– Varat nosaukt kādu no šīm personībām? 15
– Tāds bija, piemēram, nākamais nacionālkomunists un Latvijas PSR arodbiedrību vadītājs Indriķis Pinksis. 1940. gadā viņu piekomandēja rūpnīcai “Ērenpreiss”. Iekšējā pārstrukturizācija un arodbiedrību pārņemšana tur faktiski notika viņa vadībā. To viņš piemin savās 1985. gada atmiņās. Viņš tolaik lepojās, ka organizējis “Ērenpreisa” strādnieku gājienus uz 1940. gada vasaras lielajām demonstrācijām. Kad pārņēma arodbiedrības, norīkoja pilnvarniekus un izveidoja struktūras, kas atbilda PSRS arodbiedrību 1928. gada kritērijiem, nākamā lieta, kam ķērās klāt, bija strādnieku komiteju organizēšana uzņēmumos. To darīja jau 26. – 27. jūnijā. Par nacionalizāciju runāt vēl bija noliegts, taču strādnieku komitejas acīmredzot jau bija nepieciešamas. Es nedomāju, ka latviešu komunisti tolaik bija tik gudri, lai paši visu izplānotu un zinātu, kā rīkoties. Droši vien bija vēl citi atsūtīti emisāri un uzraugi, ne tikai Višinskis.
Sovjetizācijas plānu jau neizstrādāja 1940. gada pavasarī. Shēma drīzāk bija izkalkulēta vēl 1939. gada sākumā. Dokumentiem, kas apstiprinātu tādu plānu eksistenci, vēsturnieki klāt netiek – tie ir vai nu noslēpti, vai iznīcināti, taču tādiem vajadzētu būt, citādi iznāk, ka padomju valsts aparāts darbojies anarhijas režīmā. Tas, ka tajā laikā bija notikusi Padomju Savienības politikas un taktikas maiņa kādu politisko un stratēģisko mērķu sasniegšanai, ir fakts. Molotovs bija paziņojis, ka PSRS stratēģiskais mērķis ir “sociālisma bāzes paplašināšanās”. Šie plāni attiecās uz trim Baltijas valstīm, un ko līdzīgu gatavoja Somijai. Nepiekrītu Krievijas vēsturniekiem, kuri tagad apgalvo, ka Staļins 1939./1940. gadā par kaut ko šaubījies. Manuprāt, viņam nekādu šaubu nebija. Plāns bija gatavs, un vienīgais jautājums, vai ir nodrošināta situācija īstenošanai. Baltijas valstu gadījumā izrādījās, ka apstākļi sovjetizācijai bija gatavi 1940. gada vasarā. To pašu arodbiedrību pārņemšana un padomiskošana bija viena mēneša jautājums! Un tikai tāpēc, ka situācija pilsoņu prātos tad bija šausmīgi sarežģīta. Visi bija apmulsuši, īsti nevarēja saprast, kas notiks, būs valsts vai nebūs.
– Tad jau būtu jāpēta, kā 1940. gadā veidojās cilvēku atskārsme par notiekošo…
