Ekonomika
Bizness

Gauss: “No krīzes iznāksim spēcīgāki”1


Martins Gauss: “Ne visas lidsabiedrības pārdzīvos krīzi, bet “Air Baltic” ir lieliska iespēja no krīzes iznākt vēl spēcīgākai nekā iepriekš.”
Martins Gauss: “Ne visas lidsabiedrības pārdzīvos krīzi, bet “Air Baltic” ir lieliska iespēja no krīzes iznākt vēl spēcīgākai nekā iepriekš.”
Foto: Karīna Miezāja

No pasažieru pārvadājumiem uz vairāk nekā 70 galamērķiem – uz vienu medicīniskā aprīkojuma piegādes reisu nedēļā un 700 atlaistiem darbiniekiem: nepatīkama notikumu attīstība trīs nedēļu laikā Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “Air Baltic”. Vai un kā kompānija atgūsies? Saruna ar kompānijas izpilddirektoru Martinu Gausu.

 

Vai vēl notiek kādi lidojumi?

M. Gauss: Jau vairāk nekā trīs nedēļas nenotiek nekāda veida komerclidojumi, notikuši tikai repatriācijas reisi un kravu pārvadājumi. Kravu pārvadājumus nodrošina viena lidmašīna, bet lidmašīnas mainām. 9. aprīlī (intervija notika 7. aprīlī) no Ķīnas atvedīsim otro kravu ar medicīnisko aprīkojumu, sekos vēl citi kravu reisi.

Pagaidām nezinām, kad varēsim atsākt pasažieru pārvadājumus. Tikmēr cenšamies visas 38 lidmašīnas uzturēt darba kārtībā – kamēr tās neizmantojam, tām nepieciešama īpaša aprūpe. Iepriekš nekad nav bijis tā, ka dīkstāvē ir tik daudz lidmašīnu. Bet tā kā mums jābūt gataviem atsākt lidojumus, lidmašīnas jātur darba kārtībā. Lidmašīnām ir gan īstermiņa uzturēšanas, gan ilgtermiņa uzturēšanas pro­grammas. Tā kā nav zināms, kad krīze beigsies, nākas izmantot tikai īstermiņa uzturēšanas programmu, kas prasa pat vairāk darba.

Kopumā jauno rezervāciju skaits samazinājies par 99%. Atlikušajam gadam ik nedēļu rezervētas 2000 biļetes, bet lielākā daļa biļešu rezervētas vasarai un rudenim. Diemžēl nezinām, cik no tām tiešām tiks izmantotas.

Kā šī krīze atsauksies uz uzņēmuma finanšu rādītājiem?

Salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu laika posmu, trīs nedēļu laikā neesam ieņēmuši apmēram 30 miljonus eiro. Tos nevar saukt par zaudējumiem, jo nelidojot nelietojam arī degvielu un izpaliek citi izdevumi. Bet, protams, krīzes dēļ zaudējumus cietīsim – ar to rēķināmies un cenšamies zaudējumus pēc iespējas samazināt.

Tieši cik lieli būs zaudējumi, ir grūti teikt – tas būs atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, kāds būs biļešu pieprasījums pēc lidojumu atsākšanās. Rezervācijas jo­projām ir pusmiljonam ceļotāju. Pirms tam rezervējuši biļetes bija miljons cilvēku, bet pieņēmām lēmumu, ka daļu plānoto lidojumu šogad tomēr neveiksim.

Ja pieprasījums būs liels, protams, centīsimies palielināt lidojumu kapacitāti, bet, analizējot kopējo situāciju Eiropā, kāda ir iespēja, ka uzreiz varēsim atgriezties sākotnējā stāvoklī? Pat ja no Rīgas visiem ļaus izlidot, joprojām būs daudz vietu, kurās lidojumi nebūs atļauti.

Agrāk, nekā bijām plānojuši, atteiksimies arī no “Boeing 737-300” un “Bombardier Q400 NextGen” lidmašīnām – arī tas samazinās ienākumus, bet lielākā pro­blēma ir minētā flotes uzturēšana. Pat ar iecerēto 700 darbinieku atlaišanu joprojām nodarbināsim tūkstoti cilvēku. Pat nelidojot dažādas izmaksas saglabājas.

Bet vai ir plāns, kā “tikt atpakaļ zirgā”?

Mēs bijām pirmā lid­sabiedrība, kas Eiropā pārtrauca lidojumus Covid-19 dēļ. Tas bija labs lēmums, jo tādā veidā neļāvām vīrusam izplatīties plašākos mērogos.

Uzreiz pēc tam izveidojām krīzes vadības grupu, kas radikāli samazināja visas ieplānotās investīcijas, esošos izdevumus utt. Runājām ar piegādātājiem u. c. partneriem par uzsākto darījumu noteikumu mīkstināšanu, dažādu atlaižu iegūšanu utt.

Esam izveidojuši biznesa plānu, kas mums ļaus atsākt darbu par samazinātām izmaksām, bet jo­projām saglabāsim labu savienojamību – ja atcels visus ierobežojumus, sāksim ar piecām lidmašīnām pirmajā nedēļā, kas lidos uz 12 maršrutiem.

Katru nedēļu liksim klāt pa vienai lidmašīnai, līdz atkal aktīvi lidos 22 lidmašīnas. Gada beigās ceram, ka lidosim uz 60 vai vairāk galamērķiem. Izmaksas izdosies samazināt arī tāpēc, ka lidosim tikai ar “Airbus 220-300”.

 

Tātad varam gaidīt, ka iepriekšējā apjomā “Air Baltic” strādās labākajā gadījumā 2021. gadā?

Pēc lidojumiem būs liels pieprasījums, bet krīzes dēļ vairākas lidsabiedrības pārstās darboties, valstu ekonomikām būs recesija. Pat ja atcels visus ierobežojumus, ekonomika recesijas dēļ nespēs ģenerēt pietiekami daudz naudas, lai mēs uzreiz būtu tur, kur bijām vēl februārī. Domāju, ka iepriekšējo sasniegumu atkārtošanai būs nepieciešams arī viss 2021. gads un tikai 2022. gadā būsim tikpat spēcīgi kā iepriekš.

 

Daudzi pasažieri ir neapmierināti ar to, ka “Air Baltic” vispirms cenšas pārcelt lidojumus, nevis atmaksāt naudu par biļeti. Dažiem nemaz nepiedāvā kompensāciju, tā vietā piedāvājot t. s. vaučeru. Tādā veidā cenšaties samazināt zaudējumus?

Ikviena lidsabiedrība un ceļojumu aģentūra pasaulē šobrīd izmanto vairāk vai mazāk vienu metodoloģiju, kā saglabāt rezervācijas, un vaučeri ir viens no veidiem. Vācijā, Nīderlandē uzskata, ka tūlītēja naudas izņemšana no lidsabiedrībām radīs daudz lielākas problēmas nekā pakāpeniska naudas atmaksa par nenotikušiem lidojumiem.

Ir liela iespēja, ka, lidojumiem atsākoties, pasažieri joprojām gribēs lidot, un lidsabiedrībām šobrīd ir izdevīgi paturēt šo jau iepriekš samaksāto naudu par lidojumu, kamēr nav pilnīgi skaidrs, ka pasažieris nelidos.

Vai “Air Baltic” būs nepieciešams vēl kāds papildu atbalsts no valdības, neskaitot 150 miljonus, kas domāti pamatkapitāla palielināšanai?

Šobrīd mūsu rīcībā vēl nav 150 miljonu, jo pamatkapitāla palielināšana nav apstiprināta. Pagaidām dzīvojam no mūsu pašu iekrājumiem.

Ja krīze beigsies drīz un atgriezīsimies pie normālas darbības, mums nevajadzēs atbalstu, jo pērn emitējām obligācijas 200 miljonu apmērā, mums bija arī lielisks janvāris un februāris.

Bet es domāju, ka krīze turpināsies ilgāk, kas nozīmē, ka mums tomēr vajadzēs akciju turētāju atbalstu. Ja mums nebūs laba bilance, pastāv risks, ka obligāciju turētāji vēlēsies atpakaļ savu naudu.

No 200 miljonu emitētajām obligācijām mums joprojām ir vairāk nekā 100 miljoni. Šobrīd uzdodam jautājumu, kādu apjomu mums vajadzēs, lai no krīzes izietu stiprāki, nekā bijām. Šobrīd ieguldot uzņēmumā 150 miljonus, tam būs liela nozīme mūsu mērķa sasniegšanai – pēc diviem gadiem kotēt akcijas biržā.

Ne jau tikai Latvijas valdība plāno investēt līdzekļus lidsabiedrībās. Piemēram, Vācija atbalstīs “Lufthansu”, kas bija viena no pirmajām lidsabiedrībām, kas vērsās pie valdības, sakot, ka viņiem pietiek līdzekļu tikai 24 dienām. Mums ir līdzekļi vairāk nekā pusgadam uz priekšu.

Vācieši rēķina tāpat kā Latvijas valdība, kura saprot, ka “Air Baltic” ietekme uz Latvijas IKP ir vairāk nekā viens miljards eiro.

Ja salīdzinām “Air Baltic” ar citām lidsabiedrībām, esat labā stāvoklī?

Es teiktu, ka esam lieliskā stāvoklī. Lidojam ar mazākām lidmašīnām, kuras ir pilnīgi jaunas un kuras var veikt gan tuvus, gan tālus lidojumus, mums ir stabila finansiālā situācija, un obligāciju turētāji mums ļoti uzticas.

Arī valdības dotais signāls ir ļoti svarīgs, jo tas parāda, ka arī pēc krīzes tā gatava attīstīt lidsabiedrību. Tas ir skaidrs signāls starptautiskajiem tirgiem.

Vai esat runājis ar Larsu Tūsenu par viņa lomu pamatkapitāla palielināšanā?

Mums viņam ir konkrēts piedāvājums, un arī viņš grib saglabāt pašreizējo 80:20 akciju attiecību. Tas nozīmētu, ka abi akciju turētāji paliek tādā pašā stāvoklī kā līdz šim.

Kas notiks, ja viņš atteiksies no piedāvājuma?

Viņš nav atteicies. Pat otrādi – ir izteicis savu piedāvājumu. Bet, ja tīri teorētiski viņš neiemaksā savu daļu, viņa akciju skaits samazināsies. Bet es zinu, ka viņš to nevēlas, jo grib novest lid­sabiedrību līdz tās kotēšanai biržā.

Ne visas lidsabiedrības pārdzīvos krīzi, bet “Air Baltic” ir lieliska iespēja no krīzes iznākt vēl spēcīgākai nekā iepriekš.

 

Beigu beigās cik lidsabiedrību varētu bank­rotēt?

Interesanti, ka pērn – kad vēl tādas krīzes nemaz nebija – bankrotēja vairāk nekā 30 lidsabiedrības visā pasaulē.

Kopš krīzes sākuma neviena nav bankrotējusi. Kāpēc tā? Jo visi cer, ka pēc krīzes būs jauns sākums, taču mirklī, kad viss atsāksies, daudzām lidsabiedrībām ļoti ātri beigsies līdzekļi.

Negribu prognozēt, cik daudzas pazudīs uzreiz, apvienosies vai krīzes dēļ bankrotēs laika gaitā, bet tādas būs vairākas.

Vai turpināt meklēt stratēģisko investoru?

Vai jūs šobrīd pirktu lidsabiedrību? Neesam meklējuši stratēģisko investoru jau kādu laiku – ar obligāciju emitēšanu mums izdevās atrisināt visas mūsu problēmas.

Kad sāksim akcijas kotēt biržā, noteikti būs privāto investoru interese, taču, ja tev šobrīd ir brīvi līdzekļi, diez vai tu domā par ieguldīšanu lidsabiedrībās.

 

Kāda kopumā būs Covid-19 ietekme uz kopīgo ceļošanas biznesu, aviācijas sektoru, ņemot vērā, ka vīruss varētu ievērojami ietekmēt to, kā cilvēki nākotnē ceļos un izturēsies viens pret otru.

2001. gada 11. septembrī biju lidojumu operāciju direktors lidsabiedrībā “DBA”. Teroraktu dēļ bija jāmaina visa lidsabiedrības darbība, nācās ieviest ļoti striktus ierobežojumus un jaunas drošības procedūras, kas kopumā ļoti palēnināja attīstību.

Tagad krīze ir daudz ievērojamāka. Ja pieņemam, ka vīruss vēl turpmākos divus gadus te nāks, te ies, tad, domāju, redzēsim jaunus ierobežojumus. Piemēram, iekāpšanai lidmašīnā – kaut pati lidošana ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem pasaulē. Lidojuma laikā varam sagaidīt cilvēkus ar maskām, temperatūras mērīšanu pirms lidojuma.

Cerams, ka drīz būs pieejami ātrie Covid-19 testi. Es domāju, ka publiskie pārvietošanās veidi jaunajai dzīvei pielāgosies ļoti ātri, bet kas mainīsies gan – lidojumi uz galamērķiem vairs nebūs tik bieži, lidmašīnas vairs nebūs tik lielas.

 

Cik darbinieku esat atlaiduši un cik turpina darbu?

Vārds “atlaišana” man ne pārāk patīk. Sākotnēji paziņojām, ka pārtrauksim sadarbību ar 300 darbiniekiem, vēlāk paziņojām par darba uzteikšanu vēl 400 darbiniekiem.

Ar visiem esam vienojušies, ka darba līgumu izbeidzam no 14. aprīļa, taču vēl vismaz mēnesi pamatalgu saņems visi atlaistie. Daži pamatalgu saņems arī divus, trīs un pat četrus mēnešus no atlaišanas brīža – viss atkarīgs no tā, cik ilgi darbinieks nostrādājis “Air Baltic”.

Ja darbinieks nostrādājis uzņēmumā līdz vienam gadam, tad algu saņems par laiku līdz 13.maijam, ja nostrādājis no gada līdz pieciem gadiem, tad viņš algu saņems vēl divus mēnešus, ja nostrādājis no pieciem līdz desmit gadiem, tad viņš algu saņems vēl trīs mēnešus, ja nostrādājis vairāk nekā 10 gadus, tad viņš saņems algu vēl četrus mēnešus.

Jāpiebilst, ka daudziem pamatalga ir tikai daļa no ienākumiem – vēl daļu gūst par lidošanu. Diemžēl to nodrošināt nevaram.

Tāpat visiem darbiniekiem nodrošinām veselības apdrošināšanu līdz nākamā gada 31. janvārim, tāpat spēkā paliek visi ceļošanas bonusi.

Tiklīdz atkal varēsim pieņemt darbā cilvēkus, ņemsim atlaistos. Viņi mums bijuši lojāli – neesmu muļķis, es zinu, cik grūti pirms krīzes bija atrast labu darbaspēku.

Daudzi šo visu sauc par atlaišanu, bet es to saucu par ļoti sociālu pieeju darbinieku skaita samazināšanai.

Joprojām turpināsim nodarbināt 1000 darbinieku, kam maksāsim pilnu atalgojumu – algas samazināsies tikai vadībai. Es gribētu saglabāt visus 1700 darbiniekus, bet akciju turētāji teiks, ka neprotu darīt savu darbu, jo kā gan varu turpināt nodarbināt visus, ja mēs vispār nelidojam? Tā ir traģēdija, to nebija viegli izdarīt, bet no līdera sagaida pareizos lēmumus.

To pašu izdarīju 2011. gadā, kad sāku vadīt “Air Baltic”, – rezultātā izveidojām lielisku kompāniju un izveidosim vēlreiz.

 

Viena no “Air Baltic” arodbiedrībām saka, ka atlaišanas nav tiesiskas.

Jā, to saka vienas arodbiedrības pārstāve, bet mums ir vēl vairākas citas arodbiedrības, ar kurām dialogs ir labs.

Šīs arodbiedrības vadītājai ir politiski mērķi, viņa grib būt konkrētas partijas vadītāja, tāpēc ir ļoti agresīva. 27 gadu laikā, ko esmu pavadījis šajā nozarē, esmu strādājis ar dažādām arodbiedrībām.

Gribu uzsvērt, ka pirms jebkādiem paziņojumiem par saviem plāniem informēju visas arodbiedrības, tās uzaicinot pie sevis.

Arī veicot otro darba attiecību izbeigšanas vilni, vispirms pie sevis aicināju arodbiedrības. Tikai pēc tam par to uzzināja darbinieki, mediji un visi pārējie. Piekrītu, ka, ja plānojam pārtraukt sadarbību no 14. aprīļa, bet arodbiedrības tam nepiekrīt , mums ir problēmas.

Taču arodbiedrības bija iesaistītas atlaišanas kritēriju izveidē, un uzskatu, ka šo procesu esam novadījuši profesionāli. Diemžēl saistībā ar šo vienu arodbiedrības vadītāju sabiedrībā nonāk informācija, kas ne vienmēr ir patiesa.

Es domāju, ka no viņas puses šāda rīcība ir bezatbildīga, jo viņa riskē ar daudzu darbinieku nākotni.

Ne velti mēs deviņus gadus pēc kārtas esam Latvijā labākais darba devējs. Ja kritiķi paskatītos, ko dara mūsu konkurenti citās valstīs, viņi saprastu, ka mēs esam sociāli ļoti atbildīgs uzņēmums.

 

Vai “Air Baltic” darbiniekiem būs nepieciešams vēl kāds atbalsts, piemēram, “dīkstāves pabalsts”?

“Air Baltic” darbiniekiem nepienākas dīkstāves pabalsts, un labi, ka tā, jo tādā gadījumā viņi saņemtu, maksimums, 700 eiro. Tā vietā mēs vismaz mēnesi pamatalgu maksāsim visiem darbiniekiem. Pēc tam viņiem būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem, un arī tas finansiāli nebūs nemaz tik slikti.

 

Vai saglabāsiet Baltijā vadošās lidsabiedrības godu? Tikko tiesā uzvarējāt lietuviešu “flyLAL”.

Skandāls ar “flyLAL” notika vēl pirms manas atnākšanas, bet tiesvedība bija manā laikā. Viņi gribēja no mums piedzīt 100 miljonus – Lietuvas augstākā tiesa prasību pat apstiprināja, bet apelācijas tiesā tikko uzvarējām.

Viņiem būs jāsedz arī mūsu tiesas izdevumi, rezultātā iegūsim vairākus simtus tūkstošus eiro. Sen teicām, ka šī tiesvedība ir joks.

Saistītie raksti

Runājot par Baltijas tirgu, būsim tikpat stipri kā iepriekš. Mums ir ļoti labi finanšu rādītāji – 124 miljoni EBITDA uz 500 miljoniem apgrozījuma.

Tas veido 25% EBITDA (rentabilitāti pirms nodokļu nomaksas), kas ir ļoti labs rādītājs. Baltija nav attīstītākais Eiropas reģions, bet Latvijai ļoti svarīgs, kas ietekmē arī citas nozares – taksometru biznesu, tūrismu, viesnīcas utt.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
“Apturi Covid” jau pirmajā dienā kļūst par Latvijā populārāko lietotni 4
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā lielākais kritums ekonomikā starp Baltijas valstīm. Jaunākie IKP dati 1
1 diena
IB
Indulis Burka
Ekonomika
Kā ar maziem ieguldījumiem kļūt energoefektīvākam 1
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Pilskalnes Siguldiņa”, moku kambaris, trušu pilsētiņa un citi apskates vērti objekti. Ziedošā Zemgale – apceļo piesardzīgi!
20 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Traģiska sestdiena Liepājā. Avārijā gājusi bojā nepilngadīga jauniete
28 minūtes