Ivars Kalviņš: “Latvijas zinātnei ir jābūt tik apjomīgai, lai mūsu zinātnieki spētu absorbēt arī ārpus Latvijas radītās zināšanas un, papildinot ar savu devumu, radīt oriģinālus produktus un risinājumus.”
Ivars Kalviņš: “Latvijas zinātnei ir jābūt tik apjomīgai, lai mūsu zinātnieki spētu absorbēt arī ārpus Latvijas radītās zināšanas un, papildinot ar savu devumu, radīt oriģinālus produktus un risinājumus.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Kuras tautas cītīgi strādā, tās tiek pie labklājības. Saruna ar Ivaru Kalviņu 0

Vai ir pareizi likt vienādības zīmi starp valdību un valsti? Kā ietekmīgas idejas kritizēt un norādīt ierēdņiem uz nepilnībām, bet valsti tomēr celt godā, mīlēt un cienīt. Vecgada pārdomās dalīties šoreiz aicinājām zinātnieku, ķīmijas profesoru, Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāju profesoru Ivaru Kalviņu.

Ar ko jums paliks atmiņā šis gads?

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 31
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 72
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvija lec kaut kādā nezināmajā, kur zināms ir viens – būs skandāls. Sociologs Kaktiņš par antigēnu testiem 73
17 stundas
Lasīt citas ziņas

I. Kalviņš: Vairāk vai mazāk – kā juku gads. Tas vērojams gan starptautiskajā arēnā, gan diemžēl – arī Latvijā. Kā mēs atceramies, pērnā gada nogalē un vēl arī šajā gadā mēs ilgi nevarējām tikt pie valdības.

Pēc tam kad mums jau bija jauns Ministru kabinets, izrādījās, ka lielāko daļu no apsolītā, iepriekšējās valdības lemtā, jaunā nespēj vai negrib īstenot. Tas attiecas arī uz zinātni un augstāko izglītību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl mēs joprojām esam tālu iepakaļ mūsu kaimiņiem Igaunijā, kur gan pozīcija, gan arī opozīcija uzskata, ka šādās mazās valstīs, kurām nav daudz izrakteņu un dabas resursu, galvenā prioritāte ir izglītības un zinātnes attīstība. Nodrošinot stabilu valsts finansējumu izglītībai un zinātnei, tiek radīti augstas pievienotās vērtības produkti, ar kuriem ir iespēja konkurēt pasaules tirgū.

Ir pagrūti cerēt uz labiem rezultātiem ekonomikā, ja valsts neiegulda izglītībā un zinātnē. Problēma ir tāda: ir daudz jānopelna, lai varētu maksāt labas algas. Un, ja ir labas algas, ir lieli nodokļi, kas veido valsts budžetu.

Tas ir savstarpēji saistīts: gudri cilvēki ražo sarežģītas tehnoloģijas un komplicētus produktus, kuri augstu kotējas pasaules tirgū un kurus ir iespējams labi pārdot. Tikai tā var paaugstināt tautas labklājību. Mežu ciršana, baļķu un dēļu tirgošana, protams, arī ir atspaids, tomēr nepietiekams.

Kādi, jūsuprāt, būtu tie saprātīgie soļi, kurus vajadzētu spert, lai valstī varētu mainīt situāciju zinātnes un augstākās izglītības laukā?

Kad sabruka Padomju Savienība, Somija un arī Igaunija nolēma, ka jāsavelk ciešāk josta un ka vienīgais risinājums situācijā, kad zūd lieli tirgi, ir ieguldīt augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijā. Mēs Latvijā šobrīd runājam, ka mums ir nepieciešama augsta līmeņa zinātne: tāda, kas ražo skaistas publikācijas un augstvērtīgus pētījumus fundamentālās zinātnes laukā.

Tomēr mums ir vāja saprašana par to, ka noteicošais ir, lai šeit, Latvijā, mūsu un arī visas pasaules zinātniskie sasniegumi tiktu iemiesoti produktos un tehnoloģijās. Ir skumji, ka Latvija pašlaik pēc patentu skaita ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, un arī inovāciju jomā mums ir viena no pēdējām vietām Eiropas valstu vidū.

Ja mēs neieguldām Latvijas zinātnes spējā absorbēt visā pasaulē radītās zināšanas, tad valsts attīstība ir apgrūtināta. Tie zinātnieki, kas strādā Latvijā, protams, sniedz savu devumu, tomēr jāapzinās, ka visā pasaulē zinātnieku ir nesalīdzināmi vairāk, un nevar sagaidīt, lai Latvija rada ievērojamu daļu no pasaules zināšanām.

Latvijas zinātnei ir jābūt tik apjomīgai, lai mūsu zinātnieki spētu absorbēt arī ārpus Latvijas radītās zināšanas un, papildinot ar savu devumu, radīt oriģinālus produktus un risinājumus. Un valstij būtu jādomā par to, kā šos risinājumus ieviest dzīvē. Tomēr Latvijas politiķi diemžēl nesaprot, ka mūsu valsts nav lielā ekonomika.

Nevar atstāt uz uzņēmēju pleciem procesu, kas saucas “inovācija”, – to, kura ietvaros ideja pārtop ražojumā. Uzturēt savus pētnieciskos centrus, kas pārsvarā nodarbojas ar inovāciju, var tikai lielas firmas. Savukārt Latvijā ne pēc pasaules, ne Eiropas mērogiem lielu firmu nav vispār.

Vai Latvijas jaunuzņēmumu attīstība tomēr nevieš cerības par privātā sektora aktīvu līdzdalību un pozitīvām izaugsmes tendencēm inovāciju sfērā?

Privātās uzņēmējdarbības investīcijas zinātnē un inovācijā diemžēl samazinās. Jau minētā iemesla pēc: gan valsts, gan ES finansējums tiek novirzīts galvenokārt fundamentālajai zinātnei. Ir pat novilktas sarkanās līnijas, paziņojot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ar inovācijām nav jānodarbojas, jo tas ir Ekonomikas ministrijas lauciņš. Līdz ar to posmā starp ideju un produktu, kuru varētu ražot, ir dziļa aiza.

Šis izpētes etaps vairs īsti neattiecas uz fundamentālo zinātni, lai arī tur tāpat ir ļoti daudz pētniecības. Tās rezultātus publicēt pat nebūtu vēlams, jo tos būtu jāaizsargā ar patentiem. Tehnoloģiju pārneses posmā no laboratorijas pie topošā produkta potenciālā ražotāja zinātniskās idejas tiek piemērotas industrijas prasībām – tiek meklēti optimālākie risinājumi un uzlabotas tehnoloģijas.

Mūsdienās ar šo neviens nevēlas nodarboties. Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē eksistēja Valsts pētījumu programmas, kuras tā “paspēlēja”, uzskatot, ka visas nozaru ministrijas vēlēsies pārņemt Valsts pētījumu programmu finansēšanu par saviem līdzekļiem, kas, protams, nenotika.

Vienīgā nozare, kuru Ekonomikas ministrija bija ar mieru finansēt, bija enerģētika – un arī tikai tādēļ, ka to pieprasa Eiropas Savienība. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija paturēja humanitāro virzienu finansēšanu. Tas, ka valsts tikpat kā vairs nefinansē Valsts pētījumu programmas dabas un inženierzinātnēs, ekonomikai par labu nenāk.

Kā varēja nonākt tik tālu, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma latviešu valoda gandrīz tika izslēgta no zinātnes aprites?

Tā ir zināmā mērā divkosība. Mēs skaļi sludinām vienu, bet darām pilnīgi pretējo. Patiesībā problēma ir ļoti vienkārša: esmu pārliecināts, ka šo situāciju centās panākt noteiktas Latvijas iedzīvotāju daļas lobijs.

Proti, daļa Latvijas iedzīvotāju latviešu valodu nepārvalda tik augstā līmenī, lai tajā spētu uzrakstīt promocijas darbu (jeb doktora disertāciju) vai vismaz tā kopsavilkumu. Līdz ar to tiek mēģināts panākt izmaiņas, kuru rezultātā latviski vairs nebūtu jāraksta nedz disertācijas, nedz zinātniskie darbi pat par latviešu valodu un literatūru.

Protams, ja runājam par zinātniskajām publikācijām, tad dabas un eksakto zinātņu jomā jau šobrīd zinātnē dominē angļu valoda, un tajā mēs arī rakstām un publicējam zinātniskos rakstus. Tieši tos jau pasaulē lasa. Disertācijas jau neviens nelasa, un tam, vai tā ir vai nav pieejama angliski, nav nekādas nozīmes. Par mums uzzina no mūsu rakstiem un patentiem.

Vēl radītā ažiotāža ap latviešu valodu zinātniskajos darbos rosina aizdomāties par iespējamiem centieniem novērst uzmanību no galvenās problemātikas. Koncepcijā par to, kā tiks uzlabota zinātņu doktoru sagatavošana, vājākais punkts ir finansējums. Jau tagad ir skaidrs, ka līdzekļu šim procesam, visticamāk, nebūs.

Tādēļ bija nepieciešams priekšplānā izvirzīt kādu visiem labi pamanāmu muļķību, uz ko visi varētu koncentrēties. Šobrīd tā arī notiek. Neviens neanalizē to, kas ir ietverts koncepcijā un neskar arī sāpīgo finansējuma jautājumu. Tā vietā visi pārsvarā fokusējas uz valodu.

Esat viens no Latvijā izgudrotā pretvēža preparāta “Rigvir” patroniem. Lai arī šo zāļu vārds tagad apvīts skandāliem, daudzi pacienti tās lietoja, lieto un vēlas šo terapiju turpināt, tomēr Latvijā “Rigvir” pašlaik ir aizliegts. Kā to vērtējat?

Mūsu politiķi aizbildinās ar to, ka viss jādara kā Eiropā un Amerikā. Tas nekas, ka Latvija ir mazāka ekonomika kā, piemēram, Hamburgas pilsēta. Viņuprāt, nav nekādas nozīmes tam, kur mēs esam izauguši un kāda ir valsts pagātne.

Pārnesīsim pasaules pieredzi uz Latviju viens pret vienu, un jau šodien konkurēsim ar pasaules milžiem! Un, ja jūs to nevarat izdarīt pēc viņu noteikumiem, kas patiesībā nebūt nav piemēroti mazajām ekonomikām, tad labāk, lai tur ir tukša vieta! “Rigvir” bija ļoti spilgts piemērs.

Par ieganstu zāļu aizliegšanai tika izmantots fakts, ka kādā no zāļu sērijām tika konstatēts mazāks vīrusa titrs jeb dzīvā vīrusa daudzums, nekā tam vajadzēja būt. Taču atsevišķu zāļu partiju kvalitātes problēmas ik pa laikam ir ļoti daudziem zāļu ražotājiem.

Pat no lielāko farmācijas kompāniju pirmā desmitnieka būs grūti atrast kaut vienu uzņēmumu, kurš nav bijis spiests atsaukt savu produktu. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā tādu gadījumu ir vairāk nekā 100, tomēr nevienā citā situācijā Latvijas ierēdņiem nav pat prātā nācis, ka tādēļ šīs zāles būtu jāaizliedz.

Vai esat iecerējuši, ko darīt, lai situāciju ar “Rigvir” mainītu?

Ražotājs ir izdarījis visu nepieciešamo, lai problēmas ar produkta kvalitāti neatkārtotos. Un pacientiem, kam “Rigvir” ir ļoti nepieciešams, tagad atliek vien cerēt uz jaunās veselības ministres godaprātu situācijas ar “Rigvir” objektīvā izvērtēšanā.

Pastāv tāds jēdziens kā “samērīguma princips”, kas būtu jāievēro, nosakot sodu par kādu pārkāpumu. Un šajā gadījumā tas ir rupji pārkāpts. Un no tā cieš tie pacienti, kam “Rigvir” ir vajadzīgs, bet ierēdņu neadekvātās rīcības dēļ vairs nav pieejams.

Par savu ieguldījumu Latvijas labā jūs esat saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Vai ir bijuši tādi brīži, kad greznojat ar to savu tērpu, izejot sabiedrībā?

Kādas divas reizes oficiālu valsts svētku pasākumu laikā es esmu šo ordeni licis pie smokinga. Tomēr, lai cik skumji būtu, arī te jāraida pārmetumi valsts virzienā. Šis valsts augstākais apbalvojums diemžēl nav izgatavots pienācīgā kvalitātē. Jau pēc dažiem gadiem ordeņa zeltījums ir pa daļai nolobījies, un tas izskatās visai nepievilcīgi, lai arī tikpat kā nav lietots.

Tomēr Triju Zvaigžņu ordenis kā valsts augstākais apbalvojums ir simbols arī morāli ētiskās kategorijās. Kā vērtējat to, ka nesen šādu ordeni piedāvāja iegādāties izsolē?

Manā uztverē tas nav pieļaujami. Tieši tādēļ, ka tas ir Valsts apbalvojums. Lai arī kā šī valsts uzvestos likumdevēju un ierēdņu personās, tā tomēr ir mūsu dzimtene. Citas mums nav. Tā ir jāciena un jāpalīdz tai attīstīties.

Man arī nav pieņemama nostāja, ka jebkura valsts amatpersonu kritika nozīmē vēršanos pret valsti. Gluži pretēji – kritikas mērķis ir mainīt situāciju valstī uz labu. Mēs esam gatavi dot un dodam savu personīgo ieguldījumu valsts attīstībā, par ko arī tiek pasniegti ordeņi un atzinības. Un esam tiesīgi paprasīt, lai arī citi dara savu darbu un paveic to kārtīgi.

Kādi, jūsuprāt, ir labi pavadīti Ziemassvētki?

Tas ir tad, ja vari būt kopā ar ģimeni, kur visi ir veseli un nevienam nav jādomā par pārtikšanu. Kad vari pateikties Dievam par to, ka mēs esam šajā zemītē un ka viņš mums ir devis tādu zemi, kurā nav lielu dabas katastrofu. Tā ir Dieva dota paradīze zemes virsū.

Jā, šeit dažreiz līst vai snieg vairāk, bet dažreiz mazāk, nekā mēs vēlētos. Taču, ja mēs šo zemīti koptu un cienītu, kā zeme to ir pelnījusi, mums nekas netraucētu šeit dzīvot laimē un pārticībā. Protams, mēs visi vēlamies kļūt bagāti. Tomēr ir jāatceras, ka jebkurš auglis pienākas tikai tad, ja tu esi sūri, grūti strādājis, lai tas izaugtu.

Vai jūs esat viens no tiem, kas spēj savienot zinātnisku pasaules uzskatu un ticību Dievam?

Jā, esmu kristietis. Un varu teikt, ka tā nav tikai ticība vien, bet gan pārliecība, ka Dievs ir. Turklāt šī pārliecība balstās zinātnes sasniegumos, līdz ar to tur nav nekādas pretrunas.

Man noteikti jāpajautā, kas tieši zinātnes laukā to apliecina?

Kaut vai jautājums par dzīvības izcelšanos. Varbūtības teorija apliecina, ka dzīvība nevarēja rasties nejauši un vēl jo vairāk – nevarēja nejauši turpināt pastāvēt. Šāda varbūtība ir nulle. Un, ja dzīvība nevarēja rasties pati, tātad – tā tika radīta.

Ko jūs varētu vēlēties Jaunajā gadā Latvijas zinātnei, izglītībai, tautai un valstij?

SAISTĪTIE RAKSTI

Es vēlētos, lai katrs, kas dzīvo šajā valstī, tomēr atcerētos, ka ne jau tikai tie, kas tur augšā, ir tie, kas Latviju veido. Jā, viņiem ir vara un iespēja izdarīt daudz labu un arī sliktu lietu. Tomēr vislielākajā mērā valsti veido tauta: katrs no mums.

Tādēļ arī katram būtu jāstrādā ar pilnu atdevi, un nevajadzētu gaidīt, ka strādās un nodokļus maksās kāds cits, kamēr man no tā tikai pienāksies. Tā nemēdz būt. Tās ir pasakas. Ir grūti un sūri jāstrādā. “Ar sviedriem vaigā Tev būs savu dienišķo maizi pelnīt!” – tas tiešām tā ir. Un, kuras tautas cītīgi strādā, tās tiek pie labklājības, bet, kuras ne, – tām iet tā, kā iet.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 31
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 72
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvija lec kaut kādā nezināmajā, kur zināms ir viens – būs skandāls. Sociologs Kaktiņš par antigēnu testiem 73
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 12
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Neturi sevī vēlmes! Dari tās zināmas kosmosam! Horoskopi 30.novembrim 1
12 stundas
Lasīt citas ziņas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Logi puspavērti, ventilācija izslēgta: gaisa kvalitātes mērījumi atklāj daudzu skolu ikdienu – neprasmi vai nespēju izvēdināt telpas 4
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Santa Purgaile: Mums ir jākrāj nauda, lai nodrošinātu visu savu dzīves ciklu
8 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valstī spēkā trīs oranžie brīdinājumi par gaidāmajiem laikapstākļiem tuvākajās stundās 16
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ārstei radušās aizdomas, ka vienā no laboratorijām var tikt pie pozitīva Covid-19 testa. Jauns veids, kā tikt pie sertifikāta? 93
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Santa Purgaile: Mums ir jākrāj nauda, lai nodrošinātu visu savu dzīves ciklu
07:01
Inita Šteinberga
Ziņas
Svētku rotas bez tēriņiem! Atraktīvai dekoru gatavošanai iedvesmo floristikas amata meistare Ligita Danenberga
06:37
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lidmašīnai nosēžoties Miami lidostā, tās šasijā atrasts bezbiļetnieks no Gvatemalas 4
06:17
Inita Šteinberga
Ziņas
Svētku rotas bez tēriņiem! Atraktīvai dekoru gatavošanai iedvesmo floristikas amata meistare Ligita Danenberga
33 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Sekas var būt smagas.” PVO atzīst, ka omikrona paveida globālais risks ir “ļoti augsts” 106
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvija lec kaut kādā nezināmajā, kur zināms ir viens – būs skandāls. Sociologs Kaktiņš par antigēnu testiem 73
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Kāda ir viņa dienesta pakāpe? Starptautisks skandāls tomēr…” NATO ģenerālsekretāra ceļu Ādažos šķērso nepaklausīgs “kareivis” 72
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pirms ieceļošanas Latvijā varētu prasīt veikt Covid-19 testus 39
13 stundas
KS
Kārlis Streips
Stāsti
Kārlis Streips: Ir cilvēki, kuri katru gadu potējas pret gripu. Viņiem neviens nebrauc augumā 101
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jaunais Covid-19 paveids – omikrons: vai tiešām īpaši lipīgs? Skaidro VM pārstāvis 58
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aiztur personu grupu par nelikumīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izsniegšanu 20
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lidmašīnai nosēžoties Miami lidostā, tās šasijā atrasts bezbiļetnieks no Gvatemalas 4
52 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 31
18 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Ciemats ir, ceļa nav.” Vairāki desmiti iedzīvotāju kļuvuši par ķīlniekiem 45
21 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Satiksimies pieturiņā!” Bijušo autobusu pieturu smārdenieki pārvērtuši par tikšanās un izstāžu vietu 9
13 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki nesnauž! Ir īstais brīdis sākt superagri sēju 4
20 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Televīzijas vērtīgākā senlieta – Jānis Domburs. Egila Līcīša feļetons 12
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 335
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 12
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 280
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 Latvijā prasījis trīs jauno māmiņu dzīvības 38
22 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Jau vismaz divdesmit gadus vara dara visu, lai slēptu ne tikai iepriekšējā režīma, bet arī savus noziegumus 60
1 diena
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 5
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 14
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
“Man patīk, ja vīrieši prot izteikt komplimentus, uzņemties atbildību un nav augstprātīgi!” Saruna ar “Kad viņas satiekas” vadītāju Baibu Vītiņu 32
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Lai īstenotu nodomāto, būs vajadzīga ne tikai drosme! Horoskopi no 29.novembra līdz 5.decembrim
19 stundas