Foto: Gatis Smudzis

Jauna iespēju nozare
 atkritumu apsaimniekošanā 4

Saistībā ar valsts apņemšanos, līdz 2020. gadam Latvijā ir jāpārstrādā vismaz 50% no sadzīves atkritumiem. Ieskatam – viens cilvēks gada laikā rada 333 kg, bet Eiropas Savienībā – vidēji 360 kg sadzīves atkritumu.

VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Lasīt citas ziņas

“Latvijā atkritumu šķirošana un pārstrāde aizvien ir vāji attīstīta. Dominē atkritumu nogla­bā­šana atkritumu poligonos, kas nozīmē, ka vērtīgie resursi, kas tur nonākuši, ir zuduši un vairs nekad netiks izmantoti,” teic Māris Simanovičs, “Eco Baltia” grupas vadītājs. Atkritumu poligonos Latvijā noglabā aptuveni 70 – 80% no visiem atkritumiem. Kāpēc tie būtu jāpārstrādā? Tāpēc, ka poligonu būvniecība ir dārga, tie aizņem lielu platību un, noglabājot pārstrādājamos materiālus, aizvien vairāk noplicinām dabu. Būvējot jaunus poligonus, augs arī maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Ir pierādīts, ka 89 – 98% mājsaimniecību radītos sadzīves atkritumus var izmantot vēlreiz. Patlaban dalītās atkritumu vākšanas iespējas iedzīvotājiem ir nodrošinātas galvenokārt ārpus Rīgas.

Foto-Karīna Miezāja
CITI ŠOBRĪD LASA

M. Simanovičs un citi atkritumu apsaimniekošanas eksperti norāda – Latvijā vislielākā problēma ir būvgruži, tostarp gan to uzskaite, gan atbilstoši likumi. Uzņēmējs nosauc piemēru – Igaunijā 2012. gadā savākts 1,2 miljoni tonnu būvniecības atkritumu, Latvijā vairākas reizes mazāk. Līdz 2020. gadam ir jāpārstrādā 75% no būvniecības atkritumiem…

Valstī vāc un pārstrādā arī dažādus iepakojumus, makulatūru, nolietotās elektropreces, kā arī videi kaitīgās preces – baterijas, riepas, akumulatorus, smēreļļas – tās savāc aptuveni 25 – 60% apmērā no pārdotā daudzumā. Visvairāk attīstīta ir polimēru pārstrāde.

Tā “Eco Baltia” grupas uzņēmums “Nordic Plast” pārstrādā Latvijā vākto plēvi, polipropilēna maisus (tos visbiežāk izmanto lauksaimnieki) un ražo dažāda veida granulas. Tāpat pārstrādā arī dažāda veida plastmasu. “Nordic Plast” ik mēnesi ražo aptuveni 300 tonnu produktu.

Citi grupas uzņēmumi – “PET Baltija” un “Eko PET” – pārstrādā caurspīdīgās un krāsainās PET pudeles. “PET Baltija” rūpnīca patlaban ir vislielākā Baltijas valstīs, tā produkti aizņem 1,5% lielu Eiropas tirgus īpatsvaru. Savukārt “PET Baltija” ražotās PET pārslas eksportē uz Dāniju, Poliju, Lietuvu, Itāliju, Nīderlandi, Somiju un citām valstīm. Latvijā šo produktu nepārdod. – “PET Baltija” darbojas 24 stundas diennaktī, šajā rūpnīcā nonāk gandrīz viss Latvijā savāktais iepakojums (aptuveni 90%), tomēr tas veido vien 5 – 10% no kopējā rūpnīcā pārstrādāto pudeļu daudzuma. Ražošanas izejvielas ieved no Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Itālijas un citām valstīm. PET pārslas tālāk kalpo kā izejmateriāls, piemēram, poliesteram, no kā ražo apģērbu, plastmasas traukus un pat bruģi.

M. Simanovičs vērš uzmanību, ka Latvijā atšķiroto un savākto atkritumu daudzums aizvien ir neliels. Tā 2012. gadā Latvijas tirgū nonāca aptuveni 200 000 tonnas izlietotā iepakojuma (stikls, kartons, plastmasa un cits iepakojums), no tā pārstrādei savāca aptuveni 60%. “Eco Baltia” rūpnīcu jauda būtiski pārsniedz valstī savākto atkritumu daudzumu, tāpēc uzņēmumi izejvielas ieved arī no citām valstīm.

Nākamajos gados atkritumu poligonos varētu nonākt būtiski mazāk sadzīves atkritumu nekā patlaban. Proti, iecerēts, ka darboties sāks divas atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Getliņos Rīgas pašvaldības uzņēmums iecerējis no atkritumiem iegūt alternatīvās enerģijas ieguvei vajadzīgo RDF (no sadzīves atkritumiem atdalītā dedzināmā frakcija, tostarp koks, drēbe un citas sastāvdaļas). “Eco Baltia” patlaban veic pēdējos saskaņojumus tādas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Salaspilī, kur no atkritumiem atdalīs vairākkārt izmantojamās izejvielas. Vēl vienas rūpnīcas būvniecība ar ES naudas atbalstu notiks Liepājā, tur jau notiek projektēšanas darbi. M. Simanovičs aicina šajā ES fondu plānošanas periodā paredzēt ES naudas atbalstu tādas koģenerācijas stacijas būvniecībai, kas enerģijas ražošanā izmantotu RDF. Vispirms gan šāda iespēja jāparedz likumos. “Ieguldot samērā nelielus naudas līdzekļus koģenerācijas stacijas var pārveidot tā, lai tajās kā piemaisījumu, piemēram, šķeldai var izmantot arī RDF. Tie būtu vairāki zaķi ar vienu ķērienu – mazāks atkritumu daudzums poligonos, ietaupīti atjaunojamie resursi, tostarp koksnes, kā arī jaunas darba vietas,” uzskata uzņēmējs.

Bet pavisam valstī vajadzētu piecas atkritumu pārstrādes rūpnīcas, jo atkritumus pārvadāt tālāk par 150 kilometriem nav saimnieciski. Patlaban nelielas atkritumu šķirošanas rūpnīcas jau darbojas Jelgavā un Ventspilī.

Nereti sabiedrībā jūtama pretestība pret atkritumu pārstrādes uzņēmuma būvniecību.

“Latvijā ir ļoti smagnēja būvatļaujas saņemšana. Tā prasa simtos tūkstošos mērāmus naudas tēriņus un pamatīgu malšanos cauri ierēdņu birokrātiskajam aparātam. Nav sajūtas, ka kādam rūp šo rūpnīcu svarīgums valstij. Mēs uzstādīsim vislabākās tehnoloģijas, ražošana notiks retinājumā, negatīvā spiedienā. Gaisu sūks no ārpuses, lai neizplatītos smakas. To filtrēs, un uz āru plūdīs svaigs gaiss,” skaidro uzņēmējs.

Jārēķinās gan, ka jauno atkritumu pārstrādes jaudu darbības sākšana nedaudz sadārdzinās maksu par atkritumu saimniecības pakalpojumiem, kas Latvijā patlaban ir viena no zemākajām ES valstīs.

Uzziņa

Eiropas Komisija iecerējusi līdz 2030. gadam dalībvalstīm izvirzīt jaunus mērķus atkritumu pārstrādes nozarē, lai virzītos uz aprites tautsaimniecību. Komisija vēlas, lai līdz 2030. gadam pārstrādātu 70% sadzīves atkritumu un 80% iepakojuma. Pēc komisijas aplēsēm, atkritumu saimniecības nozarē var izveidot vismaz 580 000 jaunas darba vietas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Lasīt citas ziņas
Kremļa kontrolētajiem medijiem aizliedz ziņot par vīriešu izbraukšanu no valsts 58
Juris Lorencs: Tuvojas juku laiki. Kas ir pašas drošākās vietas pasaulē? 24
Sārts par iespējamām miera sarunām: “Ukraiņiem šobrīd būtu ļoti neizdevīgi iesaldēt situāciju”
Šodien Pirmā advente. Lai kluss šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks! 4
Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt?
13:13
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Kam Antarktīdā aizliegts čurāt sniegā?
12:34
“Karu atbalsta daudzi, bet ne visi gatavi karot paši vai pat naudu ziedot!” Krievu aptauja izgaismo sabiedrības nostāju
12:00
VIDEO. “Mazajai sanāk, man pašai nesanāk” – jauna sieviete ar zīdainīti un kritiski zemiem ienākumiem lūdz palīdzību
Jānis Vanags: Gaidot Ziemassvētkus, jāuzpoš sava iekšējā mājvieta
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Jaunākā laika prognoze. Decembra sākumam sola pirmos jūtamos mīnusus
Mediķim par fiktīvu vakcināciju piespriež jau izciesto cietumsodu 41
Rīgas centrālās administrācijas 420 darbiniekus valsts svētkos prēmē ar 462 000 eiro 19
Visas Rīgas sapošana Ziemassvētkiem izmaksājusi 800 000 eiro; pilsēta atteiksies no zilās krāsas rotās 2
Skolotāja: “Jā, darbs nav viegls, tomēr tik liela čīkstēšana arī nav pamatota”
Igauņu autobusa un kravas auto sadursmē Ainažos cietuši 26 cilvēki, viens gājis bojā; ceļš bijis sniegots 14
Zagļi vienmēr ir bijuši un arī būs. Padomi, kā pasargāt mājokli gada tumšajā laikā
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Radioaktīvie atkritumi sāk raisīt bažas – pagaidu krātuves drīz būs pilnas
Armands Krauze: Jādomā par ministriju apvienošanu, nevis ministriju skaita palielināšanu
“Mēs esam bijuši spiesti iziet uz ļoti daudziem kompromisiem,” Smiltēns par stabilas valdības veidošanu šajos apstākļos
Galvas mežģis – kā atrast bērnam piemērotāko pulciņu? Šeit dažas atbildes
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Uztura speciālists: Piena tauki mūsu veselībai īstenībā ir labi 13
“Karu atbalsta daudzi, bet ne visi gatavi karot paši vai pat naudu ziedot!” Krievu aptauja izgaismo sabiedrības nostāju
Krievijā, Kemerovā, garlaikoti mobilizētie izraisa masu kautiņu, bet Melitopolē – savstarpēju apšaudi
Vai antisanitārie apstākļi krievu karavīru vidū var veicināt dažādas slimības?
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Kam Antarktīdā aizliegts čurāt sniegā?
Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt?
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
CSP: 2021.gadā latviešu īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 62,7% 126
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam