FOTO. Putinam draud Krimas zaudēšana. Potenciālā atbrīvošanas “recepte” 147
Krievijas diktators Vladimirs Putins var zaudēt Krimas pussalu, kuru pašlaik okupējis viņa, Krievijas Federācijas karaspēks. Iespējams, ukraiņu “zābaki” pussalā nemaz nav vajadzīgi, taču okupantu apgādes artērijas ir jānobloķē, spiediens jāpalielina un jāgaida, līdz beigsies raķetes, munīcija un pamata krājumi, par to liecina britu žurnālista Toma Šārpa raksts vietnē The Telegraph.
“Un pēc tam vērosim, kā pieaug izdevumi un Putins būs spiests iztērēt resursus, lai noturētu pussalu tikai ar pliku propagandu. tad Krima kļūs ne tikai par ievērojami samazinātu operāciju bāzi, bet arī par sarunu punktu, kas ir stratēģiski nozīmīga visam konfliktam,” uzsvērts rakstā.
Krievijas Melnās jūras flote tiek raksturota kā “funkcionāli sakauta”, pamatojoties uz zaudējumiem, ko tā cietusi no bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem. Tagad atlikušie kuģi bēg uz austrumu ostu Novorosijsku, taču nu arī tur situācija kļūst diezgan bīstama. Kā raksta žurnālists, Krievija jau sen ir zaudējusi jebkādas novērošanas un mērķēšanas spējas Melnās jūras rietumos, un tādējādi Kalibr raķetes neapdraud Ukrainas tirdzniecības kuģus, kas pārvietojas starp Odesu un Rumānijas ūdeņiem.
Žurnālists uzsver, ka Krimu tagad baro divas artērijas – Kerčas tilts un jauna dzelzceļa līnija, kas izbūvēta pāri sauszemes tiltam no austrumiem, bet tagad abi šie objekti atrodas amerikāņu ATACMS raķešu darbības rādiusā.
Ukraiņiem līdz šim izdevies ietriekties tiltā divas reizes. 2022. gada oktobrī un vēlreiz 2023. gada jūlijā. Neskatoties uz remontdarbiem, tilts joprojām nedarbojas ar pilnu jaudu. Tas palielināja RoRo prāmju izmantošanu Kerčā, ļaujot krājumus vest šādi pāri šaurumam, taču tagad arī prāmjus ir skāruši ukraiņi un tie vairs netiek izmantoti.
Tikmēr Apvienotās Karalistes izlūkdienesti liecina, ka Krievija Kerčas šauruma dienvidu pusē novieto atpakaļ astoņas iepriekš vētras bojātās barjerbaržas. Citiem vārdiem sakot, krievi ir nopietni noraizējušies par tiltu un mēģina to šādi pasargāt. Tā iemesls ir “samazināt Ukrainas bezapkalpes ūdens transportlīdzekļu pieejas leņķi”. Starp baržām, iespējams, tiks izvietoti karavīri ar ieročiem. Rietumnieki uzbrukumu tiltam pa ūdeni uzskata par neiedomājamu, jo ukraiņiem trūkst jūras resursu amfībijas uzbrukumiem.
Ko ir vērts atzīmēt, kā raksta izdevums, Krievija tagad mēģina savervēt jaunus karavīrus Āfrikas valstīs Ruandā, Burundi, Kongo un Ugandā. Britu analītiķi uzskata, ka Krievijai šobrīd lielā mērā ir beigušies notiesātie, ko iemest gaļasmašīnā, jo Putins baidās savākt vēl vairāk krievu, jo tas kaitētu viņa ekonomikai un vairāk krievu vīriešu būtu jābēg uz ārzemēm – Putinu uztrauc pretestība iekšzemē.
Ukrainas varas iestādes ir nolēmušas pussalu atbrīvot ar spēku pēc tam, kad 2022. gada 24. februāra agrā rītā krievi uzsāka pilna mēroga iebrukumu.
Atgādināsim, ka uz Krimas tilta jau notikuši vairāki sprādzieni, bojāta tā konstrukcija, bet okupanti veica remontdarbus. Aprīļa vidū Dmitro Pletenčuks, kurš tolaik bija Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēku pārstāvis, sacīja, ka pēc postījumiem krievi vairs nevar izmantot Kerčas tiltu militārajai loģistikai.
