Foto: Anda Krauze

Rudzu maizes vietā – bioloģiskās auzu pārslas! Videi draudzīgāka saimniekošana dod lielākas iespējas mazajiem lauksaimniekiem 9

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Eiropas Savienības (ES) jaunais plānošanas periods skaidri nosaka jaunus mērķus – padarīt lauksaimniecības produkcijas ražošanu videi daudz draudzīgāku, bet mazos lauksaimniekus konkurētspējīgākus, to Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konferencē “Zaļā kursa ietekme uz lauksaimniecības ekonomiku” norādīja ekonomikas nodaļas konsultants Raivis Andersons.

 

Bioloģiskie bez subsīdijām neizdzīvo

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Lasīt citas ziņas

Ko tad rāda LLKC veiktā 150 saimniecību datu analīze? Bioloģisko saimniecību ieņēmumi salīdzinājumā ar konvencionālajām saimniecībām ir samērā stabili, un tām ļoti būtiskas ir subsīdijas, lai varētu segt ražošanas izmaksas un atliktu līdzekļi dzīvošanai.

Savukārt konvencionālajām saimniecībām šī situācija ir labāka, un 2020. gadā tās jau pietuvojušās līmenim, kad varētu iztikt bez subsīdiju atbalsta un pašas segt ražošanas izmaksas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Redzams, ka mazās saimniecības investē mazāk un atdeve no viena hektāra ir mazāka, turpretī lielākajās saimniecībās naudas atdeve bijusi lielāka un tās pašas spēj nodrošināt savu saimniecisko darbību, norāda Raivis Andersons.

Konvencionālās saimniecības galvenokārt gūst ieņēmumus no kviešu un rapšu audzēšanas, savukārt bioloģiskajās saimniecībās audzē un ražo lopkopības produkciju – pienu, gaļas liellopus, kam šobrīd Latvijā ir zemas realizācijas cenas. Samērā lielu īpatsvaru veido ieņēmumi no auzām.

Savukārt lielākās izmaksas konvencionālās saimniecībās ir minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, tehnikas un iekārtu nolietojumam, savukārt bioloģiskajās saimniecībās – tehnikas un iekārtu nolietojumam, dīzeļdegvielai, algām, administrācijas izmaksām.

 

Auzas – veiksmes stāsts

Izvērtējot augkopības kultūras, redzams, ka pieprasījums pēc rudziem samazinās un bioloģisko rudzu audzēšana nav vērtējama kā perspektīva. 2018. gadā biorudzi maksāja 282 eiro/t, bet konvencionāli audzēti – divas reizes mazāk. Toties 2020. gadā tie sasniedza gandrīz vienādu līmeni – attiecīgi 118 un 115 eiro/t.

“Pieprasījums pēc rudziem krītas, un attiecīgi arī cena samazinās un to audzēšana kļūst aizvien nerentablāka, taču tas ir labs kultūraugs augsekā,” pauda ekonomists.

Auzas ir perspektīvs kultūraugs, kas, pateicoties pārstrādes attīstībai, varētu ieņemt stabilu vietu zemes platībās.

Mazajās un vidējās saimniecībās svarīgu daļu auzas aizņem 7–10% platību. Auzas labi pārdot kā bioloģiski sertificētas par atbilstošu samaksu. Piemēram, pērn bioauzu cena bija 185 eiro/t, bet konvencionāli audzēto – 132 eiro/t. Turklāt, mainoties patēriņa paradumiem par labu produktiem, kas satur auzas, to cena var tikai pieaugt, prognozē ekonomists.

Biopienu izslauc mazāk

Atšķirībā no auzām piens nav tik liels veiksmes stāsts. LLKC secina, ka bioloģiskās saimniecības realizē par aptuveni divām trešdaļām mazāk piena vidēji no govs nekā konvencionālās saimniecības. Taču arī ganāmpulka uzturēšanas izmaksas vidēji uz vienu slaucamo govi ir zemākas bioloģiskajās saimniecībās.

Latvijā darbojas vairākas pārstrādes rūpnīcas, kas iepērk bioloģiski saražotu pienu un ražo bioloģiski sertificētu produktu, maksājot vairāk par izejvielu, savukārt konvencionālais piena pārstrādātājs nekad nemaksās atbilstošu cenu par bioloģisko pienu, spriež ekonomists.

Izvērtējot saimniecību datus, redzams, ka pašlaik visnerentablākie produkti, ko ražo bioloģiskās saimniecības, ir piens un liellopu gaļa. Piemēram, liellopu gaļas faktiskā cena pērn bija 210 eiro par 100 kg, taču pašizmaksa – 500 eiro par 100 kg. Savukārt pienam attiecīgi 270 pret 400 eiro/t. Skaidrs, ka šo produktu cenām jābūt augstākām vai arī ražošana jāpadara efektīvāka, vai jāmeklē iespējas, kā šos produktus “aiznest” līdz patērētājam, spriež ekonomists. Tikai bioloģiski audzētiem ziemas kviešiem realizācijas cena pērn bijusi lielāka nekā ražošanas pašizmaksa – attiecīgi 192 pret 179 eiro/t.

 

Liek mainīt saimniekošanas paradumus

Kā uz Zaļā kursa izaicinājumiem raugās zemnieki? ZS “Kotiņi” saimnieks Aldis Ločmelis norāda, ka tieši šis gads licis mainīt saimniekošanas paradumus, “strādāt ar mazākiem izdevumiem, bet ar to, ko dod daba” un ko faktiski var saukt par Zaļo kursu. Tam gan nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, tehnika un zināšanas, kā arī investīcijas.

Zaļā kursa izaicinājumi uzmanīgu dara SIA “Lestene” valdes priekšsēdētāju Egilu Seņkānu. Katrs atstāj savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet svarīgi ir pētījumi, kādu ietekmi uz vidi tas atstāj.

“Kur ir zinātnieku pētījumi, kas notiks ar saimniecisko vidi?” jautā Seņkāns.
SAISTĪTIE RAKSTI

Esot skaidrs, ka augs produkcijas ražošanas pašizmaksa, taču jau tagad daļa sabiedrības nespēj nopirkt veselīgus produktus. Uzņēmējs domā, ka Eiropa ar savu lēmumu Zaļā kursa sakarā ir iešāvusi sev kājā. Jau šobrīd redzams, ka daudzi produkti un izejvielas Eiropā ienāk no trešajām valstīm, kur Zaļā kursa nav un, visticamāk, nebūs.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone nedomā, ka Eiropa ir iešāvusi sev kājā. “Gluži otrādi, tā ir iespēja, ko varam izmantot, un Latvijai ir potenciāls to īstenot,” sacīja Jansone. “Kotiņu” saimnieks uzskata, ka vairāk izejvielu būtu jāpārstrādā uz vietas un tad Zaļais kurss būs izdevīgāks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mazdārziņus vairs nevajag? Ģimenes palīgsaimniecībām izmanto tikai pusi no pašvaldību iznomājamās zemes
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā 18
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 46
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
Lasīt citas ziņas
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
Latvijā šobrīd otra zemākā minimālā alga Eiropā! Eglītis atklāj, par cik simtiem eiro tā šogad jāpalielina 1
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
Rinkēvičs: Grūti vērtēt vienošanos par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, nezinot, kā to pildīs
Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 253
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus
18:33
Latvijā šobrīd otra zemākā minimālā alga Eiropā! Eglītis atklāj, par cik simtiem eiro tā šogad jāpalielina 1
18:16
Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu
18:11