Igaunijā tiesa pirms termiņa atbrīvo par spiegošanu Krievijas labā notiesāto Pjotru Voļinu 5
Igaunijas Harju apriņķa tiesa nolēmusi pirms termiņa atbrīvot no ieslodzījuma Pjotru Voļinu, kurš 2019.gadā tika notiesāts par valsts nodevību un iekšējās informācijas nodošanu Krievijas militārajam izlūkdienestam, ziņo laikraksts “Postimees”.
Tiesa nolēmusi Voļinu atbrīvot nedaudz vairāk nekā gadu pirms cietumsoda termiņa beigām.
Tiesa uzskata, ka laiks, ko Voļins jau ir pavadījis cietumā – vairāk nekā četri gadi un deviņi mēneši -, licis viņam apzināties būtiskās sekas, ko radījis viņa noziedzīgais nodarījums, kas ievērojami ierobežo viņa ikdienas dzīvi un labklājību, un ka viņš ir izdarījis arī nepieciešamos secinājumus par savu prettiesisko rīcību.
Voļina nosacītās atbrīvošanas pārbaudes laiks ilgs līdz 2024.gada 3.septembrim, kas sākotnēji bija viņa cietumsoda beigu datums. Viņš aiz restēm atrodas kopš 2018 gada 3.septembra. Pārbaudes laikā viņam regulāri jāierodas pie probācijas darbinieka. Viņam jāsaņem probācijas darbinieka atļauja, lai varētu mainīt dzīvesvietu, darbu vai mācību vietu. Bez atļaujas viņš nedrīkst arī izbraukt no Igaunijas.
Harju apriņķa tiesa lēmumu par Voļina atbrīvošanu pieņēma 12.jūnijā, un to var pārsūdzēt 15 dienu laikā, raksta “Postimees”.
Tiesa jau iepriekš apsvēra Voļina pirmstermiņa atbrīvošanu 2022.gada oktobrī, taču toreiz nolēma to noraidīt.
Jau ziņots, ka Harju apriņķa tiesa 2019.gada februārī atzina bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieku Denisu Metsavasu un viņa tēvu Pjotru Voļinu par vainīgiem valsts nodevībā un iekšējai lietošanai paredzētas informācijas nodošanā Krievijas militārajam izlūkdienestam.
Metsavasam tiesa piesprieda ieslodzījumu uz 15 gadiem un sešiem mēnešiem, bet Voļinam – uz sešiem gadiem, sprieduma izpildi rēķinot no 2018.gada gada septembra, kad abi tika apcietināti.
Sods tika piespriests pēc apsūdzēto vienošanās ar prokuratūru, tāpēc Metsavass un Voļins spriedumu nepārsūdzēja,
Tiesa atzina, ka Metsavass un Voļins atbalstījuši Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba Galveno pārvaldi “nevardarbīgās aktivitātēs” pret Igauniju, vācot un nododot tai Igaunijas valsts noslēpumus, konfidenciālu ārvalstu informāciju un iekšējas lietošanas informāciju.
Šo nelikumīgo darbību viņi veikuši galvenokārt Igaunijā un Krievijā, informācijas nodošanai izmantojot gan sakaru kanālus, gan tiešas tikšanās klātienē, un par to saņēmuši atlīdzību.
Visā sadarbības periodā Metsavass par saviem pakalpojumiem saņēmis gandrīz 20 000 eiro.
Metsavasa noziedzīgā darbība aptver vairāk nekā desmit gadus, bet viņa tēva – aptuveni divreiz īsāku laiku, taču Voļins līdztekus minētajiem noziegumiem atzīts par vainīgu arī nelikumīgā munīcijas apgrozībā.
Cietumā Metsavass sniedza interviju ASV žurnālam “The Atlantic”, kurā pastāstīja, kā viņu savervējis Krievijas izlūkdienests un kādēļ viņš piekritis nodot tam slepenu informāciju.
Pēc viņa teiktā, viss sācies 2007.gadā, kad viņš apmeklējis radiniekus Smoļenskā un naktsklubā iepazinies ar kādu meiteni, ar kuru pārlaidis nakti. No rīta dodoties projām, viņu uz ielas sagaidījuši divi civilā ģērbušies vīri, kuri paziņojuši, ka viņš šo meiteni esot izvarojis, un parādījuši attiecīgus dokumentus, kurus viņa it kā parakstījusi, kā arī divus īsus videoierakstus.
Lai gan Metsavass atbildējis, ka neko tādu nav darījis, vīrieši teikuši, ka varot Denisam palīdzēt, ja vien viņš būs gatavs sadarboties.
“Nodomāju, ka mani var iesēdināt Krievijas cietumā uz desmit vai piecpadsmit gadiem un tas salauzīs visu manu dzīvi. Piekritu visam, ko viņi no manis prasīja,” stāstīja Metsavass, kas tolaik jau gandrīz desmit gadus bija dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos.
Kā žurnālam atzinis Metsavass, viņš “kritis par upuri savai augstprātībai”, jo domājis, ka spēs pats tikt galā ar šo situāciju, un pie Igaunijas varas iestādēm nav vērsies, baidoties par savu militāro karjeru.
Kad viņš atgriezies Igaunijā, Maskavas aģenti veselu gadu nav par sevi atgādinājuši, bet reiz 2008.gada rudenī viņam pie mātes mājas pienācis klāt vīrietis, kurš vaicājis, vai Deniss atceras Smoļensku un savu solījumu, un sacījis, ka viņam ne par ko neesot jāuztraucas, jo viņam vienkārši “gribot palīdzēt”.
“Es viņiem sniedzu nedaudz informācijas un pretī saņēmu nelielu naudu,” Metsavass stāstīja žurnālam. Kad viņš vaicājis, vai tas ir viss, tie viņam atbildējuši, ka vēloties sadarbību turpināt.
Tā pašā gada nogalē Metsavass devies uz Sanktpēterburgu, kur viņu sagaidījis viņa turpmākais kurators. Viņam vaicāts par viņa personisko dzīvi un karjeras sākumu, kā arī uzdoti pārsteidzoši vienkārši jautājumi par Igaunijas militāro infrastruktūru un aprīkojumu, uz kuriem Metsavasa vērtējumā atbildes varētu diezgan viegli sameklēt internetā, un visa saruna kopumā atstājusi ļoti virspusēju iespaidu, tādēļ tobrīd viņš vēl nav juties kā spiegs vai dzimtenes nodevējs, tomēr, saņemot pretī naudu, sapratis, ka “nonācis jaunā teritorijā”.
Pēc Metsavasa teiktā, lai gan viņam nekad netika tiešā veidā sacīts, ka atteikšanās no sadarbības varētu apdraudēt viņa tuviniekus, tomēr viņš to nopratis no netiešiem jautājumiem par to, kā viņa tēvam ar veselību vai kā viņa mātei veicas puķu biznesā.
Metsavasa militārajai karjerai attīstoties, viņa vērtība Krievijas izlūkdienestu acīs pieaugusi, uzdotie jautājumi kļuvuši agresīvāki un bīstamāki un aizvien biežāk skāruši ne vairs tikai Igaunijas Aizsardzības spēkus, bet arī Igaunijas NATO sabiedrotos. Viņam jautāts ne tikai par sabiedroto spēku bruņojumu un apgādi Igaunijā, bet arī par ASV armijas vienībām un operācijām citur pasaulē.
2013.gadā Metsavass atgriezies no misijas Afganistānā, kur redzējis karu tuvplānā un saņēmis trīsreiz lielāku algu, tādēļ sācis apsvērt iespēju atvaļināties no Aizsardzības spēkiem, cerot vienlaikus izbeigt arī sadarbību ar Krievijas dienestiem. Viņš devies uz Sanktpēterburgu, lai to pateiktu, taču izrādījies, ka Metsavasa prombūtnes laikā Krievijas izlūkdienesti savervējuši viņa tēvu Pjotru Voļinu, kas tobrīd dzīvojis netālu no Vladivostokas. Kā skaidrojis Metsavass, tēvs piekritis šai sadarbībai, cerot iegūt naudu savas smagi saslimušās otrās sievas ārstēšanai, bet šī sadarbība Krievijas dienestiem kļuvusi par “ieroci”, ko vērst pret pašu Denisu.
Turpmākajos gados Voļins, kas pa to laiku bija atgriezies Tallinā, pats ar informācijas vākšanu nenodarbojās, bet pildīja kurjera lomu, uzturot sakarus starp Metsavasu un Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem, jo 2014.gadā, kad Krievijas specdienesti nolaupīja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieku Estonu Kohveru, Aizsardzības spēku militārpersonām tika ieteikts neapmeklēt Krieviju.
Intervijas nobeigumā Metsavass atzina, ka paredzējis savu aizturēšanu. “Es biju gatavs aizturēšanai. Tiku par to domājis tūkstoš reižu, tikai nezināju, kur, kad un kā tas notiks,” viņš piebilda.
