SHUTTERSTOCK ilustrācija

Jauns pētījums atklāj, kas īsti bija vainīgs dinozauru izzušanā. Šāda versija vēl nebija dzirdēta 26

Jau vairākus gadu desmitus visiem zināms, ka milzu asteroīds ietriecās mūsdienu Jukatanas pussalā aptuveni pirms 66 miljoniem gadu. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka notikums izraisīja masveida tā laika dzīvās radības izmiršanu, iznīcinot trīs ceturtdaļas visu sugu, tostarp gandrīz visus dinozaurus.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42
TV24
Banka darba samaksu pārskaita tiesu izpildītājam, neskatoties, ka parādnieka apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni. Advokāts skaidro, vai tā var
TESTS: atbildi uz 10 vienkāršiem jautājumiem un mēs pateiksim, cik izglītots tu esi!
Lasīt citas ziņas

Bet tieši tas, kā asteroīda ietekme izraisīja šo apokalipsi, joprojām nebija noskaidrots, un liela uzmanība tika pievērsta “ziemai”, kas iestājās pēc tam – aukstuma, globālas tumsas periodam.

1980. gadā zinātnieki apgalvoja, ka asteroīds ir uzcēlis lielu pulverveida akmeņu putekļu mākoni, kas augiem vairs nedeva saules gaismas. Tāpēc jaunākajos pētījumos galvenā uzmanība tika pievērsta sauli bloķējošajiem sodrējiem un globāliem meža ugunsgrēkiem vai ilgstošiem sēra aerosoliem, ko izdalīja asteroīds.

CITI ŠOBRĪD LASA

Beļģijas zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka asteroīda trieciens Zemes atmosfērā varētu radīt triljoniem tonnu putekļu. Iepriekš šo emisiju loma atmosfērā netika ņemta vērā.

Pētījumi liecina, ka dinozauru nāves cēlonis nebija pats asteroīds, bet gan vides katastrofa, kas sekoja tā krišanai.

Jaunajam pētījumam pētnieki apvienoja datorsimulāciju ar nogulumu slāņu analīzi Tanisas paleontoloģijas vietā. Darbs atklāj, ka masīvs, smalkgraudains putekļu mākonis pārklāja planētu un palika atmosfērā 15 gadus, atdzesējot Zemes virsmu par 27 grādiem un apturot fotosintēzi uz diviem gadiem.

Putekļi var apturēt fotosintēzi uz tik ilgu laiku, ka tas var radīt nopietnas problēmas, – tas varētu izraisīt reakciju uz visām barības ķēdes sugām.

Smalkie putekļu graudi no Tanisas ir aptuveni tāda paša izmēra kā mikroskopiskas baktērijas, šāds izmērs ļāva putekļiem noturēties atmosfērā 15 gadus. Tas nozīmē, ka putekļi būtu vairāk bloķējuši saules gaismas nokļūšanu virsmā nekā kvēpu daļiņas vai sēra aerosoli, ziņo viņi.

Tohoku universitātes planētu pētnieks Kunio Kaiho ir publicējis pētījumus, kas liecina, ka asteroīds ietriecās Zemē tieši naftas bagātā vietā, tā radot sauli bloķējošus sodrējus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.