Hutu nemiernieki.
Hutu nemiernieki.
Foto. Scanpix/LETA. Kolāža: LA.lv

VIDEO. Irānas atbalstītie hutu nemiernieki sola neiedomājamu atriebību ASV un Lielbritānijai: Tā pārsniegs iztēli 67

Vairāk nekā 100 precīzi vadāmas munīcijas vienību tika palaistas no kaujas lidmašīnām un karakuģiem pret militāro infrastruktūru 16 vietās, kas pieder Irānas atbalstītajam hutu nemiernieku grupējumam. Rietumu koalīcijas spēki sagrāva desmitiem militāru mērķu, tostarp gaisa spēku bāzi, lidostu un armijas nometni, ko premjerministrs Riši Sunaks nosauca par “proporcionālu pašaizsardzības darbību”.

Reklāma
Reklāma
“Šķiet, ka pasaule šobrīd jūk prātā.” Tramps pirms Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanas aci pret aci runājis ar Makronu un Zelenski 139
“Paēdušais neēdušo nesaprot!” Publiskots Saeimas deputātu saraksts, kurus vairs neapkalpos bāros un restorānos PVN balsojuma dēļ 81
Nosaukts dzēriens, kas var pagarināt dzīves ilgumu. Tas ir teju katrā Latvijas iedzīvotāja mājā
Lasīt citas ziņas

Sunaks pēc šiem uzbrukumiem sacīja, ka Apvienotajai Karalistei ir jāsūta “spēcīgs signāls”, ka hutu veiktās darbības ir nepareizas un tās nevar palikt “nesodītas”. Viņš sacīja: “Mūsu mērķis ir ļoti skaidrs, tas ir mazināt spriedzi un atjaunot stabilitāti reģionā,” par šo notikumu attīstību reģionā raksta izdevums The Sun.

ASV prezidents Džo

Baidens atzinīgi novērtēja gaisa triecienus objektiem, kurus izmantoja Irānas atbalstītais kaujinieku grupējums, un piebilda, ka viņš “nevilcināsies” veikt vēl citus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Džo Baidens sacīja, ka šis ir “tieša atbilde uz bezprecedenta hutu uzbrukumiem starptautiskajiem kuģiem” un ka šis ir “skaidrs vēstījumu”, ka ASV un tās partneri nepieļaus uzbrukumus, kas ir kropļojuši starptautisko kuģniecību.

Uzbrukumi tika veikti ar Austrālijas, Bahreinas, Kanādas un Nīderlandes atbalstu, apstiprināja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Palīdzēja arī Dānija, Vācija, Jaunzēlande un Dienvidkoreja.

ASV decembrī izveidoja daudznacionālus jūras spēkus, lai aizsargātu kuģus Sarkanajā jūrā no hutiešu uzbrukumiem, kuri apdraud tranzīta maršrutu, pa kuru tiek veikti 12% globālās tirdzniecības.

Šī ir pirmā reize, kad pret hutiem tiek sāktas kādas pretdarbības, kopš viņi novembra vidū sāka ietekmēt starptautisko kuģošanu Sarkanajā jūrā.

Šis iezīmē dramatisku krīzes eskalāciju, kas draud izraisīt visaptverošu karu visā reģionā saistībā ar Izraēlas notiekošo karu ar Hamas.

Kā vēstī izdevums, huti paziņoja, ka pirmajos uzbrukumos nogalināti pieci kaujinieki un seši ievainoti. Viņi ir nikni un apņēmušies atriebties tādā apjomā, kas “pārsniedz iztēli”, un paziņojuši ASV un Lielbritānijai, ka tās ir pieļāvušas “milzīgu kļūdu, uzsākot karu Jemenā”.

Hutu pārstāvis Muhameds Al-Bukhaiti arī Al-Arabi TV piebilda, ka “amerikāņu intereses būs mūsu spēku mērķis, lai kur tie atrastos”.

Uzbrukumiem “nebūs nekāda cita rezultāta kā tikai nedrošības un nestabilitātes pastiprināšana reģionā”, tā savukārt izteicies Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Nasers Kanani. Irānas teroristu pilnvarotie un hutu sabiedrotie Hezbollah un Hamas ir gan nosodījuši triecienus, gan vainojuši ASV un Apvienoto Karalisti konflikta eskalācijā.

Sunaks tikmēr skaidro: “Neskatoties uz vairākkārtējiem starptautiskās sabiedrības brīdinājumiem, huti ir turpinājuši veikt uzbrukumus Sarkanajā jūrā, tostarp pret Apvienotās Karalistes un ASV karakuģiem. Apvienotā Karaliste vienmēr iestāsies par kuģošanas brīvību un brīvu tirdzniecības plūsmu.”

ASV un Apvienotā Karaliste paziņoja, ka gaisa uzbrukumi bija paredzēti, lai izjauktu un pasliktinātu kaujinieku radītos draudus globālajai kuģniecībai

pēc nedēļām ilgiem bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem kravas kuģiem reģionā.

Aizsardzības ministrs Grants Šapss sacīja: “Draudi nevainīgām dzīvībām un globālajai tirdzniecībai ir kļuvuši tik lieli, ka šī rīcība bija ne tikai nepieciešama, bet arī mūsu pienākums bija aizsargāt kuģus un kuģošanas brīvību.” Houthi pārstāvis Nasrs Aldīns Amers sacīja telekanālam Sky News, ka viņa grupa atbildēs.

ASV un Lielbritānijas atbildes triecieni pa hutu pozīcijām notika pēc tam, kad to pirāti-kaujinieki ieņēma Grieķijai piederošo 900 pēdu garo tankkuģi ar 145 000 tonnām jēlnaftas, un pavēlēja tam doties uz Irānu.

Irānas flote paziņoja, ka grieķu tankera konfiscēšana ir atriebība par to, ka ASV pagājušajā gadā konfiscēja tās kuģi un naftu, kas tajā atradās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.