja izveidot fotoattēlu sēriju ar ievainotajiem karavīriem, kamēr karš vēl turpinās. Viņa runājusi ar saviem draugiem, kuri ir armijā, un jautājusi: “Vai tagad ir labākais laiks to parādīt vai nē?” Un viņi teica, ka varbūt pat labāk to parādīt tagad, lai parādītu cilvēkiem, ka, neskatoties uz pašreizējo situāciju, mēs vēlamies palīdzēt viņiem dzīvot normālu dzīvi un atgriezties sabiedrībā.
28 gadus vecā fotogrāfe pavadīja daudz laika, runājot ar saviem šīs sērijas “varoņiem”, lai viņi būtu apmierināti ar rezultātu. “Šī projekta laikā es pamanīju, ka viņiem ir mazliet kauns pozēt, īpaši bez drēbēm,” viņa skaidro. Viņa bijusi pārsteigta par atbalstu, ko viņa saņēma, kad sāka publicēt fotogrāfijas savā “Instagram” kontā.
“Pēdējam varonim, kuru fotografēju, 70 procenti ādas bija apdeguši, un viņš gandrīz nomira. Es redzēju, ka cilvēki viņam sūtīja īsziņas un ļoti atbalstīja, sūtot dāvanas. Tas patiešām ietekmēja viņa atveseļošanos, jo viņš joprojām atrodas slimnīcā. Un es domāju, ka tas ir patiešām labs psiholoģiskās atveseļošanās veids,” viņa norāda.
Viņa vēlētos, lai ar fotogrāfijām iepazīstas gan eiropieši, gan paši ukraiņi. Šīs fotogrāfijas, viņa norāda, ir veids, kā atgādināt eiropiešiem, ka joprojām turpinās karš: “Tas ir atgādinājums, ka karš ir diezgan tuvu jūsu valstij un tas joprojām turpinās. Un es turpināšu šo projektu, līdz karš beigsies.”
Atbildība pārstāvēt savu valsti ar šiem mākslas darbiem kara laikā ir smags slogs, Sirko atzīst.
Vēstījums, ko viņa ar šo sēriju vēlas nodot Ukrainai, ir par vienošanos ap daudzveidības un iekļaušanas ideju.”Gandrīz katram cilvēkam manā valstī ir radinieki vai draugi, kas kaut kādā veidā ir saistīti ar karu,” viņa sacīja.”Jūs saprotat, ka tagad tā ir kolektīva problēma. Un es domāju, ka mēs atradīsim veidus, kā vairāk integrēt cilvēkus ar invaliditāti normālā sociālajā dzīvē.”
