Foto – Zigmāris Rumka

Gudri jaunieši – armijas pamats. “LA” diskusija Aizkrauklē 1

Laikā, kad Eiropas ārējā robeža kļuvusi tik trausla, ka to ik dienu maz traucēti šķērso tūkstošiem nelegālo imigrantu, kad joprojām norisinās karadarbība Ukrainā un Krievijas armija jau piedalās Sīrijas bombardēšanā, Aizkrauklē sarunā ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunsargiem un zemessargiem mēģinājām rast atbildi – vai jaunatne ir mūsu armijas nākotne un cik stipra tā aug? Grāmatu svētku ietvaros notiekošajā “Latvijas Avīzes” diskusijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāti – Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).

“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Lasīt citas ziņas

R. Bergmanis: – Sadarbojoties ar 55. zemessardzes bataljonu, redzu, ka jaunie cilvēki ir labi fiziski sagatavoti. Pirms laika Aizkrauklē notika mēģinājums citādākai apmācības sistēmai. Proti, parasti zemessargi mācās pa nedēļas nogalēm un brīvdienām, bet šeit cilvēki izgāja 30 dienu intensīvu apmācības kursu. Mācībās pārsvarā piedalījās jauni cilvēki – astoņpadsmitgadīgi un mazliet vecāki. Noslēdzošajā apmācību daļā šiem jauniešiem bija jāveic 80 kilometrus garš pārgājiens ar ūdens šķēršļiem un dažādiem uzdevumiem piecu dienu garumā. Labākā ziņa – visi 30 cilvēki godam šo uzdevumu izpildīja, un mēs redzam, ka ar sagatavotību viss ir kārtībā.

Cits jautājums – varbūt mums vajadzētu vairāk sporta stundu skolā, varbūt pagarināt mācību gadu, lai jauniešiem varētu iedot papildu apmācības, tādējādi samazinot, nevis palielinot ikdienas slodzi. Citādi tagad viss tiek skatīts tā – ja būs klāt viena sporta stunda, nāksies atteikties no matemātikas vai kādas citas stundas. Bet nedrīkst pretstatīt mācību priekšmetus vai nozares kā tagad, budžeta pieņemšanas laikā, pretstata aizsardzības nozari pret izglītību vai veselības aprūpi. Jāstrādā tā, lai pietiktu visiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Cik par jauniešu fizisko sagatavotību atbildīga ir skola, cik valsts, atbalstot interešu izglītību un sporta skolas, un cik – ģimene?

R. Bergmanis: – No šā gada rudens skolotājiem sporta skolās algu 100% apmaksā valsts, pašvaldības var palīdzēt ar līdzfinansējumu. Jebkurā vietā svarīgs ir cilvēks un treneris, kas jauniešus spēj aizraut, – vai tas būtu jaunsargu instruktors, sporta treneris, mazpulku vadītājs. Kāpēc vienā novadā visi aktīvi spēlē florbolu, bet citā basketbolu? Tāpēc, ka tur ir priekšā fanātiski cilvēki, kas spēj aizraut.

Jaunsardzes kustība, kurā jaunieši var darboties par brīvu, nākamgad būs vēl aktīvāka. Un tā nav tikai militārā un patriotiskā audzināšana – tā ir pirmās palīdzības apguve, vēstures zināšanu papildināšana, prasmes orientēties dabā.

Lielākā bēda ir pašu jauniešu trūkums – 1998. gadā Latvijā bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem bija 450 000, bet tagad to ir divreiz mazāk – ap 200 tūkstošiem. Un no šiem mums vēl jāizvēlas labākie un jāpārliecina par labu militārajai karjerai, lai gan žogam otrā pusē ir daudz kārdinošāki piedāvājumi no civilās dzīves. Bet cilvēki uz bruņotajiem spēkiem nāk strādāt ne jau naudas, bet pārliecības dēļ. Dienests ir ļoti grūts, tas prasa daudz laika, kas tiek atņemts gan ģimenēm, gan draugiem.


A. Kiršteins: – Latvijas kā mazas valsts galvenais uzdevums ir dot tehnoloģisku ieguldījumu un palīdzību kopējā lietā ar sabiedrotajiem. Šodienas militārās operācijas ir globālas. Sīrijas variantā – tas ir mazs pasaules kara modelis. Liela daļa šo operāciju tiek vadītas caur satelītiem un modernām ierīcēm. Tāpēc mūsu jaunsardzei ir ļoti labi jāmācās skolās. Tagad karš nav iespējams bez augsta līmeņa tehnoloģiju – programmēšanas – palīdzības: aviācija, raķešu darbība un daudz ko citu modelē programmas. Latvija ir augsti tehnoloģiska zeme; matemātika, fizika, ķīmija – tās jāmācās.

V. Ķirsis: – Sagatavotība arī jāsadala trīs daļās – fiziskā sagatavotība, prāts un zināšanas, un trešā – dvēsele un emocijas. Tagad jaunieši mazāk sporto un vairāk izklaidējas ar datoriem. Taču tiem, kas vēlas sportot un trenēties, ir plašākas iespējas – ir vairāk sporta zāļu. Līdz ar to aktīvie jaunieši noteikti ir labi fiziski sagatavoti. Es pats pirms laika iestājos zemessardzē un tiku pārbaudīts arī fiziski. Ārsti saka – problēma nav jauniešu fiziskā sagatavotība, bet gan veselība – līki mugurkauli, dažādas alerģijas un citas kaites. Tātad mums jādomā, kā uzlabot jauniešu veselību. Patriotisms gan vēl jākopj, lai gan zemessardzē iestāties tagad vēlas daudzi. Tieši tur apmācību laikā rodas patriotisms, kad divas dienas tu esi karavīrs, nevis sēdi uz dīvāna un lamā valdību. Ja esi gatavs piedalīties un brīvo laiku veltīt valstij – tad tiešām esi patriots.

– Lietuva ieviesa obligāto militāro dienestu, un daudz jauniešu pieteicās brīvprātīgi. Vai viņi ir lielāki patrioti, un varbūt arī Latvijā vajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu?

R. Bergmanis: – Latvijā obligāto dienestu atjaunot būtu daudz grūtāk, jo mums nav saglabāta tam nepieciešamā infrastruktūra – trūkst kazarmu profesionālajam dienestam, kur nu vēl obligātajam. Mūsdienu karadarbībā galvenais nav cilvēku daudzums. Maza, bet apmācīta vienība var sagādāt daudz lielākas nepatikšanas nekā liels, ne tik labi apmācīts bars. Es dienestu vairāk redzu kā sociālu funkciju. Vai armija var labot cilvēkus un mācīt Latvijas vēsturi? Latvijas vēsture ir jāmāca skolās, bet daudziem ir saglabājusies tā vecā domāšana, ka tie jaunieši, ar kuriem grūti tikt galā, jāsūta uz bruņotajiem spēkiem un tur tad no viņiem uztaisīs cilvēkus. Obligātajā iesaukumā un īsā laikā nevar apgūt prasmes strādāt ar moderniem radariem, tehnikām un daudz ko citu. Tagad vislielākā problēma armijā jauniešiem ir sliktās matemātikas zināšanas.

A. Kiršteins: – Latvijā rehabilitāciju izgāja septiņi smagi ievainoti ukraiņu karavīri, tā sauktie kiborgi, kas vairākus mēnešus pēc kārtas cīnījās pret krievu desantvienībām Doņeckas lidostā. Viņi mums atklāti pateica – obligātais iesaukums ir bezjēdzīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka 30% no iesauktajiem aizbēg, vēl 30% kara situācijās zaudē vēso saprātu, sāk rīkoties drudžaini, nesakarīgi un ir pilnībā nederīgi ilgstošai karadarbībai. Un tikai viena trešdaļa ir spējīga nezaudēt galvu un cīnīties. Viņu secinājums bija viens – ar obligāto karadienestu tiek izniekoti līdzekļi kazarmu uzturēšanai, un tā vietā, lai iztērētu naudu modernām ierīcēm, tā aiziet cilvēku ēdināšanai un komunālajiem pakalpojumiem.

V. Ķirsis: – Es arī neatbalstu obligāto karadienestu, jo gada laikā nevar apmācīt modernu karavīru, un būtu noziedzīgi laist jaunus, nesagatavotus cilvēkus pretim profesionāļiem. Zemessardze ir brīvprātīga, un katrs ar savu dalību var pierādīt, ka ir gatavs doties aizstāvēt dzimteni. Es esmu gatavs divu stundu laikā būt bataljonā un doties palīgā, kaut vai cietumnieku izbēgšanas gadījumā vai “zaļo cilvēciņu” ienākšanas laikā.

Diemžēl deviņdesmitie gadi mazliet sabojāja zemessardzes tēlu un tagad jāstrādā arī pie labas slavas atjaunošanas – tagad tā ir armija un nopietni cilvēki.

– Ja šodien paskatāmies uz zemessardzi, tas ir vienīgais spēks, kas spēj aizstāvēt cilvēkus un sabiedrību, jo ir un darbojas visā valstī. Vai zemessardzei atdos ieročus un kādēļ tos neatdod?

R. Bergmanis: – Tas, ka ieročus nevar glabāt mājās, nenozīmē, ka tie ir atņemti. Mēs domājam par to, lai tie atrastos vistuvāk cilvēkiem, kas dien zemessardzē. Vai mēs varam nodrošināt, lai valsts parūpējas par ieroču drošību zemessargu mājās? Diez vai mums šobrīd ir tādas iespējas. Ja notiek kaut viens pārkāpums, tas uzliek zīmogu visai kustībai.

V. Ķirsis: – Arī man ir automāts, tikai atrodas bataljonā. Risks pastāv – ja kāds nobloķē pieeju bataljonam, tad zemessardze tiek izslēgta no spējas ātri reaģēt. Protams, risks dot uz mājām ieročus pastāv, to mēs atceramies no pagātnes, kad zemessargi ar šiem ieročiem šaudīja zvērus. Manā iesaukumā no 60 cilvēkiem 55 bija ar augstāko izglītību vai studenti, un tie bija uzņēmumu vadītāji, visnotaļ viena no saprātīgākajām sabiedrības daļām. Un tiem varētu uzticēt ieroci ņemt uz mājām, bet seifiem tāpat vajadzētu būt. Atbildības sajūta zemessardzes vidū ir augusi.

Ingus Manfelds, zemessardzes 55. bataljona komandieris: – Tas, kas mums visvairāk vajadzīgs, to par naudu nenopirksi. Galvenā lieta ir sabiedrības atbalsts un izpratne. Vispār zināmā patiesība – ja gribi mieru, gatavojies karam. Tagad daudz var izdarīt mašīnas, tomēr galvenais ir gudrs un izglītots cilvēks. Ukraina deva savu grūdienu, un cilvēki sāka pieteikties aktīvāk. Šogad deviņos mēnešos ir pieteikušies jau tikpat cilvēku, cik pērn visā gadā. Zemessardzes būtība tomēr ir decentralizācija, tad tā būs stipra. Ja viņam būs pie rokas ierocis un X stundā var aktīvi reaģēt, tad tur arī ir mūsu spēks. Mēs aktīvi sadarbojamies ar jaunsardzi, nesen Jaunjelgavā atklājām valstiskās audzināšanas klasi.

– Cik liels apdraudējums mums Latvijā ir sagaidāms saistībā ar bēgļu ierašanos?

R. Bergmanis: – Piemēram, Armēnijā ir 16 tūkstoši bēgļu un valsts ir daudz nabadzīgāka par mums. Mums tagad ir jāizstrādā sistēma, lai varētu uzņemt bēgļus. Viens piemērs – kā mēs rīkosimies, ja tie, kas tiks atlasīti Itālijā, negribēs braukt uz Latviju? Tas pagaidām nav skaidrs. Bet, nedod Dievs, ka, aiztaisot rietumu robežas, viņi sāktu nākt pāri mūsu robežai.

A. Kiršteins: – Latvija visu laiku uzņem patvēruma meklētājus, nelegālos imigrantus. Vjetnamiešu vien ir vairāki simti, un tie nekādās kvotās neietilpst un nekādu palīdzību mēs nesaņemsim.

Bēgļu problēmu ir radījušas lielās valstis – Lielbritānija, Francija, ASV. Arī Irākas sagraušana bija kļūda, jo tagad esam saņēmuši augsti apmācītus karavīrus, kas no Irākas karaspēka ir pārgājuši pie “islāma valsts”. Tātad lielo valstu politiķi ir radījuši milzīgās bēgļu plūsmas. Vairākus gadus Turcija šos bēgļus aizturēja, bet, nesaņemot Eiropas atbalstu, viņi palaida vaļā robežas, un tagad pūļi ar laiviņām plūst straumēm uz Eiropu.

Vai mums kā mazai valstij jāmaksā par to, ko lielās valstis ir savārījušas? Mēs labprāt palīdzam Ukrainas karavīriem un cilvēkiem, tāpēc pārmest mums kaut kādu neiecietību un nesapratni gan nav pareizi.

 

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS “Latvijas gāze”, SIA “Drukātava,” SIA “VESTA-LK”, “The White Book”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, “Vienotība”, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Aizkraukles novada dome.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Staburags”, www.aizkraukle.lv, www.bibliotekaaizkraukle.lv.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Lasīt citas ziņas
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām
Svētdien vietām uzspīdēs saule, Kurzemē gaidāmi nelieli nokrišņi
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Grieta, Strauta un Rebeka
11:49
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
11:34
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim
11:20
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 27
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Otro dienu pēc kārtas jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā tuvu 6000 33
Vai cilvēki pandēmijas laikā sākuši vairāk ēst?
Aparjods izcīna 2. vietu EČ kamaniņu sportā un pirmoreiz valsts vīriešu sporta veida vēsturē 3. vietu PK kopvērtējumā 1
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē
Aptaujas dati liecina, ka jaunieši priekšroku dod maltītēm bez gaļas un zivīm 1
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība?
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu 168
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 642
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā… 387
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu 7
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?