Pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika Zemessardzes komandiera maiņas svinīgā ceremonija, kurā Zemessardzes komandiera amatā stājās pulkvedis Kaspars Pudāns.
Pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika Zemessardzes komandiera maiņas svinīgā ceremonija, kurā Zemessardzes komandiera amatā stājās pulkvedis Kaspars Pudāns.
Foto; Edijs Pālens/LETA

Kaspars Pudāns: “Esmu pārsteigts par Krievijas armijas brutalitāti pret civilajiem iedzīvotājiem” 42

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji” 

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Kokteilis
Lielā Mēness ilūzija – nepalaidiet garām zemeņu pilnmēnesi 22. jūnijā, tas būs īpašs
Lasīt citas ziņas

2022. gada 24. februāris. Ceturtdiena. Daudziem no mums tā būtu bijusi parasta diena, kad dodamies darba gaitās, uz skolu, atpūšamies vai veicam citas lietas. Taču tās dienas rīts pārsteidza visu civilizēto pasauli – katrs, kurš ieslēdza radio, televīziju vai ieskatījās ziņu lentē internetā, no rīta ieraudzīja šokējošo vēsti – Ukrainas pilsētas saņem raķešu triecienus; Krievija sākusi vispārēju iebrukumu Ukrainā.

Katrs no mums tagad noteikti atceras tās dienas emocijas – ko izjuta, ko domāja. “Latvijas Avīze” vairākām amatpersonām un citiem ļaudīm arī aicināja atcerēties dienu pirms gada un kas šā gada laikā pārdzīvots.

CITI ŠOBRĪD LASA

1. Kā jūs tagad atceraties 2022. gada 24. februāri? Kādas bija jūsu sajūtas un rīcība, kad uzzinājāt par Krievijas uzbrukumu Ukrainai?

2. Kādas izmaiņas šī gada laikā esat pats piedzīvojis vai ievērojis sev apkārt?

Kaspars Pudāns, pulkvedis

K. Pudāns šonedēļ stājās Zemessardzes komandiera amatā, pirms tam bijis Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris.

1. Par karu uzzināju mājās no ziņām televīzijā tās dienas rītā. Tas tagad varbūt slikti izklausīsies, bet, no vienas puses, pat izjutu atvieglojumu, ka nav draudu Latvijai. Līdz tam tomēr bijām vērtējuši visādus riskus arī mums, plānojuši darbības.

Tomēr galvenā sajūta bija milzu vilšanās, ka šajos laikos politiķi izmanto tādus līdzekļus kā militāru iebrukumu citā valstī, darot sliktu ne tikai valstij, kurā iebrūk, bet arī pašu valstij. Tai dienā galvenais bija pēc iespējas ātrāk nokļūt darbā. Daudz sanāksmju, telefonsarunas par tālāko rīcību. Domās uzreiz bijām ar Ukrainu. Lēmām, kā rīkoties zemessargiem, kuri vēlas kā brīvprātīgie doties uz Ukrainu. Tajā pašā laikā iepriekš ieplānoto vizīti uz Zemessardzes 19. bataljonu neatcēlām. Tur jau plīvoja Ukrainas karogs.

2. Esmu pārsteigts par Krievijas armijas brutalitāti pret civilajiem iedzīvotājiem. Tas atklāja krievu karavīru patieso seju. Novērtēju, ka Latvijas sabiedrībā augusi izpratne par notiekošo, arī pašvaldībās. Mūsu karavīru sejās redzu pārliecību, ka arī viņi būtu gatavi cīnīties. Arī es par to, protams, esmu domājis.

Reklāma
Reklāma

Jā, Latvijā būtu citādi apstākļi, bet apvidus ir pat pateicīgāks par Ukrainas stepi. Latvijas trūkumi: mazs teritorijas dziļums un mazāks cilvēku skaits. Bet Krievijas armija nevarētu uzbrukt plaši – uz Rīgu cen­stos braukt rindiņā garās kolonnās tāpat kā uz Kijivu. Krievijas armijai nav ne spēka, ne daudzuma plašam uzbrukumam, kā mēs to labi redzam Ukrainā. Bet arī šī taktika nākt kā tādai ordai būtu mums liels izaicinājums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.