Itālija noliedz derivatīvu izmantošanu, lai varētu iestāties eiro zonā 0
Itālijas Finanšu ministrija trešdien noliedza izskanējušo informāciju, ka tā ir izmantojusi atvasinātos finanšu instrumentus jeb derivatīvus, lai uzlabotu valsts finanšu datus pirms pievienošanās eiro zonai.
Ministrija uzstāja, ka valsts finansēm briesmas nedraudot un “hipotēze, ka Itālija pagājušā gadsimta 90.gadu beigās izmantoja derivatīvus, lai radītu iestājai eiro zonā nepieciešamos apstākļus, ir pilnībā nepamatota”.
Itālijas Finanšu ministrija paziņojumu izplatīja kā atbildi uz laikrakstu “La Repubblica” un “Financial Times” vēstīto, ka Itālija var zaudēt astoņus miljardus eiro (5,6 miljardus latu) saistībā ar 90.gadu beigās noslēgtajiem atvasināto finanšu instrumentu līgumiem.
Tiek vēstīts, ka Itālija tādus līgumus izmantoja, lai uzlabotu savus finanšu datus un izpildītu iestājai eiro zonā nepieciešamos kritērijus.
“La Repubblica” apgalvoja, ka “valsts finanses ir bumba ar laika degli”, apgalvojot, ka avīzes rīcībā ir 29 lappušu slepens ziņojums, kurā norādīts, ka 2012.gada maijā-decembrī Itālijas Valsts kase restrukturizēja parādus.
Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka derivatīvu līgumu summa sasniedz 31 miljardu eiro (21,8 miljardus latu).
Kāda valdības amatpersona laikrakstam stāstīja, ka “90.gados pieļautas daudzas kļūdas, lai Itālija pievienotos eiro zonai”, bet tagad “tās pārvēršas vēl lielākos parādos, kas paslēpti oficiālo finanšu pelēkajā zonā”. Amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, atzina, ka tikai daži cilvēki Valsts kasē spējot saprast un pārvaldīt valsts finanses.
Premjerministra Enriko Letas valdība nekavējoties centās mazināt izskanējušās informācijas kaitīgo ietekmi uz jau tā grūtībās nonākuši Itālijas ekonomiku, paziņojot, ka Eiropas Statistikas (ES) departamenta “Eurostat” veiktās pārbaudes kopš 90.gadu vidus apliecina visu derivatīvu pamatotību.
Laikrakstu vēstītajā atklātās metodes atgādina par to, kādas Grieķija izmantoja, lai uzlabotu savus finanšu datus un saņemtu uzaicinājumu iestājai eiro zonā.
Laikā, kad noslēgti derivatīvu līgumi, Itālijas Valsts kasi vadīja pašreizējais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi.
