Igaunijā jau nākamajos mēnešos piedāvās “Rail Baltica” trases projektu 6
Latvijā noslēgusies “Rail Baltica” Eiropas platuma sliežu projekta ietekmes uz vidi sākotnējā publiskās apspriešanas procedūra. Igaunijā to beidza jau pērn decembrī. Nākamajos mēnešos Igaunijas sabiedrībai piedāvās jau konkrētu dzelzceļa trases variantu.
Pēc “vecā” likuma
Igaunijā atšķirībā no Latvijas dzelzceļa trases apspriešana notiek pēc “vecā” likuma, kas dod iespēju pašvaldībai teikt galavārdu trases izvēlē. Vēlāk gan apstiprināts jauns likums, kas galavārdu paredz valdības lēmumam. Lai piemērotu jauno likumu, apspriešana būtu jāsāk no sākuma.
“Rail Baltica” trase Igaunijā stiepjas cauri trīs apriņķiem, tostarp Harju apriņķim, kur atrodas galvaspilsēta Tallina, Raplas apriņķim un Pērnavas apriņķim, kam ir robeža ar Latviju.
Pērnavas apriņķa iedzīvotāji, kur trases stiepsies aptuveni 110 kilometru garumā, patlaban cīnās ar plānotājiem un Igaunijas Ekonomikas ministriju par izmaiņām trases projektā. “Cīnīties” nozīmē atkārtotu pārvaldības komitejas un darba grupas informēšanu par apriņķa nostāju, vietējo iedzīvotāju parakstu vākšanu un sūtīšanu plānotājiem. Apgabala vadībai ir, iespējams, pamatoti argumenti, tāpēc vietējie cilvēki cer uz labvēlīgu lēmumu.
Kaujinieciskais apriņķis
“Mēs jau izcīnījām vienu uzvaru, nodrošinot vilciena apstāšanos Pērnavā, būvēsim šeit jaunu staciju. Otrā uzvara ir tā, ka kursēs arī reģionālais vilciens. Ir vajadzīga vēl trešā uzvara, lai vilcienu nebūvē purvā, lai trase apliec lauksaimniecības zemes un stiepjas pa veco dzelzceļa trasi,” teic apriņķa domes vadītājs Kalevs Kaljuste. Viņš rāda uz kartes, ka pērnaviešu piedāvājums ir par 1,5 kilometriem garāks nekā valdības apstiprinātajā variantā. Vilciens šo attālumu ar ātrumu 240 km/h veic 15 sekundēs.
K. Kaljuste arī atklāj Igaunijas Ekonomikas ministrijas pretargumentus. Proti, apgabala pašvaldības piedāvājumā trases būvniecība maksā par 10 miljoniem eiro vairāk nekā plānotāju piedāvājums, bet dzelzceļa uzturēšanas izmaksas būtu par sešiem miljoniem eiro dārgākas. Turklāt apriņķa piedāvājumā trase stiepjoties tuvu “NATURA 2000” teritorijai, kur pirms desmit gadiem esot bijusi melnā stārķa ligzda. Tieši par melno stārķi visvairāk ironizē gan apgabala pašvaldībā, gan arī vietējie. “Plānotāji vēlas būvēt jaunu dzelzceļu purvā, kur noņemts vairākus metrus dziļš kūdras slānis. Ja apstiprinās plānotāju piedāvāto projektu, tad sūdzēsim šo izvēli tiesā,” piebilst K. Kaljuste.
Viņš atgādina, ka Somijā, būvējot ātrgaitas dzelzceļu Helsinki–Lahti, projektētāji purvus apgājuši. K. Kaljuste vērš uzmanību, ka novada pašvaldība un vietējie cilvēki “Rail Baltica” būvniecību cauri apriņķim atbalsta tāpēc, ka “šis dzelzceļš dos jaunas iespējas, tostarp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un tūristiem”. K. Kaljuste vērš uzmanību, ka Harju novads jau projektēšanas laikā izveidoja jaunu rezervātu, ko dzelzceļa trase nu apliec.
Pērnavas domē gandarījums
Pērnavas vicemērs Romeks Kosenkraniuss gandrīz visas mūsu sarunas laikā smaida. “Mēs priecājamies, ka Pērnavā apstāsies ātrgaitas vilciens. Cilvēki varēs Tallinā nokļūt 45, bet Rīgā vienā stundā un 20 minūtēs. Patlaban šie braucieni prasa vairākas reizes ilgāku laiku. Tallinieši varētu pirkt Pērnavā īpašumu, strādāt Tallinā, kur maksā labākas algas. Un arī Rīgā. “Rail Baltica” ir mūsu iespēja. Pērnava būs dzīva nākamajos 20 gados,” tā R. Kosenkraniuss.
Viņš stāsta, ka trases pirmajā projektā dzelzceļa trase bija izveidota 20 km attālumā no pilsētas. Pašvaldība un iedzīvotāju iniciatīvas grupas panāca projekta izmaiņas (arī Latvijā jau tuvākajā nākotnē sāks veidot iniciatīvas grupas. – U. G.).
Jaunās stacijas skiču projekts jau gatavs, konkursā ar projektu “Ūdensmērītājs” uzvarēja Igaunijas arhitektu birojs “Pluss” (latviešu apvienība “SAALS” ar projektu “Briedis” saņēma trešo godalgu).
Zemes īpašuma jautājumi Pērnavas domei nerūp. Viss trases šķērsojums stiepjas pa valstij piederošu īpašumu, valsts šo zemi iznomās Igaunijas dzelzceļam uz 50 gadiem.
Pārbauda demokrātiju
Murru ciemā, kas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Pērnavas, dzīvo aptuveni 90 cilvēku, tostarp daudz ļaužu, kas izvēlējās dzīvi laukos to sniegto priekšrocību dēļ. Aptuveni puse no ciema iedzīvotājiem ir jaunieši.
Uzņēmējam Ennam Kūslapam Murru pieder kautuve, viņš liellopu gaļu eksportē uz Nīderlandi, bet gaļas izstrādājumus sūta uz Tallinas veikaliem. Enns uz Murru ciemu no Tartu pilsētas atnāca 1993. gadā. Vispirms strādāja par veterinārārstu, šeit viņa ģimenē piedzima četri bērni, ir uzbūvēta arī māja. “Līdz 20. martam visi ciema cilvēki parakstīs vēstuli valdībai, kur prasīsim mainīt iecerēto trases novietojumu. Patlaban trase šķeļ ciemu, tā dala arī lauksaimniecības zemi. Jaunieši sola doties projām, ja trase šķērsos ciemu,” iecerētos protesta iemeslus skaidro uzņēmējs.
Viņš piebilst: “Ticu, ka mums izdosies pierādīt savu taisnību, demokrātiskā valstī ir jānotiek tieši tā. Ja neizdosies valdību pārliecināt, tad nedzīvojam demokrātiskā valstī. Viens stārķis nav svarīgāks par 90 cilvēkiem.” E. Kūslaps arī teic, ka “Rail Baltica” projekts ir labs, tomēr “par problēmu risināšanu plānotājiem vajadzēja domāt agrāk”.
Mīko Peris, “Rail Baltica” projekta vadītājs Igaunijā, pēc sākotnējas publiskās apspriešanas secina, ka cilvēkiem ir jautājumi par dzelzceļa būvniecības iespējamību. Vairāki personiskā līmenī balstīti viedokļi ir par to, ka “tikai tas neskar manu pagalmu”. Mēs informēsim tuvu trasei dzīvojošos cilvēkus par to, kā dzelzceļš ietekmēs viņu ikdienas dzīvi. Un parasti, kad cilvēki saprot šo ietekmi labāk, viņu pretestība samazinās. Pirms dzelzceļa uzbūvēšanas Igaunijā ir jāatrisina vairākas problēmas. Tā kā esam plānošanas posmā, visas problēmas vēl nav apzinātas. Mums vajadzēs rast atbildi par būvmateriālu pieejamību, vietējo pašvaldību piekrišanu, saglabāt dabas maršrutus.
Igaunijā pērn decembrī 74% cilvēku zināja par “Rail Baltica” būvniecību, tostarp 64% to atbalstīja. 70% aptaujas dalībnieku uzskata, ka dzelzceļš ietekmēs Igauniju pozitīvi, bet 20% – ka vairāk negatīvi. Nākamais solis ir dzelzceļa tehniskā projekta gatavošana.
