Kalviņš par 5G tehnoloģiju: paniku celt nevajag, bet jāpārliecinās, vai “cilvēce nerok sev kapu” 4
Autors: Inga Prūse, speciāli “Veselam.lv”
Attiecībā uz 5G tehnoloģijām paniku celt nevajag, bet jāveic plaši pētījumi, lai noskaidrotu, vai ar šīm inovācijām cilvēce “nerok sev kapu”, intervijā “Veselam.lv” sacīja profesors Ivars Kalviņš, komentējot pēdējā laikā sacelto ažiotāžu par 5G negatīvo ietekmi uz dabu un cilvēku veselību.
“Ja salīdzinām 3G un 4G ar 5G tehnoloģiju, ir skaidrs, ka 5G elektromagnētiskā starojuma ietekme neizbēgami augs,
jo pie jaunās tehnoloģijas starojuma jauda un frekvence ir lielāka, kā arī antenu izvietojuma blīvums daudzkārt pieaugs,” viņš pauda.
Profesors atsaucās uz organizācijas “International Commission on Non-Ionizing Radiation Protection” (ICNIRP) jau tālajā 1998. gadā pieņemtajām vadlīnijām par to, kādi starojuma līmeņi uzskatāmi par nekaitīgiem cilvēkam, un atklāja satraucošu ainu – tie attiecas uz starojumu, kura frekvence ir 2,8 reizes mazāka nekā 5G gadījumā.
Savukārt ASV Dienviddžordžijas universitātes pētījumi rāda, ka 5G starojuma ietekme vislielākajā pieļaujamajā attālumā no 5G antenas būs tikpat stipra, kā tiešā raidītāja antenas torņa tuvumā jau šobrīd. Tas neatbilst drošības normatīvajiem rādītājiem pat tā dēvētajā “release 9” sistēmā.
Pagaidām tomēr nav daudz datu par 5G ietekmi uz cilvēkiem, bet bažas, ka tāda ilgtermiņā varētu parādīties, ir pamatotas, lai arī nav pilnībā skaidrs, kā viss attīstīsies, bilst Kalviņš.
Viņš gan atzīst, ka ir daudz vairāk norūpējies nevis par cilvēkiem, bet par dzīvniekiem, īpaši putniem un kukaiņiem, kuri izmanto kā orientieri Zemes magnētisko lauku. “Ja, piemēram, bites zaudēs orientēšanās spēju, sekas var būt neparedzamas,” brīdina zinātnieks.
Kalviņš arī kritizēja 5G ieviesējus, sakot, ka, viņaprāt, lai pārbaudītu tehnoloģijas nekaitīgumu, būtu vajadzējis veikt pētījumus uz kādas cilvēku neapdzīvotas salas un tad noskaidrot, kādu ietekmi tie atstāj uz dzīvniekiem.
“Ir nepieciešami ilgtermiņa pētījumi, jo mobilie tālruņi mums ir tik, cik ir, vienas paaudzes ietvaros pagaidām plaši lietoti. Kas būs pēc piecām paaudzēm, turklāt ņemot vērā arvien pieaugošo intensitāti un blīvumu, kā nosegt visu telpu ar apgabaliem, kuros ir uztverami šie sakari, to mēs vēl tikai redzēsim,” min profesors.
Bet skaidrs ir viens: ikviena dzīva radība, tostarp cilvēks, reaģē uz elektromagnētisko starojumu, kaut arī pats to neapzinās. “Nervu impulsi no smadzenēm, kas iet uz visām mūsu organisma daļām, nav nekas cits kā vāja elektriskā strāva,” piebilst Kalviņš.
Jāatgādina, ka 5G tehnoloģiju ieviešana, ko Eiropas Savienībā plāno īstenot līdz 2020. gadam, krasi palielinās raidītāju skaitu, kas sūta signālu mobilajām ierīcēm, ne tikai telefoniem, bet arī daudzām citām ikdienā lietotām elektroprecēm.
Veselības inspekcija bažas noliedz
Sakarā ar sabiedrībā pieaugošajām bažām par 5G mobilo sakaru tīkla iespējamo ietekmi uz veselību Veselības inspekcija paskaidro, ka tīkla radītais elektromagnētiskais starojums pēc būtības neatšķiras no cita veida starojuma, ar ko jau šobrīd saskaramies vidē.
Mobilo sakaru operatoru antenas nevar nelabvēlīgi ietekmēt apkārtējo cilvēku veselību.
Arī, ja tuvumā atrodas vairāku mobilo sakaru operatoru antenas, izmērītās vērtības parasti sasniedz 0,02-2% no pieļaujamo mērķlielumu vērtībām.
5G tīkla pārklājumu nodrošinošās mobilo sakaru bāzes stacijas rada to pašu elektromagnētiskā lauka starojumu, ko vecākās paaudzes bāzes stacijas.
Inspekcija akcentē, ka ierīkotās mobilo sakaru bāzes stacijas tiek pieņemtas ekspluatācijā tikai pēc elektromagnētiskā lauka līmeņu praktisko mērījumu veikšanas un mērījumu rezultātu atbilstības izvērtēšanas inspekcijā.
Satraukums un pretestība arī citur pasaulē
Elektromagnētiskais starojums, ko izmanto visas mobilo tālruņu tehnoloģijas, arī citviet pasaulē ir licis uztraukties par paaugstinātiem veselības riskiem, tostarp vairāku vēža veidu attīstību cilvēkiem, ziņo BBC.
Toksikoloģijas ziņojumā, ko 2018. gadā publiskoja ASV Veselības departaments un uz kuru atsaukušies tie, kas bažījas mobilo tehnoloģiju drošumu, tika atklāts, ka žurku tēviņiem, kas pakļauti lielām radiofrekvences starojuma devām, sirdī attīstījās vēža audzēja paveids.
Šajā pētījumā žurku ķermeņus divus gadus, sākot no to dzimšanas, deviņas stundas katru dienu pakļāva mobilo tālruņu starojumam. Taču pētītajām pelēm un žurku mātītēm netika atklāta saslimšana ar vēzi. Turklāt izrādījās, ka žurkas, kuras bija pakļautas starojumam, dzīvoja pat ilgāk nekā kontroles grupā esošās.
Viens no pētījuma autoriem sacīja, ka “pētījumos izmantoto ekspozīciju nevar tieši salīdzināt ar iedarbību, kāda rodas cilvēkiem, lietojot mobilo tālruni,” pat tādiem lietotājiem, kas mobilās ierīces izmanto ļoti daudz.
Profesors Frenks De Vohta, kurš konsultē ASV valdību par mobilo tālruņu drošumu, saka: “kaut gan daži pētījumi norāda uz statistisko iespēju, ka paaugstinās vēža risks ļoti aktīviem mobilo tālruņu lietotājiem, līdzšinējie pierādījumi nav pietiekami pārliecinoši, lai norādītu uz nepieciešamību veikt piesardzības pasākumus “.
Tomēr pasaulē ir vairāki zinātnieki un ārsti, kuri ir nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienībai, aicinot apturēt 5G ieviešanu.
Ārzemju medijos lasāms, ka Šveicē un Beļģijā 5G ieviešana sastapusies ar pretestību, jo pastāv bažas par jaunās paaudzes raidītāju kaitīgo ietekmi uz veselību, un nav uzticamu pētījumu, kas tās pilnībā kliedētu.
Netiek izvērtētas juridiskās un kriminālās sekas
Latvijas plašsaziņas līdzekļos vēstīts, ka bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.
Reklamējot 5G tīklu, ieviesēji nosauc vairākas jomas, ko ietekmēs tehnoloģijas piedāvātais revolucionārais datu plūsmas apjoms un ātrums – tā ir satiksme ar pašbraucošajām mašīnām, lielo datu analītika, sinhronizēta banku un biržu darbība, medicīna. Taču iespējamo jaunievedumu sekas no juridiskā viedokļa netiek vērtētas, un tieši tas satrauc Latvijas Juristu apvienību.
Sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību tiks apkopoti pasaulē jau pieejamie pētījumi par 5G ietekmi un analizēti arī specifiski Latvijas apstākļos interesējošie jautājumi. Juristu apvienības Sadarbības sektors savukārt apkopos ziņas par tiesību normām, kuras būtu attiecināmas uz elektromagnētiskā lauka frekvenču joslām, izplatīšanās diagrammām, pieļaujamām izstarojuma jaudām, cilvēka organisma reakcijām uz elektromagnētisko lauku. Jau vēstīts, ka mobilo sakaru operatori LMT un “Tele2” nesen iesaistījās duelī par to, kura no kompānijām pirmā Latvijā savā darbībā ieviesusi 5G datu pārraidi.
“Piektās paaudzes tīkls pārsvarā ir paredzēts industriālām vajadzībām. To izmanto gan tehnoloģisko procesu vadībai, gan intelektuālajām transporta sistēmām. Individuālo lietotāju līmenī tas tiešā veidā pagaidām nekādu īpašu iespaidu neatstās,” atklāj LMT prezidents Juris Binde.
5G tīkla raidītāji pilsētās būšot ik pēc 200 metriem, bet riskus cilvēku veselībai neradīšot.
