Ielu kaujas: Kā ar ielu nosaukumiem kaitina nedraudzīgo valstu vadību 24
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pilsētu ielu un laukumu nosaukšana ievērojamu cilvēku vārdā parasti ir veids, kā sabiedrība iemūžina izcilu cilvēku piemiņu. Taču dažkārt tas tiek izmantots arī kā diplomātisko cīņu ierocis, lai kaitinātu nedraudzīgo valstu vadību.
Kā varētu justies zvērināts veģetārietis, kurš apmeties uz dzīvi Miesnieku ielā?
Katru dienu jāskatās uz ielas nosaukuma plāksnīti ar nīstās profesijas nosaukumu, jāmēģina pārvarēt dusmas un kauna sajūtu, kas rodas katru reizi, kad nākas nosaukt savu adresi.
Līdzīgas sajūtas drīzā nākotnē varētu piemeklēt Ķīnas komunistiskā režīma pārstāvjus, kas grasās īstenot vērienīgu projektu Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Tur par 1,5 miljardiem eiro tiek būvēta Fudaņas universitātes filiāle, ko plānots pabeigt līdz 2024. gadam.
Taču daudzi ungāri nebūt nav sajūsmā par šo projektu; sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka divas trešdaļas ungāru iebilst pret Ķīnas studentu pilsētiņas būvēšanu Budapeštā.
Ungārijā nākamgad ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un opozīcija vēlas pielikt punktu premjera Viktora Orbāna valdīšanas laikam.
Orbāns ir nokaitinājis daudzus ungārus, kas viņu kritizē par draudzīgu attiecību veidošanu ar Krievijas un Ķīnas režīmiem.
Budapeštas mērs Gergejs Karāčoņs ir Orbāna pretinieks, un viņš ir apņēmies nepieļaut ķīniešu “Trojas zirga” ienākšanu Budapeštā. Karāčoņs uzsvēris, ka viņa iebildumi ir vērsti nevis pret Ķīnas tautu, bet gan pret Ķīnā valdošo režīmu, kas apspiež mazās tautas un ignorē cilvēktiesības.
Uiguru mocekļu iela
Orbāna valdības atbalsts Ķīnas augstskolas filiāles būvēšanai izskatās vēl interesantāk, ja atceras, ka pirms dažiem gadiem Ungārijas valdība ar mērķtiecīgas kampaņas palīdzību panāca Centrāleiropas universitātes izspiešanu no valsts (augstskolas galvenā mītne no Budapeštas tika pārcelta uz Austrijas galvaspilsētu Vīni).
Centrāleiropas universitātes dibinātājs ir Ungārijā dzimušais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross, kurš savulaik bija Orbāna labvēlis, apmaksāja viņa studijas Oksfordas universitātē. Taču mūsdienās Orbāns kļuvis par niknāko Sorosa ienaidnieku, asi kritizējot viņa sludināto “atvērtās sabiedrības” ideoloģiju, jo Orbāns uzskata, ka Sorosa mērķis ir iedragāt Eiropas kristīgās civilizācijas pamatus un pārplūdināt Eiropu ar musulmaņu imigrantiem.
Ja ķīniešu universitātes pilsētiņa Budapeštā tomēr tiks uzbūvēta, Ķīnas valdošā režīma pārstāvjus gaida nepatīkams pārsteigums, jo Budapeštas mērs Karāčoņs parūpējies, lai šajā apkaimē četras ielas tiktu nosauktas Pekinas komunistu režīma ļoti netīkamos vārdos.
Viena iela nosaukta par Dalailamas ielu, godinot Tibetas budistu garīgo līderi, kuru Ķīnas komunisti uzskata par bīstamu “separātistu”.
Otras ielas nosaukums būs “Brīvās Honkongas bulvāris”, paužot atbalstu Honkongas demokrātijas aktīvistiem, kas cīnās pret demokrātijas ierobežošanu šajā teritorijā. 1997. gadā Ķīna atguva kontroli pār Honkongu un solīja, ka šajā teritorijā tiks ievērots princips “viena valsts, divas sistēmas”.
Tas nozīmē, ka bijušās Lielbritānijas kolonijas Honkongas iedzīvotājiem tika solīta iespēja saglabāt kapitālisma un demokrātijas iezīmes, lai gan formāli Honkonga kļuva par daļu no komunistiskās Ķīnas. Taču pēdējo gadu laikā Pekinas režīms ir atkāpies no saviem solījumiem un cenšas iznīdēt pēdējās demokrātijas paliekas Honkongā.
Trešais komunistisko Ķīnu kaitinošais Budapeštas ielas nosaukums būs “Uiguru mocekļu” iela.
Uiguru tauta dzīvo Siņdzjanas provincē Ķīnas ziemeļrietumos, pēc ticības viņi galvenokārt ir musulmaņi. Ķīnā valdošais režīms jau gadiem ilgi tiek kritizēts par uiguru minoritātes apspiešanu. Uiguriem ir aizliegts piekopt musulmaņu tradīcijas, noteikumu pārkāpēji tiek ieslodzīti “pāraudzināšanas nometnēs”. Ķīna gan apgalvo, ka šādā veidā cīnās pret terorisma un separātisma draudiem.
Ar represijām Ķīnā nācies saskarties ne tikai musulmaņiem, bet arī kristiešiem. Tādēļ ceturtais Budapeštas ielu nosaukums godina Ķīnas katoļu bīskapu Sje Šiguanu, kurš daudzkārt bijis pakļauts komunistiskā režīma represijām, apcietināts un ieslodzīts cietumā.
Čērčila vietā īru kaujinieks
Budapešta nav pirmā pilsēta, kur izskanējis priekšlikums nosaukt ielas ķīniešu disidentu vārdā, lai pakaitinātu Ķīnā valdošo režīmu. ASV parlamentā pirms dažiem gadiem tika iesniegts priekšlikums mainīt nosaukumu ielai valsts galvaspilsētā Vašingtonā, kur izvietota Ķīnas vēstniecība.
Aktīvisti ierosināja nosaukt šo ielu Liu Sjaobo vārdā, godinot Ķīnas disidentu, kuram 2010. gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija par “ilgo un nevardarbīgo cīņu”, aizstāvot cilvēktiesības Ķīnā. Pekinā valdošais režīms bija citās domās par Liu ieguldījumu; viņš gadiem ilgi tika turēts ieslodzījumā, līdz 2017. gadā nomira ar vēzi.
Paķircināt nedraudzīgu valsti ar kaitinošu nosaukumu ielai, kur atrodas šīs valsts vēstniecība: šādu taktiku ir izmantojušas vairākas valstis.
Piemēram, Lielbritānijas vēstniecība Irānas galvaspilsētā Teherānā varēja lepoties ar adresi “Vinstona Čērčila bulvāris”, bet pēc islāma fundamentālistu nākšanas pie varas Irānas attiecības ar rietumvalstīm strauji pasliktinājās.
1981. gadā Irānas amatpersonas paziņoja, ka Čērčila bulvāris turpmāk būs pazīstams kā Bobija Sendsa iela. Bobijs Sendss bija Īru republikāņu armijas kaujinieks, kurš nonāca britu cietumā, pieteica badastreiku un nomira 27 gadu vecumā.
1984. gadā, kad aukstais karš starp ASV un PSRS vēl turpinājās pilnā sparā, amerikāņi izdomāja, ka ielu pie PSRS vēstniecības Vašingtonā vajadzētu nosaukt izcilā fiziķa un padomju disidenta Andreja Saharova vārdā. Padomju režīms tolaik bija izvērsis represijas pret Saharovu un viņa sievu Jeļenu Bonneri, nosūtot viņus trimdā uz Gorkiju (tagadējo Ņižņijnovgorodu). “Katra vēstule, ko tagad saņems padomju vēstniecība, viņiem atgādinās, ka mēs gribam zināt patiesību par to, kas notiek ar Saharovu,” adreses maiņu komentēja ASV senators Alfonss D’ Amato.
Ņemcova iela Viļņā
Kopš tā brīža pagājuši vairāki gadu desmiti, bet Krievijā ir radušies jauni mocekļi, kuru vārdā tiek nosauktas ielas pasaules galvaspilsētās. Krievijas vēstniecība Vašingtonā tagad atrodas pie ielas, kas nosaukta 2015. gadā nošautā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova vārdā.
Līdzīgu soli ir spērušas arī Ukraina, Čehija un Lietuva, kas Ņemcova vārdā nosaukušas laukumus un ielas, pie kurām atrodas Krievijas vēstniecība. Viļņas mērs Remigijs Šimašus uzsvēra, ka tādējādi tiek godināts ne tikai Boriss Ņemcovs, bet arī visi Krievijas demokrāti un pusmiljons Maskavas iedzīvotāju, kas 1991. gada janvārī izgāja ielās, lai paustu atbalstu lietuviešiem.
Arī mūsu galvaspilsētā Rīgā regulāri izskanējuši aicinājumi pārdēvēt Borisa Ņemcova vārdā Antonijas ielu Rīgā, kur atrodas Krievijas vēstniecība.
Taču pagaidām šī ideja nav guvusi pašvaldības atsaucību. Rīgas pilsētas būvvalde pirms dažiem gadiem skaidroja, ka Rīgā pieņemts nogaidīt vismaz 10 gadus pēc cilvēka nāves, lai viņa vārdā varētu nosaukt ielu.
Ja kādu dienu Rīgā tomēr parādīsies Borisa Ņemcova iela, nav šaubu, ka tas izraisīs kārtējo dusmu lēkmi Kremlī. Kad amerikāņi Ņemcova vārdā nosauca ielu pie Krievijas vēstniecības Vašingtonā, izskanēja aicinājums atriebties, nosaucot ielu pie ASV vēstniecības Maskavā par “Ziemeļamerikas strupceļu”.
Interesanti, kādu nosaukumu Kremlis atvēlētu ielai pie Latvijas vēstniecības Maskavā?
Ņemot vērā Krievijas politiķu apsēstību ar mūsu šprotēm, ko Maskava ierosina aizliegt katru reizi, kad saasinās Latvijas un Krievijas attiecības, varētu piespēlēt viņiem ideju: Šprotu iela, tas skan lepni!
