Foto; Zane Bitere/LETA

“Ja nav vispār informācijas, tā panika būs lielāka.” Diskusija par sabiedrības informēšanu krīzes situācijās 0

“Es gribētu, lai prezidents un premjers, arī aizsardzības ministrs nav mazliet tādā leturģiskā miegā, bet lai katru vakaru tomēr Latvijas sabiedrībai mierīgā tonī, bez panikas, bet ar tādu degsmi izstāsta, kas ir jādara šajās krīzes situācijās,” TV24 raidījumā “Preses klubs” komentāru sniedza Māris Gulbis, uzņēmējs, bijušais iekšlietu ministrs.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Būtu svarīgi informēt gan par bumbu patvertnēm, gan rīcību aviācijas uzlidojumu laikā, tāpat arī par lielo pilsētu atstāšanu, kā arī to, kas jādara cilvēkiem, kuri dzīvo blakus stratēģiskajiem objektiem, piemēram, NBS bāzēm vai lidostai.

Ja skatās uz to, kas notiek Ukrainā, arī viņiem šobrīd ir taktika attiecībā pret nākamajiem iespējamajiem uzbrukumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr kur atrast līdzsvaru starp to, lai nesāktos panika, bet tajā pašā laikā sabiedrība tiktu informēta?

“Ja nav vispār informācijas, tā panika būs lielāka,” uzskata Gulbis.

Savukārt mūziķis Goran Gora, iesaistoties diskusijā, pauž viedokli, ka panika veidojas no tā, ka cilvēki uzzina, ka kāda slavenība ir jau salikusi somu un ir izdomājusi, kur bēgt, bet nav nekāda paskaidrojuma.

“Tad ir uzreiz pirmā sajūta – paga, man arī to vajag?” Goran Gora norāda.

Viņaprāt, šādā gadījumā arī veidojas tā dezinformācija, kad šķiet, ka viss tūlīt sabruks, bet valsts neko nesaka.

Papildinot visu iepriekš minēto, Jānis Vanags, Veselības uzņēmumu grupas “Repharm” valdes loceklis, “The International Air Transport Association” krīžu vadības eksperts, stāsta, ka sagatavošanās ārkārtas situācijām norit vairāku gadu garumā, un pirmais, kam ir jābūt, ir 72 stundu soma.

Viņš norāda, ka agrāk pat mazumtirdzniecības veikalos tika izlikti šādi bukleti, kurus ikdienā varēja izlasīt vairāki tūkstoši cilvēku.

“Tas ir tieši ļoti svarīgi – ka nevis mēs uz emocijām un patosu kaut ko darām tajā brīdī, kad kaut kas notiek, kad varbūt pat kāds mūs tā kā ar pārsteigumu mēģina pastumt uz tādu panikas radīšanu, bet ka mēs to darām regulāri daudzu gadu garumā,” Vanags uzsver.

SAISTĪTIE RAKSTI