Īstā vieta visiem, kuriem patīk peintbols, airsofts un lāzertags! Kā ikviens var sagatavoties Zemessardzei mājas apstākļos 5
Juris Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ieilgstot ārkārtas situācijai un līdz ar to arī kopīgas sportošanas ierobežojumiem, aktīvi cilvēki spiesti meklēt jaunus veidus, lai sarūpētu ķermenim nepieciešamo fizisko slodzi un ienestu vienmuļajā ikdienā kādu piedzīvojumu.
Piemērots patīkamā un lietderīgā apvienošanas veids varētu būt dienests Zemessardzē, jo īpaši militārās mācības, kas daudziem jauniešiem un arī vidējai paaudzei atraisīs patīkamas bērnības atmiņas ar “kariņa” spēlēšanu pagalmā. Dzimtenes aizstāvēšana, protams, nav nekāda rotaļa, taču mācību process var sagādāt prieku, vai ne?
Kamēr sporta zāles ir slēgtas, komandu sacensības amatieriem liegtas un riņķošana pa stadionu vienatnē nesniedz nepieciešamo socializācijas devu, zemessargu mācības ir iespēja trenēties kopā ar līdzīgi domājošiem patriotiskiem cilvēkiem. Protams, ievērojot epidemiologu noteiktos ierobežojumus. Zemessardze ir īstā vieta arī visiem tiem, kurus aizrauj peintbols, airsofts, lāzertags un tamlīdzīgas militārās spēles, taču kuri nav izvēlējušies dienestu profesionālajā armijā.
Izturība un spēks
Zemessardze šobrīd apvieno aptuveni 8000 brīvprātīgo savas valsts aizstāvju, un tajā var iestāties faktiski ikviens fiziski un psihiski vesels Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kurš nav apsūdzēts vai notiesāts likumpārkāpumos. Arī sievietes. Tieši daiļais dzimums aizgājušajā gadā izrādīja lielu interesi par dienestu un zemessargu rindas papildināja neparasti daudz sieviešu.
Lai arī zemessargiem nav jāizpilda konkrēti fiziskās sagatavotības normatīvi, tomēr, piesakoties dienestā, vēlams būt labā sportiskā formā. Mācības nereti notiek kopā ar profesionālās armijas karavīriem, tādēļ sekmīgai dalībai tajās jāspēj turēt līdzi labi sagatavotiem puišiem un meitenēm.
Komandieri no jaunajiem dalībniekiem gaida galvenokārt izturību, veiklību un arī fizisku spēku. Tas arī jāņem vērā, gatavojoties dienestam. Vēl jāpatur prātā, ka karavīru mācībās skriešana notiek zābakos un ar pilnu uzkabi, nevis sporta tērpā un piemērotos sporta apavos. Turklāt trase bieži vien ir nelīdzena, dubļaina un arī laika apstākļi var būt tādi, kādos rīta skrējienu viens otrs izlaistu. Tas nozīmē, ka zemessargam jāspēj paciest laika apstākļu un ekipējuma sagādātās neērtības.
Panākumu atslēga – elastība
Ņemot vērā visu augstāk minēto, kā gan vislabāk sagatavoties dienestam? Labā ziņa ir tāda, ka topošajam zemessargam nav nepieciešams skarbs specvienības karavīra režīms. Pētījumi rāda, ka pie šodienas ērtībām pieradušiem cilvēkiem tādu mājas apstākļos uzturēt ir ārkārtīgi grūti, tādēļ cēlais treniņu plāns mēdz piedzīvot fiasko. Jo īpaši tiem, kuriem ir ģimenes un personīgās intereses nākas pakārtot bērnu grafikam.
Daudz labākus panākumus sola elastīga pieeja sevis uzturēšanai sportiskā formā. Tas nozīmē trenēties brīžos, kad tas patiešām ir iespējams, turklāt nepārspīlēt ar tā ilgumu un slodzi. Ļoti ticams, ka katrā dienā izdosies patrenēties atšķirīgā laikā un ar dažādu intensitāti. Un tas nemaz nav slikti.
Svarīgāk, lai treniņš ilgst vismaz pusstundu un tajā izdodas piestrādāt pie kāda no svarīgiem elementiem – izturības vai spēka. Ceļš uz šiem mērķiem nemaz nav tik sarežģīts, kā varētu izklausīties. Pirmajam pietiks pāris reizes nedēļā skriet. Iesākumā dažus apļus stadionā, tad pamazām kāpināt slodzi līdz 5–10 kilometriem. Kad tas vairs nesagādā grūtības, var likt plecos dažus kilogramus smagu mugursomu.
Spēka vingrinājumiem pietiek ar regulāru atspiešanos no grīdas un vēderpreses vingrinājumiem. Tieši tos izmanto karavīru fiziskās sagatavotības pārbaudēs. Domāju, ka veltīt 20–30 minūtes dienā, lai istabā atspiestos no grīdas, spēj katrs. No mājām strādājošajiem tas pat būs lielisks veids, kā izkustēties pusdienas pārtraukumā.
Hobijs gribasspēka trenēšanai
Ļoti pateicīgs veids sevis motivēšanai ir apvienot sportošanu ar tīkamu hobiju.
Man tā ir kāpšana kalnos. Tā ļauj sevi uzturēt labā formā, nodrošinot nepieciešamos treniņus. Pirmkārt jau izturību, ejot pa nelīdzenām virsmām daudzus kilometrus, turklāt ar smagu somu plecos. Šāds gājiens ir gan labs elpošanas treniņš, gan stiprina muskuļus.
Iespējams, vēl svarīgāk, ka kalnos kāpšana liek pārvarēt sevi un rūda gribasspēku. Saskaroties ar nogurumu, nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai sliktu pašsajūtu, gribas mest somu zemē un doties mājās. Taču tas nemaz nav tik viegli izdarāms, jo atpakaļceļš vienatnē var izrādīties bīstamāks nekā palikšana kopā ar biedriem. Tādēļ nākas sevi pārvarēt un doties tālāk.
Ja kalni nav jūsu stihija, gribasspēka pārbaudi var sarūpēt arī citādi. Piemēram, pāris reizes mēnesī doties tālākā skrējienā. Taču ne pa stadionu, bet vislabāk pa mežiem. Skriet prom no mājām, līdz spēki galā, un tikai tad griezties atpakaļ. Mājās gribēsies nonākt, tādēļ ķermenis iemācīsies sameklēt sevī pietiekami daudz resursu, lai pievārētu atlikušo distanci.
Ziemā var kāpt uz slēpēm, vasarā sēsties uz velosipēda vai atrast citus sporta veidus.
Svarīgākais ir apņēmīgi un regulāri strādāt pie sportiskās formas uzlabošanas. Tad zemessargu mācībās varēsiet vairāk koncentrēties taktikas un jaunu iemaņu apgūšanai, nevis zaudēsiet laiku elpas atgūšanai.
