Mārtiņš Kazāks: “Latvijas Banku vēlos padarīt par uzticamu, atbildīgu, atvērtu jaunām tehnoloģijām un zināšanām – platformu Latvijas izaugsmei.”
Mārtiņš Kazāks: “Latvijas Banku vēlos padarīt par uzticamu, atbildīgu, atvērtu jaunām tehnoloģijām un zināšanām – platformu Latvijas izaugsmei.”
Foto: Karīna Miezāja

Ar nodokļu sistēmu var mazināt nabadzību. Saruna ar Mārtiņu Kazāku 1

Četru pretendentu izvērtēšanā uz Latvijas Bankas prezidenta krēslu iezīmējušās atšķirīgas nostājas pret pašai bankai veicamo misiju. Vieni: lai rūpējas tikai par eiro stabilitāti. Otri: lai gādā par valsts tautsaimniecībai izaugsmi. Vieni: bankai jānodrošina valsts un eirozonas asinsrite.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 19
13 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 77
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 41
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Otri: jāuzrauga arī “baltie asinsķermenīši”. ­Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis, vienīgais no četriem, jau ir bankā. “Tā ir mana priekšrocība. Jau gadu esmu bankā, man nebūs vajadzīgs ieskriešanās laiks – es jau tagad redzu, kurš no ierosinājumiem var “strādāt” un kurš – ne,” viņš iesāk.

Priekšlikums samazināt algas un štatus ir guvis vislielāko rezonansi. Acīmredzot no ārpuses jūs sabiedrībai izskatāties pēc resniem un laiskiem runčiem.

M. Kazāks: Tā nav. Neviens nesaņem naudu par nekā nedarīšanu. Jā, es gan ļoti konkrēti redzu, ko un kā Latvijas Banka var izdarīt vairāk ar mazāk līdzekļiem.

Ar mazāk līdzekļiem nozīmē ar mazāku štatu vai mazākām algām?

Abus. Atalgojuma sistēma šeit ir robusta un veidota pēc diviem principiem: bankas metodoloģija nosaka, kāds kvalifikācijas, prasmju un atbildības līmenis ir nepieciešams funkciju veikšanai. Algu ar noteiktu koeficientu piesaista atalgojuma līmenim darba tirgū. Mēs nevaram atļauties vāju Latvijas Banku.

Bet galvenā rezerve ir darbinieku skaits, jo ir funkcijas, kuras tehnoloģiju un labākas darba organizācijas dēļ var veikt efektīvāk. Kopš eiro ieviešanas Latvijas Bankā darbinieku skaits ir samazināts par 14%, t. sk. pērn – par 5%. Šī gada beigās tas būs vēl par gandrīz 4% mazāks, proti, aptuveni 480, bet jau nākamā gada pirmajos mēnešos – ap 450. Ir virkne pozīciju, kurās var vēl ietaupīt, nesamazinot kvalitāti.

Piemēram?

Pēdējo gadu laikā tika būtiski modernizēta Latvijas Bankas Rīgas filiāle – faktiski naudas glabātava, kas nozīmē, ka varam iztikt bez Liepājas filiāles. To plānots slēgt, un tas mums dos ietaupījumu miljons eiro gadā. Tas, kurš stāsies prezidenta amatā, varēs sabiedrībai lepni paziņot, ka “atradis miljonu”.

Vēl no būtiskākajiem priekšlikumiem – Saeima jau ir lēmusi par Latvijas Bankas valdes samazināšanu no sešiem līdz četriem, bet uzskatu, ka var iet tālāk un veidot viena līmeņa pārvaldību, valdes funkcijas nododot padomei.

Izskanējis apgalvojums, ka Igaunijas centrālā banka ir mazāka un efektīvāka…

Jā, bet… Ar skaidru naudu igauņus nodrošinām mēs. Maksājumu sistēmas uzturēšanu tā atstājusi Zviedrijas komercbankām, bet zibsaišu sistēmu ņems no mums. Arī kredītreģistru Igaunijas Banka neuztur. Mēs Valsts kasei maksājumus veicam par brīvu, igauņu Valsts kase pakalpojumus pērk no komercbankām. Turklāt Latvijas Banka vāc statistiku, ko igauņi dara krietni mazākā spektrā. Tas ir kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem.

Algas noteikti nav svarīgākais jautājums, runājot par Latvijas Bankai tālāk ejamo ceļu. Vai likumā ierakstītā atbildība par finanšu stabilitāti ir vienīgā, galvenā vai tikai viena no funkcijām?

Likumā kā galvenais noteikta atbildība par cenu stabilitāti, jo tas ir visas eirozonas centrālo banku mērķis. Es mudinu skatīties plašāk – jaudīga centrālā banka valstij ir priekšrocība, jo tā var nodrošināt krietni straujāku ekonomikas izaugsmi.

Centrālajai bankai jābūt efektīvai, atvērtai un modernai. Lai kļūtu par labāko centrālo banku Ziemeļeiropā, kas ir mans mērķis, ir jāstrādā četros virzienos.

Pirmais: izmaksas – Latvijas Banka var sasniegt vairāk ar zemākām izmaksām. Otrais: Latvijas Banka kā zināšanu un tehnoloģiju platforma valsts ekonomikas izaugsmei – pienesums var būt krietni lielāks nekā līdz šim.

Trešais: spēcīgs un stingrs finanšu sistēmas mugurkauls – pievienojot FKTK, Latvijas Banka būtu ne vairs skatītājs un konsultants, bet arī finanšu sektora politikas īstenotājs. Ceturtais: Latvijas interešu pārstāvniecība starptautiski, tostarp Eiropas Centrālajā bankā.

Latvijas Bankai jāpaliek politiski neatkarīgai institūcijai. Tai jābūt atbildīgai un vērstai uz sadarbību. Tai jāsaglabā un jāveido valstisks skats. Un ambiciozi augsti mērķi. Tādu es redzu Latvijas Bankas attīstību “virsrakstu līmenī”. Latvijas Bankai jādara tas, kas valstij ļauj augt.

Kas tieši?

Pašreizējo funkciju apjoms ir milzīgs. Pirmā – skaidras naudas apgrozība. Tiklīdz norēķināties ar skaidru naudu, ziniet – tā nāk no Latvijas Bankas. Skaidru naudu mēs nodrošinām ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs esam Baltijas reģionālais skaidrās naudas apstrādes centrs.

Otra – maksājumu sistēmas. Esam ļoti atkarīgi no tehnoloģijām. Tiklīdz Latvijas Banka attīsta tehnoloģijas, tās ekonomikai dod milzīgas priekšrocības. Piemēram, zibmaksājumi tiktu ieviesti daudz vēlāk un mazākā apjomā, ja Latvijas Banka tos nebūtu attīstījusi kā pirmā un vadošā visā eirozonā. Tas ļauj ne tikai nopelnīt, bet arī spēcināt mūsu ekonomiku. Abas šīs funkcijas ir ģeopolitiski jautājumi.

Trešā – esam konsultants valdībai, kurš iesaka, ko darīt…

Ko jūs iesakāt valdībai jautājumā par mediķu algu palielinājumu? Aizņemties un palielināt budžeta deficītu par 60 miljoniem?

Ekonomika ir cikliska, tā neaugs visu laiku. Kaut kad ekonomika sabremzēsies un tad ar monetārās politikas instrumentiem vien nepietiks. Tad jāiejaucas ar fiskālās politikas instrumentiem – tajā brīdī, kad ekonomika kļūst vāja, jāizmanto labos laikos uzkrātā nauda. Diemžēl Latvijā principu “labos laikos krājam, sliktos tērējam” neievērojam.

Ja skatāmies uz nupat pieņemto Latvijas valsts budžetu, tas ir pamatots. Budžeta deficīts nav liels, un parāda apjoms attiecībā pret ekonomikas apjomu ir sarucis.

Izklausās, ka varam atļauties šo “drusciņu” pieplusot parādam.

Man ir bažas, ka tie nebūs tikai 60 miljoni. Jo pavisam likumos apsolīts un neizpildīts ir tuvu miljardam eiro. Ja palielināsim deficītu par šiem 60 miljoniem eiro, kas notiks ar pārējiem solījumiem? Ja sabiedrības spiediens ir tik liels, vispirms jāskatās, vai ir ko pārdalīt budžeta ietvaros. Varbūt kādus projektus var atliktu uz vēlāku laiku? Vienlaikus jāuztur jautājumi “kā īstenotas reformas?” un “cik efektīvi tiek izmantota šī nauda?”.

Ar algu palielinājumu jābūt piesardzīgiem – jā, lielāko daļu to saņēmēji tērēs, tā sildot ekonomiku, bet tas nav vienreizējs pasākums. Jādomā tālāk nekā viena gada perspektīvā – vidēja termiņa perspektīvā. Ja algas augs straujāk nekā produktivitāte, tad tas jau kļūs bīstami. Ko noteikti nevajadzētu darīt – nepārdomāti raustīt nodokļu likmes.

Manuprāt, šie 60 miljoni ir politiska problēma – gan komunikācijas aspektā, gan arī tas, ka iepriekš ir apsolīts par daudz. Godīgi būtu politiķiem atzīt, kurus solījumus īsā laika posmā nav iespējams izpildīt, un uzzīmēt reālu kalendāru.

Tomēr nodokļus šī valdība solījusi mainīt no 2021. gada, bet sākt spriest par to nākamgad.

Katrās nodokļu sistēmas pārmaiņās par likmēm svarīgāks ir mērķis. Ja mērķis ir nabadzības mazināšana, tad jāsaprot, ka, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi to nevar panākt, jo nabadzīgākie iedzīvotāji ir pensionāri, bezdarbnieki, invalīdi un daudzbērnu ģimenes.

Arī neapliekamais minimums nepalīdzēs, ja viņiem nav algas. Savukārt daudzbērnu ģimenēm bieži vien faktiskais ienākums ir zemāks par tādu, kas sasummējas no iespējamajiem atvieglojumiem. Tāpēc no sākuma ir jādefinē mērķis un pēc tam atbilstoši jāpielāgo instrumenti.

Kā ieteiksit to atrisināt gaidāmajā ekspertu diskusijā par nabadzības mazināšanu?

Banka nedrīkst būt ziloņkaula tornis, no kura reizēm kaut ko aroganti pasaka un tad aiztaisa durvis un kādu laiku nerunā. Bankai ir jābūt vairāk vērstai uz sadarbību, vairāk jāieklausās un jāskaidro, kas ekonomikā notiek. Mūsu padomdevēja pozīcija nedrīkst būt: vai nu tā vai nekā! Mums jāspēj piedalīties aktuālās diskusijās, pienesot dažādus argumentus un kvalitatīvu analīzi, uz kuras pamata politiķiem un sabiedrībai pieņemt lēmumus.

9. decembrī rīkojam ekspertu diskusiju, kurā ie­skicēsim dažus elementus, kā ar nodokļu sistēmas palīdzību var mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Acīm redzami lielāks neapliekamais minimums un lielāka minimālā alga tiem cilvēkiem, kuriem nav darba, nepalīdzēs.

Izmaiņas nodokļos jāsaliek kopā ar pabalstiem. Ja mēs kā sabiedrība gribam palīdzēt nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tad ar nodokļu izmaiņām jāpanāk lielāka efektivitāte un budžetā jāsavāc vairāk naudas, ko pārdalīt nabadzīgākajiem ar pabalstu palīdzību.

Atgriežoties pie bankas misijas… Pirmo atmodu mūsu tautai pirms 150 gadiem atnesa izglītības darbinieki, otro – juristi, trešo – kultūras darbinieki. Tautas dzīvajā atmiņā ir pēdējā, tāpēc, gaidot vēl vienu atmodu, vairums skatās uz radošo inteliģenci: “Kāpēc viņi klusē?” Taču katrai atmodai ir cita nepieciešamība. Šais laikos tā ir ekonomiskā. Tāpēc es lūkojos pēc ekonomistu prātiem, kuru lielākā koncentrācija ir tieši Latvijas Bankā…

Gan piekrītu, gan nepiekrītu. Ar ekonomistiem vien šeit nepietiks. Kā svētku runā pie Brīvības pieminekļa uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas nākotne atkarīga no tā, “cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas turpinātībai, mūsu sabiedrības kopējam labumam”, tātad no sabiedrības vēlmes un spējas sadarboties un strādāt kopējam labumam.

Mēs esam sasnieguši vidēji pārtikušas attīstītas valsts līmeni, 70% no ES vidējā. Jā, ienākumu sadalījums izklausās diezgan nevienlīdzīgs, bet kopumā skrējiens pēdējo 30 gadu laikā bijis straujš. Lai attīstītos tālāk, jābūt lielākai savstarpējai uzticībai, mazākai ēnu ekonomikai un spējai sadarboties.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir nepieciešams kopējs redzējums par mērķi. Banka var runāt visu ko, bet, ja uzņēmēji un iedzīvotāji nesadarbosies, valstsgriba neīstenosies.

Lai Latvija kļūtu par pārtikušu valsti, nepieciešams regulāri pieņemt labus lēmumus. Lai pieņemtu tālredzīgus lēmumus, nepieciešama kvalitatīva analīze. Jā, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes jauda ir lielāka nekā jebkurā citā institūcijā, tāpēc tas ir gan pienākums, gan atbildība, gan uzdevums.

Mans uzstādījums: nest analīzi uz āru, dalīties ar to ar lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem, lai valsts iegūtu pēc iespējas vairāk. Bet ar mūsu prātiem Latvijas Bankā vien nepietiks.

3. janvārī Latvijas Bankā būs atvērto durvju diena ārzemēs studējošajiem Latvijas pētniekiem. Svarīgi apvienot arī viņu spēkus, jo ārpus valsts esošā jauda līdz šim izmantota ļoti maz. Jāveido plašāks tīklojums, kas iesaistīts ekonomikas analīzē.

Mani fascinē Somijas piemērs, kur viņu zinātniskie prāti Somijas Ekonomikas pētniecības institūtā ETLA 90. gados pamatoja pavērsiena nepieciešamību no industriālās politikas uz inovāciju politiku. Politiķi to īstenoja. Tagad Somija gan izglītībā, gan inovācijā, gan bioekonomikā ir pasaules līderos.

Tas būtu mans ideālais mērķis, ka Latvijas Banka stratēģiski strādātu kā katalizators ekonomikas analīzē. Bet bankai vienai tas nebūtu pa spēkam, mēs atbalstīsim pētījumu veikšanu arī ārpus Latvijas Bankas telpām.

Vai jāveido ekonomikas pētniecības institūts kā Somijā?

Tieši tā. Bet tas ir arī finansiāls jautājums, ko grūti atrisināt ar valsts budžeta vai ar pašas bankas līdzekļiem. Taču visbūtiskākais ir ne tikai veikt pētījumus, bet panākt, lai to secinājumus ņemtu vērā. Lai Latvijas Bankai uzticētos.

Vai ar Latvijas Bankas reputāciju tas šobrīd ir iespējams?

Finanšu tirgos reputācija ir vienīgais, kas tev ir. Tas ir kvalitātes zīmogs. Un tas ir nākamā bankas prezidenta pirmais darba kārtības punkts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Reputācija pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājusies, bet nevienas apsūdzības nav pret Latvijas Banku kā institūciju. Ir tikai pret Rimšēviča kungu, kas ir radījis reputācijas problēmu bankai. Kā to atrisināt? Ar darbu un piemēru.

Ar Latvijas Bankas pienesumu ekonomikai. Viens cilvēks – jaunais bankas prezidents – reputāciju pacelt nevarēs. To var tikai visi bankas darbinieki, kopīgi strādājot. Tāpēc prezidentam būs jāmotivē un jāmobilizē komanda, tad arī būs labie darbi. Es redzu, kā Latvijas Bankas pienesumu Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem padarīt krietni lielāku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 19
13 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 77
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 41
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 69
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums
5 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Komandantstundas laikā policijai izdevies notver vairākus noziedzniekus
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 41
8 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 2
21:46
LE
LETA
Ziņas
Komandantstundas laikā policijai izdevies notver vairākus noziedzniekus
19:56
LE
LETA
Ziņas
Cilvēkiem bez negatīva Covid-19 testa neļauj lidot: pastāsta par situāciju “Rīgas” lidostā 3
19:18
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs? 1
8 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija 6
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēkiem bez negatīva Covid-19 testa neļauj lidot: pastāsta par situāciju “Rīgas” lidostā 3
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 19
13 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mēģinājums salabot pilnā gaitā ripojošu lokomotīvi, kurai atklājas arvien jauni defekti 6
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
6 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 26
14 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 50
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
13 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces 1
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 23
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 69
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 5
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Viljams atzinies, ka “izgāzies” ar dzimšanas dienas dāvanu mīļotajai Keitai: tā viņai nepatika 1
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 11
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 27
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
13 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 60
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
13 stundas