Kūtsmēslu kaudze vai vircas izkliedēšana laukā kļuvusi teju par retumu, kam iemesls ir mājlopu skaita kritums un pieaugošā minerālmēslu popularitāte.
Kūtsmēslu kaudze vai vircas izkliedēšana laukā kļuvusi teju par retumu, kam iemesls ir mājlopu skaita kritums un pieaugošā minerālmēslu popularitāte.
Foto no privātā arhīva

Vecie ulmaņlaiku saimnieki droši vien kapā otrādi apgrieztos! Kā tas nākas, ka Latvija ir sākusi pirkt importa kūtsmēslus? 82

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”

Vecie ulmaņlaiku saimnieki droši vien kapā otrādi apgrieztos, ja zinātu, ka esam sākuši pirkt importa kūtsmēslus. Vai tad pašiem savas vircas vairs nepietiek?

Bēdīgā patiesība ir tāda, ka nepietiek gan.

EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 26
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 206
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 132
4 stundas
Lasīt citas ziņas

Kūtsmēslus izkonkurējis minerālmēslojums, lielfermas savu kūts labumu pārstrādā izdevīgajā biogāzē, bet lauku ainavā govis tikpat kā neredzēt, jo mājlopu skaits lauku sētās dramatiski sarucis.

Vecajiem saimniekiem vairs ne spēka, ne izdevīguma turēt govis vai cūkas.

Importa kūtsmēsli no Nīderlandes

Pirms nedēļas liepājnieki (un ne tikai) sociālajos tīklos sacēla viedokļu vētru saistībā ar ostā ienākušu kuģi, kurš atveda 4000 (!) tonnas organisko mēslu no Nīderlandes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, Valsts vides dienests bija uzdevumu augstumos, laikus brīdinot pilsētniekus par iespējamu smaku un mobilizējot visus spēkus mēslu pārkraušanas procesa uzraudzīšanai.

Tā kā dubults neplīst, notikumam par godu pirmoreiz Latvijā tika pat izmēģināts “elektroniskais smaku deguns”, kura uzdevums bija ar īpašu precizitāti mērīt smakas stiprumu.

Ar dokumentiem viss bija kārtībā, mēslojumam līdzi nāca Valsts augu aizsardzības dienesta reģistrācijas apliecība un arī izkraušanas process beigu beigās noritēja bez starpgadījumiem.

Tiktāl viss labi, taču neizpratni un līdzpilsoņu šūmēšanos raisīja kas cits.

Kā tas vispār nākas, ka Latvijā esam nonākuši tiktāl, ka pašiem savu kūtsmēslu vairs nepietiek? Un vai tik importa mēsliem nav kāda vaina, ja jau holandieši grib no tiem tikt vaļā?

Nav fermu, nav mēslu

“Lopkopji šobrīd nespēj nodrošināt mūsu laukus ar kūtsmēsliem, jo mūsu valstī ir zemākais lopu blīvums Eiropas Savienībā! Latvijā lopu blīvums uz hektāru ir 0,3, savukārt Nīderlandē ir 2,4 vienības,” skaidro biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa akcentē – lai gan Latvijā joprojām ir ļoti labs potenciāls attīstīt lopkopību, pret jaunu fermu izveidi un smakām protestē ne tikai pilsētnieki, bet arī šodienas lauku iedzīvotāji.

“No zaļi domājošajiem iedzīvotājiem saņemam pārmetumus, ka pārāk daudz iepērkam un lietojam minerālmēslus, bet tajā pašā laikā neviens arī nevēlas paciest smaku no mēslu izvešanas talkām, kas notiek reizi gadā,” teic biedrības pārstāve.

Viedoklim piekrīt Auces novada saimniecības “Lielvaicēni” saimniece, “Zemnieku saeimas” eksperte Iveta Grudovska, norādot, ka pēdējās desmitgadēs dzīvnieku skaits laukos ir dramatiski sarucis.

“To redz padzīvojuši cilvēki, kas atceras pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigas, kad Latvijā nebija kūlas. Visu zāli noēda govis. Aizejot mūžībā vecajiem kolhozniekiem, līdz ar viņiem aiziet arī brūnaļas, kas veica pļāvēja darbu. Diemžēl šie laiki, kad laukos kūsāja dzīvība un katrā ģimenē bija pa govij un cūkai, ir aizgājuši uz neatgriešanos.”

Organikas vietā ķīmija

Statistika liecina, ka pēdējos gados Latvijas saimniecības saražo ap 4605 tūkstošiem tonnu kūtsmēslu gadā, kas nozīmē, ka viena hektāra lauku (pļavas un ganības neskaitot) mēslošanai tiek 3,6 tonnas.

Diemžēl šāds mēslu apjoms nenodrošina pat vienas tonnas graudu ražas ieguvi. Ja Latvijā par 50% samazinātu minerālmēslu patēriņu, ražas līmenis nokristu precīzi uz pusi, jo kūtsmēsli to nekādi nespēj kompensēt.

Tā kā notikusi saimniecību specializācija, tūkstošiem augkopības saimniecību organisko mēslojumu nav izmantojušas  30 gadus. Jo izrādās, ka ražību pakāpeniski var palielināt tikai ar minerālmēsliem, taču ne līdz bezgalībai. Sasniedzot zināmu līmeni, kāpums apstājas.

“Jā, protams, pēdējo piecu gadu laikā ražība svārstās vairāk laikapstākļu, nevis minerālmēslu patēriņa svārstību dēļ. Pieaugot turīguma līmenim, augkopības saimniecības atļaujas vairāk eksperimentēt, arī atkal iemēģinot organisko mēslojumu, ja vien tas ir pieejams. Organiskais mēslojums nodrošina ražu stabilitāti arī sarežģītos klimatiskajos apstākļos, tāpēc pieprasījums pēc tā palielinās,” teic I. Grudovska.

Tālāk jau strādā tirgus ekonomika – pieaug pieprasījums, parādās piedāvājums. Zaļā kursa ietekmē vairākas ES dalībvalstis ar augstu dzīvnieku blīvumu ir spiestas meklēt risinājumu organiskā mēslojuma utilizēšanai, nevis iestrādei augsnē.

Viens no paņēmieniem – kūtsmēslus izžāvēt un nogādāt tur, kur to trūkst. Vienmēr jautājums, cik tas maksā, bet, jo mēsli ir bagātīgāki ar slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementiem, jo par tiem var paprasīt lielāku cenu, līdz tas sedz transportēšanas izdevumus.

Vai var ievest bīstamus kūtsmēslus?

Teorētiski ne – praktiski – jā. Ja krāpjas ar dokumentiem. Pie rokas pieķerts pagaidām neviens nav, taču zemnieku pieredze liecinot, ka no trešajām valstīm tepat kaimiņos iespējams sagādāt dažnedažādu lētu mēslojumu.

Arī tādu, kas drīzumā tiks iekļauts nevēlamo sarakstā. Kas nozarē notiks tuvākajā laikā, kad Brisele aizliegs vēl virkni ķīmisko vielu, neviens īsti nevar prognozēt.

Kas attiecas uz šobrīd importētajām mēslu kravām, pastāv cits risks, proti, bieži vien, lai mēslus bagātinātu, tiem pievieno arī notekūdeņu dūņas.

“Šāds process pats par sevi atbalstāms, bet – izņemot gadījumus, kad notekūdeņu dūņas paaugstinātā daudzumā satur smagos metālus no attīrīšanas iekārtām, kur nonāk, piemēram, metalurģijas notekūdeņi u. c.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tiklīdz kūtsmēslus apstrādā (šajā gadījumā – izžāvē), tie no mēsliem, kurus bez jebkādām atļaujām var iestrādāt augsnē, kļūst par mēslošanas līdzekļiem, kurus ļoti rūpīgi uzrauga,” norāda Iveta Grudovska.

Tātad Latvijā ievestais mēslojums no kādas ES dalībvalsts vairs nav kūtsmēsli, bet pārvēršas par organisko mēslošanas līdzekli, kura apriti stingri uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
1 diena
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
2 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
3 dienas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 26
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 206
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 132
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
11. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 246
17 stundas
Lasīt citas ziņas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
Nedēļa
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 3
11. oktobris, 2021
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Neviena šķirne nav bez trūkumiem. Augļkopju pieredze un novērojumi par dažu ābeļu šķirņu audzēšanas īpatnībām 1
10. oktobris, 2021
MB
Māra Bērziņa
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī. Kādi aizsardzības pasākumi jāveic?
9. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Mājražotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā krietni audzis. Kas to sekmējis? 2
9. oktobris, 2021
LE
LETA
Laukos
Codē atklāts nelegāls gaļas produktu ražošanas uzņēmums, kas produkciju piegādājis daudzviet Latvijā 18
8. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Turpinoties spiedienam uz robežas, četrās Latgales pašvaldībās pagarina ārkārtējo situāciju
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Reirs pārsteidz ar to, cik miljonus izmaksā viens “lokdauna” mēnesis 52
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina apsūdzēt bijušo Murjāņu sporta ģimnāzijas direktori Amantovu
55 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nepatīk pozīcija, ja cilvēku vajā par viņa viedokli.” Kūtris par runas brīvību 6
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Prāta Vētra” atklāti runā par traģisko Mumiņa zaudēšanu
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Aigars Kalvītis: Ieejam jaunā vēsturiskā posmā, kad dzīvosim augstāku enerģētikas cenu līmenī 30
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Daži deputāti apšauba, vai tagad jālemj par politisko amatpersonu atalgojuma palielināšanu
43 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Ministru prezidents: Atjaunosim dīkstāves programmas 57
4 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni 26
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 44
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Millers: Pašreizējā situācijā “lokdauna” noteikšana ir neizbēgama valdības mugurkaula trūkuma dēļ 40
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 9
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 26
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Epidemioloģiskā uzraudzība kļūst neiespējama 86
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai varam sagaidīt pirmo sniegu? Bricis par šīs nedēļas laika prognozi 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sirojošo lāču sāga: DAP atklāj, kas noticis ar viensētās nedarbus sastrādājušajiem lāčiem 28
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: No štovētiem kāpostiem līdz suši! Latvija nekad nav bijusi valsts ar tikai vienu tautu vai etnosu, un tāda tā nav arī šobaltdien 48
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcu biedrības vadītājs: Kovida gultas atver uz hroniski slimu pacientu rēķina, kuriem vēlāk ārstēšana būs daudz nopietnāka un dārgāka
14:15
LE
LETA
Ziņas
Daži deputāti apšauba, vai tagad jālemj par politisko amatpersonu atalgojuma palielināšanu
14:12
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Stilistes Žannas Dubskas neparastais mājdzīvnieks: viņa beidzot ar to iepazīstina
14:08