Foto: Shutterstock

Jānocērt koks savā pagalmā. Vai vienmēr vajadzīga atļauja? 40

Kas ir koka caurmērs – diametrs vai apkārtmērs? Esmu medijos manījusi pretējas norādes, abos atsauce uz MK noteikumiem nr. 309. Vieni saka, ka līdz 12 cm diametrā koka nociršanai atļauju nevajag, citi – ka līdz 20 cm diametram. Kur pareizi mērīt – kokam pie saknes vai krūšu augstumā? Pilsētā dārza malu noēno bērzi. Tā nav meža zeme. Vēlos saprast, kāda ir situācija konkrētajā gadījumā. Jautā Ilga C.

Reklāma
Reklāma

Rūpīgi jāizvērtē apstākļi

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus norāda: “Uz šo jautājumu nav universālas un vienkāršas atbildes, jo katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē dažādi aspekti.”

DAP kompetencē izvērtēt atļauju piešķiršanu koku ciršanai ārpus meža zemēm ir tikai dažos gadījumos, proti, kad ir runa par aizsargājama koka nociršanu, koku ciršanu aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos, aizsargājamo aleju teritorijās un īpaši aizsargājamās koka sugas nociršanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Citos gadījumos atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniedz atbildīgā vietvara.

Vispārīgi nosacījumi izklāstīti MK noteikumos nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Tie paredz, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

pilsētas un ciema teritorijā;
īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;
parkā;
kapsētā;
alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
gar valsts un pašvaldību ceļiem;
virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 m joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;
Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā;
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;
kad tie 1,3 m augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.
Ir izņēmumi

Taču minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas (izņemot, ja koki 1,3 m augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši noteikumu 1. pielikumam) ārpus meža atļauts cirst:

Reklāma
Reklāma

augļukokus;
kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm;
kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību, kā arī kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.
Kā pareizi mērīt

Šajā gadījumā koka caurmēru jeb diametru mēra celma augstumā jeb sakņu kakla augstumā. Respektīvi – vietā, kur beidzas koka saknes un sākas koka stumbra daļa, nomēra koka apkārtmēru un tālāk jau aprēķina koka diametru jeb caurmēru.

Jāpārbauda arī, vai koks 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav sasniedzis apkārtmēru atbilstoši MK noteikumu nr. 309 1. pielikumā norādītajam. Tas nozīmē, ka konkrētajam kokam:

jāatrod vieta, kur beidzas saknes un sākas stumbrs,
no šīs vietas uz augšu pa koka stumbru jānomēra 1,3 m jeb 130 cm (aptuveni pieauguša cilvēka krūšu augstumā),
tad šajā vietā jānomēra koka stumbra apkārtmērs jeb perimetrs,
MK noteikumu nr. 309 1. pielikumā esošajā tabulā jāatrod konkrētā koka suga un rādītāji, kādiem atbilstot, nepieciešama pašvaldības atļauja.

Vides inspektors paskaidro, ka jautājumā minētie 12 cm attiecināmi uz koku ciršanu mežā. Meža likuma 12. pantā teikts, ka apliecinājums koku ciršanai mežā nav nepieciešams tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem.

Padoms

Ja nav pieredzes koku uzmērīšanā, ir kādas šaubas vai neskaidrības, vispareizāk ir vērsties pašvaldībā, kuras teritorijā konkrētie koki atrodas. Turklāt pašvaldība savos saistošajos noteikumos var būt noteikusi arī kādu papildu kritēriju vai nosacījumu.

Jautājums

Man metra attālumā no mājas aug liepa – ap 40 gadu veca, saknes jau zem pamatiem. Gribam to nozāģēt. Kam lai prasa atļauju, kādi ir noteikumi? Zinu, ka pat savā teritorijā nedrīkst kokus tāpat vien likvidēt. Juris Rēzeknē.

Rēzeknes domes saistošie noteikumi nr. 22 Par koku ciršanu ārpus meža un apstādījumu aizsardzību Rēzeknes pilsētā paredz, ka personai par vēlmi cirst kādu koku vai vairākus ārpus meža Rēzeknes pilsētā jāraksta iesniegums, kas adresējams Pilsētvides un attīstības pārvaldei. Iesniegumā jānorāda koka(-u) suga, skaits, atrašanās vieta un nociršanas iemesls. Attiecīgi pārvalde izskata iesniegumu, veic vizuālu koku apskati dabā un noformē apsekošanas aktu.

Ciršanas gadījumā pārvalde arī aprēķina zaudējumu atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un pašvaldības noteikto koeficientu (Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā zaudējumu atlīdzības koeficients par dabas daudzveidības samazināšanu ir 0,3).

Jāņem vērā, ka pašvaldības izsniegtā ciršanas atļauja ir derīga vienu gadu no paziņošanas brīža, bet, cērtot nokaltušu koku, – vienu mēnesi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.