Ziedi pie monumenta bojāgājušajiem prāmja “Estonia” katastrofā.
Ziedi pie monumenta bojāgājušajiem prāmja “Estonia” katastrofā.
Foto: Ilze Timbare/LETA

“Gribam, lai patiesība nāk gaismā.” Atklāta jauna informācija par 1994.gadā notikušās prāmja “Estonia” katastrofas apstākļiem 2

Papildināts plkst.16.14.

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja “Estonia” katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
Lasīt citas ziņas

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam “Discovery”, pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts “Postimees”.

“Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par “Estonia” bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju,” norādījis Ratass. “Gribam, lai patiesība nāk gaismā.”

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

“Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997.gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā,” viņš sacījis.

Runājot par izmeklēšanas izmaksām, ministrs uzsvēris, ka valstis tajā ieguldīs “tieši tik līdzekļu, cik būs nepieciešams”.

Kā pastāstījis Ārlietu ministrijas pārstāvis Marts Luiks, filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau ap koronavīrusa krīzes sākuma laiku un paziņojuši, ka pērnruden filmēšanas gaitā atklājušies jauni apstākļi.

“Mēs šos kadrus noskatījāmies 12.augustā un, lai gan neesmu kuģniecības speciālists, bija skaidrs, ka caurums “Estonia” labajā bortā ir kaut kas jauns,” viņš sacījis.

Septembrī šos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.

“Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā,” atzinis norvēģu jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas.

Piecu sēriju dokumentālā filma “”Estonia” – atradums, kas mainīs visu”, uzņemta pēc “Discovery” kanāla Norvēģijā “Discovery Norway” pasūtījuma, tās režisors ir Henriks Evertsons.

Prāmis varēja nogrimt pēc sadursmes ar zviedru zemūdeni

Prāmja “Estonia” katastrofu 1994.gada 28.septembrī varēja izraisīt sadursme ar zviedru zemūdeni – šādu pieņēmumu pirmdien izteicis kādreizējais katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms, komentējot jaunāko informāciju saistībā ar “Estonia” bojāeju.

Kā vēstīja laikraksts “Postimees”, katastrofai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, nirstot pie vraka, pērnruden atklājusi prāmja korpusā četrus metrus garu un 1,2 metrus platu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi.

Pēc Kurma teiktā, caurums atradies zem ūdens līnijas, bet sniedzies arī virs tās – līdz automašīnu klājam.

“Tas man liek domāt, ka”Estonia” sadūrusies ar kaut ko lielu, kas varēja caursist korpusu, (..) piemēram, tajā varēja ietriekties zvejas kuģis ar četru mezglu ātrumu,” viņš sacījis pārraidē “Otse Postimehest” (“Tieši no “Postimees”)”.

Kā uzskata Kurms, tas izslēdz iespēju, ka kuģa korpusā ietriecies no viļņu triecieniem atlūzušais priekšējais vizieris.

“Tādā gadījumā vizierim būtu bijis jābūt divdesmit reizes lielākam. Tā varēja būt sadursme ar kādu lieluma ziņā samērojamu objektu,” viņš spriedis.

Vienlaikus Kurms norādījis, ka tā korpusa daļa, kurā atklāts caurums, nekad nav atdūrusies pret jūras dibenu, tādēļ nav iemesla secināt, ka tas būtu varējis rasties no attiecīga trieciena.

Bijušais izmeklēšanas komisijas vadītājs piebildis, ka šī korpusa daļa bijusi redzama arī 1994.gadā, kad pie vraka nolaidušies pirmie nirēji.

“Ir divas iespējas. Pirmā – varbūt 1994.gadā neuzskatīja par vajadzīgu izpētīt prāmja korpusu. Otrā – šo bojājumu fiksēja, tomēr neinformēja par to sabiedrību,” viņš spriedis, pievēršot uzmanību apstāklim, ka pēc prāmja nogrimšanas Zviedrijas varas iestādes to apbērušas ar granti, kas apklājusi arī bojāto vietu.

“Ļoti iespējams, ka objekts, ar ko “Estonia” sadūrās, patiesībā bija zemūdene,” piebildis Kurms.

Viņaprāt, iespējams, ka tā peldējusi vienā virzienā ar “Estonia” un prāmis to aizķēris, tādēļ radusies sūce.

“Jājautā, ko šī zemūdene darīja “Estonia” trasē. Tai laikā šai rajonā norisinājās Zviedrijas militārās mācības. Otra versija – zemūdene aizķēra prāmi “Estonia”, jo tajā atradās delikāta satura informācija. Sliecos domāt, ka patiesa ir otrā versija,” atzinis Kurms.

Kā pirmdien norādījis Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, dokumentālās filmas “”Estonia” – atradums, kas mainīs visu” veidotāji jau pirms vairākiem mēnešiem informējuši Igaunijas varas iestādes par filmēšanas gaitā atklātajiem jaunajiem apstākļiem, un septembrī viņu uzņemtos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.

Piecu sēriju filma uzņemta pēc “Discovery” kanāla Norvēģijā “Discovery Norway” pasūtījuma.

Kā paziņojis premjerministrs Jiri Ratass, Igaunija vadīs jaunu tehnisko izmeklēšanu par “Estonia” katastrofas apstākļiem saistībā šo informāciju.

“No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju,” viņš norādījis. “Gribam, lai patiesība nāk gaismā.”

Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. “Estonia” ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

SAISTĪTIE RAKSTI

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu 168
Ak vai, cik zemu kritis buldozers, ka tam jāvelkas uz veikalu bez sertifikāta un jātirda apsargs, lai ielaiž šopingā. Egila Līcīša feļetons 47
Lasīt citas ziņas
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 23
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Otro dienu pēc kārtas jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā tuvu 6000 33
Aparjods izcīna 2. vietu EČ kamaniņu sportā un pirmoreiz valsts vīriešu sporta veida vēsturē 3. vietu PK kopvērtējumā 1
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 23
22:30
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
21:40
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība?
21:04
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē
Naktī uz svētdienu gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -10 grādiem
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 23
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā
Bots/Plūme izcīna bronzu EČ kamaniņu sportā; Šici kopvērtējumā finišē otrajā vietā
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība
Ap 40% no vakardien atklātajiem Covid-19 gadījumiem konstatēti bērnu un jauniešu vidū 3
Juris Lorencs: Visticamāk, Kazahstānā nostiprināsies eiropeiski iekrāsots autokrātisks režīms ar postpadomju un islāma piejaukumu 38
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu 168
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 642
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā… 379
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu 7
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?