Gaidām zviedrus un somus aliansē! Somija un NATO 0
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl pirms pusotra mēneša Somijas lielākās partijas stiepa gumiju, solot izdiskutēt pozīciju par NATO jūnijā, savukārt Kreiso partiju savienība bija pilnīgi pret. Šobrīd lielākā daļa – 111 no 200 – Somijas parlamenta deputātu oficiāli pauduši atbalstu valsts dalībai NATO.
Referendumu par iestāšanos Somijā neplāno, lēmuma pie-ņemšanu saskaņā ar likumiem atstājot parlamenta un valdības ziņā: oficiāls lēmums tiek solīts maija vidū, pēc Valpurģiem un Māmiņdienas. Somijas Ārlietu ministrs Peka Hāvisto min, ka Somijas un Zviedrijas lēmums par iestāšanos NATO varētu tikt pieņemts vienā un tajā pašā dienā vai vismaz nedēļā. Somi ar savām 1500 artilērijas vienībām racionāli neizskaidrojama iemesla dēļ jūtas drošāk kopā ar Zviedriju, kurai to ir tikai 100.
Somijas prezidents Sauli Nīniste vēl Krievijas kara Ukrainā sākumā aicināja nostiprināt ES valstu savstarpējās drošības garantijas. Somiem, šķiet, ir piemirsies, ka tieši Somija prezidentes Halonenas un ārlietu ministra Tuomiojas vadībā 2003. gadā ar dažu ES valstu atbalstu apņēmīgi un neatlaidīgi pretojās Itālijas plānam šīs pašas drošības garantijas ierakstīt 42.7. pantā. Gadu desmitiem rūpīgi sargātā militārā neitralitāte somiem noderēja finlandizācijas (pašcenzūra, lai izvairītos no okupācijas) un aukstā kara laikā – šobrīd vairs nedarbojas.
Neitralitātes ideālam Somijā ir dziļas saknes. Teju visi aptaujātie pazīstamie somi, kuri nevēlas redzēt Somiju NATO, savu nostāju pamato ar neitralitāti. Piemēram, antropoloģijas zinātņu doktore Inkeri Aula saka, ka lepojas ar Somijas neitralitāti, un atgādina, ka NATO citstarp ir piedalījusies civiliedzīvotāju nogalināšanā: ”Līdz šim Somijas neitrālā loma ir devusi iespēju būt miera starpniekiem starptautisko likumu pusē.”
Zemessardze
