Karotīte ar zāļu tēju un karameli, kaņepju pesto ar saulē kaltētiem tomātiem – jaunieši attīsta biznesu laukos 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izdomāt biznesa ideju ir viena lieta, bet īstenot to un padarīt par iztikas avotu – pavisam cita. Lai jaunajiem uzņēmējiem un jaunpienācējiem laukos palīdzētu šajā piņķerīgajā ceļā, Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centrs (LLKC) jau desmito gadu rīkoja pasākumu “Laukiem būt”. Tajā vispirms tiek apzinātas interesantākās idejas, tad seko mācību kurss. Jaunieši satiek lektorus, izstrādā biznesa plānu, veic finanšu aprēķinus, apgūst tirgzinības un reklāmas pamatus. Šogad konkursā pieteiktas 47 biznesa idejas vairākās kategorijās – lauksaimniecība un pārstrāde, nelauksaimniecības pakalpojumi un ražošana.
Zāļu tējas karotīte
“Konkurss devis vērtīgas mācības, biznesa plānu, skaitļos balstītu nākotnes vīziju, kontaktus. Un, protams, naudas balva būs vērtīgs atspaids, lai realizētu mājražošanas attīstības projektu,” teic Baiba Mežiņa no Kuldīgas novada Padures. Viņas ideja – koka karotīte ar zāļu tēju un karameli – konkursā saņēma trešo vietu un 1200 eiro prēmiju.
Jautāta par idejas izcelsmi, viņa stāsta, ka uz to uzvedinājusi draudzene, kura Baibu piesaistījusi palīgā korporatīvo pasākumu un darbnīcu rīkošanā.
Meklējot, ko jaunu varētu darīt, radās ideja par vienreizlietojamo karotīti, kurā iepilda zāļu tēju un pāri pārlej medus karameli, kas sastingst.
Tad šādu karotīti ieliek karstā ūdenī un tēja gatava.
“Ziemā, pasākumos pārliecinājos, ka cilvēkiem patīk. Tā sāku ar “Hercoga Jēkaba tirdziņu”, izgāju arī Kuldīgas Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas kursus. Dzimšanas dienā uzrakstīju pieteikumu PVD par mājražošanas reģistrāciju “Baltiņos”. Tā ir manas vecmāmiņas māja, kuru kopā ar vīru plānojam atjaunot, nodarboties ar mājražošanu, uzņemt tūristus. Tā kā intereses un lietu, ko varu iemācīt citiem, ir ļoti daudz, sapratu, ka jāveido sociālais konts. Spēlējoties ar vietas nosaukumu Padure un arī latvisko vārdu – padarīt, padarīšanas –, nonācu pie vārda “Padare Padure”,” stāsta Baiba.
Kur karotītēm noiets? Pagaidām tirdziņos Alsungā, Kuldīgā un Mālpilī, sākta sadarbība ar mājražotāju kooperatīvu “Kuldīgas labumi” un ar Cēsu “Maizes māju”. Izstrādē ir arī mājaslapa ar e-veikalu, apsvērta iecere par uzņēmumu korporatīvu dāvanu segmentu. “Ļoti ceru ar LEADER projekta atbalstu jau šogad iegādāties lāzergravieri, ar kuru varētu karotītes personalizēt,” tā Baiba.
Četras paaudzes kaņepēs
Arī Māris Pafrats no Valgundes pagasta atzīst, ka dalība konkursā un godalgota vieta vēl vairāk palielinājusi pārliecību par izvēlēto ceļu – kaņepju audzēšanu.
“Esam liela radu saime četrās paaudzēs, kura veido arī spēcīgu komandu. Jaunākajam palīgam ir tikai pusgads, bet vecākajam – septiņdesmit deviņi. Esam sākuši kaņepju audzēšanu un izveidojuši SIA “Senlejieši”. Nodarbojamies ar lauksaimniecības produktu pārstrādi Jelgavas novadā. Pašiem saimniecības nav, bet tas jau neattur realizēt ideju. Mums ir vieta, kur iesēt kaņepes, darbarīki, infrastruktūra pārstrādei un laba komanda,” tā Māris.
Taujāts par taustāmiem rezultātiem, viņš atzīst, ka riteni neizgudro – piedāvā tradicionālo kaņepju produkciju, kam pievieno “dažas odziņas”.
“Pašlaik piedāvājam kaņepju sēklas, proteīna pulveri, kaņepju čaulītes, grauzdētas sēklas, sēklu eļļu, kaņepju staku un arī kaņepju pesto ar saulē kaltētiem tomātiem. Viss slēpjas niansēs, jo kaņepju pesto mēs darinām citādi nekā citi. Ir atrasta optimālā tehnoloģija kaņepju sēklu grauzdēšanai,” tā Māris.
Viņš arī stāsta, ka pagaidām galvenie tirdzniecības kanāli ir sociālie tīkli, mājaslapa un “Pirts skola”. Apsveram iespēju piedāvāt produkciju vietējos Jelgavas un Jelgavas novada bioveikalos. Esam iepazinušies ar Latvijas populārāko gadatirgu norises laikiem un domājam startēt ar klātienes tirdzniecību.”
Mārim nedaudz kremt situācija ap kaņepēm plašākā mērogā, proti, skumji redzēt, ka Eiropa nav izpētījusi kaņepes ilgtermiņa ietekmi uz organismu, lai gan kaņepe uzturā izmantota vismaz tūkstoti gadu.
“Sevišķi negodīgi izskatās jezga ap CBD jeb kanabidiolu, kuru mēs arī labprāt vēlētos ražot, bet juridiskais regulējums ir stipri interesants. Vietējie it kā nedrīkst tirgot, tajā pašā laikā ārzemju uzņēmēji (pārsvarā no Nīderlandes) pie mums tirgo savu CBD produkciju. Kamēr ASV tas ir miljardu bizness, pie mums tas ir diskusiju objekts,” spriež Māris.
Vairāk atbalsta
Jautāti par jauniešu iesaisti mājražošanas nozarē un lauku biznesā vispār, gan Māris, gan Baiba atzīst, ka tendence ir pozitīva.
“Cilvēki grib iegādāties mājražotāju preces, tomēr klupšanas akmens ir nepietiekama reklāma,” uzskata Māris.
Savukārt Baiba norāda, ka tirdziņos arvien vairāk var redzēt daudz jaunu cilvēku, kas ir pilni entuziasma un atraduši, ar ko nodarboties.
“Liels atbalsts ir LLKC, kuri gan palīdz ar padomu, gan mudina neapstāties un atgādina par aktualitātēm, kur iegūt finansējumu vai jaunas zināšanas. Lai stimulētu jauniešus sākt ko savu un atrast nodarbošanos laukos, grantu un valsts atbalsta nekad nevar būt par daudz. Lielākā problēma ir tā, ka šī brīža jaunā paaudze vēlas vieglu darbu, pelnīt lielu naudu kā influenceri, bet retais ir gatavs strādāt fizisku darbu un veidot ko savu. Tāpēc šādi jaunieši būtu vairāk jāatbalsta.”
