Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jauno pašvaldības deputātu izglītības bilance – cik no viņiem šoreiz ir ar pamatizglītību? 12

Vairumam pašvaldībās ievēlēto deputāti ir augstākā izglītība, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Teju 88% no ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība, nedaudz vairāk nekā 12% ir vidējā izglītība, bet viens deputāts ievēlēts ar pamata izglītību.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Latviete Agita spiesta bezspēcīgi noskatīties, kā Vācijas sistēma atņem viņas meitas: “Istabas stāv tukšas, viņas aizveda bez brīdinājuma” 30
Kokteilis
Pasaki, kādā krāsā ir tava automašīna, un mēs pateiksim, kas tev dzīvē ir svarīgākais
Kokteilis
VIDEO. “Labvakar!” Šlesers tiešajā ēterā neveikli pārsakās, par ko raidījuma vadītājs Jānis Krēvics nespēj valdīt smieklus 21
Lasīt citas ziņas

Vidējais ievēlētais deputāts ir teju 50 gadus vecs. Vecākais ievēlētais deputāts ir 83 gadus vecs, bet jaunākais – 21 gadu vecs. No ievēlētajiem deputātiem 71,3% ir vīrieši, bet 28,7% ir sievietes.

Lielākā daļa ievēlēto deputātu – 86,6% jeb 633 personas – ir latvieši. Starp pārējiem ir arī krievi (3,6% jeb 26 personas), poļi (1% jeb septiņas personas), kā arī baltkrievi, lietuvieši un ukraiņi – katra tautība pārstāvēta ar trīs kandidātiem jeb 0,4%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt ir pa vienam pārstāvim no ebreju, gruzīnu un lībiešu kopienām (katrs 0,1%), kā arī divi vācieši (0,3%). 51 ievēlētais deputāts jeb 7% nav norādījuši savu tautību.

Lielākā daļa savu kandidēšanu pamato ar deklarēto dzīvesvietu, kas ir visizplatītākais pamats. Tomēr ir arī tādi, kuri kā kandidēšanas pamatu norādījuši vairākus faktorus vienlaikus, piemēram, deklarēto dzīvesvietu kopā ar darbavietu vai arī visus trīs – dzīvesvietu, darbavietu un nekustamo īpašumu. Daži kandidāti apvienojuši darbavietu ar nekustamo īpašumu, taču šādu gadījumu ir vismazāk.

Kopumā Latvijas pašvaldības ievēlēts 731 deputāts, bet vēlēšanās kopumā tika iesniegti 207 saraksti.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka visas pašvaldību vēlēšanu komisijas ir informējušas CVK, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti.

Ja kāda no partijām vai kandidātiem vēlēšanu rezultātus gribēs pārsūdzēt, to var izdarīt triju darba dienu laikā, vēršoties CVK. Tātad, rezultātus var pārsūdzēt līdz trešdienas darba dienas beigām.

CVK pārstāvis Andrejs Vaivars skaidrojis, ka ievēlētais pašvaldību deputāts var atteikties no mandāta, tomēr vispirms tas ir obligāti jāpieņem, lai pēc tam to noliktu.

Balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskarās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pirmdien paziņoja, ka saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādinās VDAA direktoru Jorenu Liopu.

Viņš pats pirmdien norādīja, ka pašlaik būtu jāpārvērtē tas, kādā veidā tieši tiek īstenoti šāda līmeņa projekti. “Nav manā kompetencē vērtēt ministres rīcību,” sacīja Liopa, atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, ministre nav rīkojusies pārsteidzīgi.

TV3 ziņu un “Nekā personīga” vēlēšanu speciālizlaidumā svētdien, 8.jūnijā, Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt CVK vadītāja Kristīne Saulīte uzskata, ka CVK izdarījusi visu, lai vēlēšanas noritētu veiksmīgi. Viņa sacīja, “ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas, vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli”.

Viņa arī norādījusi, ka nav nekādu šaubu par vēlēšanu rezultātu patiesumu. “Patiesā lieta ir tāda, ka vēlēšanas ir notikušās, vēlēšanu rezultāti ir apkopoti un tie ir korekti,” teica Saulīte.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.