Inga Pizāne
Inga Pizāne
Foto no personiskā arhīva

“vasara man nākusi par labu”. Ingas Pizānes-Dilbas dzeja 0

Inga Pizāne nāk no Krāslavas, bet jau krietnu laiku ir rīdziniece. Šķiet, ka pilsēta ir viens no viņas būtiskākajiem iedvesmas avotiem – to var manīt, piemēram, Ingas “Instagram” profilā, kur top arī vizuāli tveramā un grafiski radāmā “Blackout Poetry”.

Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju? 201
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Lasīt citas ziņas

Dzeju Inga raksta kopš 2002. gada. Savulaik ir apmeklējusi dzejas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa un Ronalda Brieža. 2016. gadā Jāņa Rozes apgādā iznācis viņa debijas krājums “Tu neesi sniegs”, kas pašlaik ietekmē daudzus dzejniekus, kuri savas dzejas gaitas tikai sāk un meklē dabisku un draudzīgu iedvesmu vienaudžu lirikā. Šobrīd Inga strādā pie otrā dzejas krājuma – ieskatu savā topošajā grāmatā viņa nesen sniedza dzejas vakarā un daļa no šī dzejnieces devuma tagad ir lasāma arī “Kultūrzīmēs”.

– Dzejnieks un pilsēta – šie divi Eiropas un tajā skaitā arī latviešu dzejas tradīcijā mēdz būt ļoti tuvi. Kā tu jūties pilsētā, par daļu no kuras esi kļuvusi?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Pilsēta ir manas dzejas augsne. Te es rakstu un smeļu kultūras pieredzi – eju uz izstādēm, grāmatnīcām, kino, dzejas lasījumiem, bet tikpat svarīgi man ir pilsētu nepārdozēt, laikus aizmukt uz laukiem dzimtajā pusē, kur varu atgūt mieru un līdzsvaru, atbrīvoties no domu gūzmas un putekļiem.

– Tu mēdz atrast poētisko ikdienas detaļās un norisēs. Pastāsti, kas pēdējā laikā tevi ir visvairāk pārsteidzis, licis pabrīnīties un varbūt fiksēt to prātā vai pat dzejas rindās?

– Pēdējā laikā daudz domāju par “mirkli pirms”. Mirkli pirms ienākšanas mājās, tas ir, kāpņu telpu, par ko es veidoju fotogrāfiju sēriju. Mirkli pirms satikšanās, uz kuru katrs dodas ar savām domām, noskaņojumu. Mirkli, pirms atnāk dzejolis. Ļoti bieži tas notiek garāku pastaigu laikā, sākot no otrā kilometra. Skatienā aizķeras kāds tēls, un tad pie sevis prātoju – vai es to dzejoli būtu uzrakstījusi, ja, piemēram, būtu gājusi pa citu ceļu vai ja būtu palikusi mājās.

– Mēdz teikt, ka visspilgtākā dzeja rodas tad, kad kaut kas strauji mainās – sākot no gadalaikiem un laik­apstākļiem līdz pat vēsturiskiem lūzumiem. Cik daudz tas ietekmējis tavu radošo pieeju?

– Gadalaiki ļoti ietekmē manu dzeju. Tie burtiski ienāk gandrīz katrā otrajā dzejolī kā fons emocijai, stāstam, pārdzīvojumam. Nevaru iedomāties dzīvi mūžīgā vasarā vai ziemā. Tāpat dzeju ietekmē arī jebkuras citas pārmaiņas, kas skar mani personīgi, piemēram, tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē, sadzīvē, attiecībās. Šī tēma vairāk atklāsies manā otrajā dzejas krājumā.

– Pastāsti vairāk par “Blackout Poetry”, ko tu bieži vien praktizē. Kur tu par to uzzināji, kā to rada un ko tā sniedz dzejniekam?

– Par “Blackout Poetry” jeb svītrojumu dzeju uzzināju pagājušajā vasarā, iedvesmojoties no dzejnieka Mihaila Selifanova. Mazliet vēlāk iegādājos grāmatu “Newspaper Blackout”, ko 2010. gadā izdeva rakstnieks, vārdā Ostins Kleons, aizsākot milzu šāda veida dzejas kustību ASV. Lai radītu “Black­out” dzeju, nepieciešamas vecas grāmatas vai avīzes un melns marķieris. Jāatver kādas grāmatas/avīzes lappuse, jāapvelk tajā vārdi, kas, tavuprāt, veido kādu poētisku rindu vai dzejoli, un pārējais teksts jāaizkrāso melns. Man tas sniedz pilnīgi jaunu dzejas pieredzi, jaunus tēlus, iedvesmu. Citreiz izveidoto rindu turpinu pati, izveidojot garāku dzejoli, bet lielākoties iejaukties negribas, jo rezultāts ir pašpietiekams.

Dzejas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: Ar Ingu Pizāni iepazinos vienā no Jauno un iesācēju autoru semināriem, šķiet, 2007. gadā. Tur bija arī citi dzejnieki, taču neviens no tiem nav gājis liriķa ceļu tik konsekventi un neatlaidīgi, cik Inga. Būdama smalka, bet spēcīga personība, viņa pat ikdienišķām lietām tiecas vienmēr piešķirt tādu kā mugurkaulu, nospodrina šķietami ierastos tēlus līdz savam liriskajam “standartam”, ar to suģestējot lasītāju.

“KZ grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Ingas Pizānes jaunāko dzeju

***

es novārtos novārtā

visu vasaru

un tad pēkšņi tu

pasauc mani

uz vienu glāzi

rudens priekšnojautu

izģērbjot mani

līdz dzejolim

kailu

un sakot

ka vasara man nākusi

par labu

aizgājusi arī –

es piebilstu klusi

un turpinu būt saule

pār tavu

saraukto pieri

***

gaisma pamodina

tavas skropstas,

pirms vēl tava esība

mostas

tu pārnāc no sapņa,

kurā redzēji mūsu rokas

vienīgais

žēl, ka tu neatceries,

vai tās sadevās

vai padevās

tomēr

***

es gribētu izmirkt līdz vājprātam,

bet prāts

turpina vērt vaļā simtiem lietussargu pēc kārtas,

sargājot mani no aprīļa lietusgāzēm,

no lavīnām, plūdiem, cunami

es gribu izmirkt līdz pēdējai vīlītei,

bet prāts turpina pūst pīlītes

par tevi un mani,

kaut pastkaste klusē

kā vēstuli norijusi

es vēlos izmirkt līdz ādai, līdz zemādai,

bet prāts mani turpina ārdīt,

līdz atārda vaļā visu,

kas manī gadiem ir krājies,

un, bļāviens,

es nezinu,

ko ar to iesākt.

***

pīlādži kā ilgas nogatavojas

tavā prombūtnē

es saceru

jumtus, zem kuriem

mums pamukt no lietus,

zoles,

pie kurām pieķepis rūgtums par vasaras aiziešanu,

un mūsu smieklus,

mēģinot to dabūt nost.

es saceru pilsētas,

kurās mēs nejauši

satiekamies,

durvis, pa kurām

tu pārnāc

ar sarkanām dālijām un pīlādžu vīnu,

un čības, kurās tu iekāp

uz palikšanu,

klusi iečukstot man ausī:

ieslēdz gaismu,

ir rudens.

***

Šī siena starp mums

nav nesamā siena.

Ir jāiziet milzu birokrātijai cauri,

lai saskaņotu tās nonešanu,

vai jāriskē ar sodu.

Vai mēs nevarētu to vismaz nosiltināt?

***

visu dienu

neviens negaida nevienu

ne pie Laimas pulksteņa,

ne Raiņa pieminekļa

ne pie Vērmanes lauvām,

ne Grīziņkalna lutauša

tiešsaistē viņi gaida

viens otru,

kas nav ne tieša, ne saistoša, manuprāt,

bet man jau neviens neaizliedz

tevi kaut visu dienu gaidīt

pie kāda no pilsētas pulksteņiem vai pieminekļiem

es arī gaidītu,

ja zinātu, ka tu nāc

***

Mēs, cilvēki,

esam atradinājušies sveicināties.

Pat paši sev no rītiem nepasakām labrīt

un vakaros nenovēlam arlabunakti.

kur nu vēl citiem

kur nu vēl svešiem

Mēs, cilvēki,

esam atradinājušies

vienkārši stāvēt zem jasmīniem jūnija vējā

un vērot mirkļus,

kas atiet, un cilvēkus,

kas tajos nav iekāpuši.

***

Kamēr tevis nebija mājās,

es izgludināju

visus tavus kreklus,

kuros tu pēc tam atkal

brauci prom.

Kamēr tu biji prom,

bija tveice.

Es turēju logus ciet, aizkarus ciet, istabu ciet,

klusi lavījos tikai uz pastkasti vilties.

Stāvēju tur, kāpņu telpā, un domāju,

ka es taču nemaz neilgojos,

vienkārši nemāku vientulību,

bet to taču var iemācīties –

tā runā.

_________________________

tā runā

SAISTĪTIE RAKSTI

tā klusē

tā mirst

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju?
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
Lasīt citas ziņas
Andrejs Judins: “Ārvalstniek, ja gribi dzīvot šeit, tad ir jārunā latviešu valodā!”
Šonedēļ gaidāms rudenīgs laiks – vējš sasniegs pat vētras spēku
“Rusifikācija vieglā režīmā” – pirms gada Kremlis anektēja Ukrainas teritorijas, bet joprojām nezina, ko ar tām darīt
Kokteilis
FOTO. “Viss gan izrādījās citādāk, nekā bijām iedomājušies…” – ministrs Hosams Abu Meri negaidīti atzīstas mīlestībā
Receptes
pagatavot izcilus biezpiena plācenīšus: recepte soli pa solim
09:45
“Rusifikācija vieglā režīmā” – pirms gada Kremlis anektēja Ukrainas teritorijas, bet joprojām nezina, ko ar tām darīt
09:06
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
08:31
Kokteilis
VIDEO. “Man te viss besī, es ienīstu savus kolēģus! Man vajag aizvietotāju” – TV personības Kristīnes Garklāvas “teiktais” pārsteidz pat viņu pašu
Noskaidroti visuzticamākie un vismazāk uzticamie automašīnu zīmoli. Kurā sarakstā ir tavs auto?
FOTO. Ar kastaņiem, pelēkajiem zirņiem un vilnas zeķēm klāt rudens! Brīvdabas muzejā nosvinēti rudens saulgrieži
Kokteilis
Tev būs nepieciešama izturība un skaidrība! Horoskopi no 2. līdz 8.oktobrim
VIDEO. Slovākijā Škoda īpašnieks saņēmis fotoradara sodu: viņa medību suns braucis pie stūres
Izplatīts aicinājums lasīt meža konfektes – ozolzīles – un ziedot tās Līgatnes dabas taku dzīvniekiem
Nodokļos astoņos mēnešos iekasēts par 305 miljoniem eiro vairāk nekā plānots
Kārlis Streips: Nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāpublicē informācija krievu valodā
Kokteilis
Ilma un Skaidris – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Top likums kredītu procentu likmju samazināšanai – bankas draud pārtraukt kreditēšanu
Vai Rietumi ar nodomu Ukrainai piegādā bojātu militāro tehniku?
FOTO. Ķirbji, kūkas, sieri, kartupeļi un citi rudens labumi – visīstākā latvietības sajūta un garša Straupes Zirgu pasta tirdziņā
Streičs: Latgale ir valsts drošības jautājums. Tur būs pirmie upuri, ja nāks tanki
It kā nogalinātais Krievijas admirālis “augšāmceļas” un runā video intervijā
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus
Problēma jau nav viens Putins. Problēma ir visā krievu tautā. Saruna ar Ukrainas žurnālistu Dmitriju Gordonu
Dārzs
Gribu pavairot lavandas krūmus! Ir divi veidi, kā to izdarīt
Rīgā krīt pasaules rekordi jūdzes skrējienā
Kokteilis
“Tas tā kā tāds standup comedy pasākums domāts?” – Didrihsone lasīs lekciju, soctīklu lietotāji neslēpj savu izbrīnu
Jānis Vimba: Es neuzskatu, ka mūsdienās ir iespējama tāda virzība, kā kādreiz Tautas fronte
Receptes
Cik ilgi un kādā temperatūrā drīkst sautēt vistu, lai tā nepaliek sausa?
Latvijas iedzīvotājus brīdina par došanos uz Turciju, aicinot izvairīties no no masveida pulcēšanās vietām
Pilnībā atjaunota avārijas dēļ slēgtā satiksme uz Tallinas šosejas