“Kā tas var būt? Mēs paliekam modernāki, stiprāki, zāles arī mums ir. Kāpēc slimības paliek niknākas?” Atbild infektoloģe 0
Reizēm ir sajūta, ka, laikam ritot, slimību skaits tikai palielinās, ārstiem jābūt arvien zinošākiem, lai spētu palīdzēt cilvēkiem. Vai tas tā patiešām ir? Par to TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentāru sniedza Angelika Krūmiņa – RSU profesore, infektoloģe.
Raidījuma skatītājs jautāja: “Kā tas var būt? Mēs paliekam modernāki, stiprāki, jaudīgāki, zāles arī mums ir. Kāpēc slimības paliek niknākas?”
“Šo jautājumu ir uzdevuši ļoti daudzi. Arī eksperti lauž šķēpus,” skaidro Krūmiņa. Viņa apstiprina – ir tik attīstītas tehnoloģijas, ātra diagnostika, labas ārstniecības iespējas, bet slimības kļūst agresīvākas.
Profesore skaidro, ka ir daudz jaunu ierosinātāju ar līdz šim nezināmām izpausmēm: “Te ir jāskatās viss kopums – vide, klimats, pārtika, dzīvesveids. Es te uzskaitītu daudzus faktorus, kuri kopumā ietekmē slimības norisi gan indivīdam, gan populācijai kopumā.”
Tas viss ietekmē un rada šķēršļus labai veselībai, piebilst Krūmiņa.
LA.LV iepriekš jau vēstījām, ka veselības aprūpei pietrūkst aptuveni 500 miljonu eiro.
“Jo ilgāk nozare tiek nepietiekami finansēta, jo vairāk pieaug cilvēku vajadzība pēc veselības aprūpes,” rakstā skaidroja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. “Pieaug slimošana, veselības problēmas netiek savlaicīgi novērstas, un rezultātā rodas lavīnas efekts – vairāk ielaistu slimību, kuru ārstēšanai nepieciešami vēl lielāki resursi.”
