Juris Pūce: Patērētāju skaits Latvijā visu laiku sarūk, tādēļ lielie tirgotāji pat nekaros – viņi vienkārši aizies! 134

“Mums ir 1300 cilvēki mēnesī mīnuss – tas ir 14 tūkstoši gadā, līdz ar to demogrāfiskā plūsma mums ir mīnusā. Tātad visi biznesi, kas orientējas uz iekšējo tirgu šobrīd – nu tur nekāda investīcīja radikāla nebūs. Kaut kas vēl tiks darīts uz iekšēju pārdali, bet principā mūsu patērētāju skaits visu laiku sarūk,” tā TV24 raidījumā “Kur tas suns apraksts?” norādīja politiķis Juris Pūce, diskutējot par situāciju demogrāfijā un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, patērētāju dinamiku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā
TESTS. Ja tev šodien būtu jākārto eksāmeni, ar kādu atzīmi tu pabeigtu 9.klasi un iegūtu pamatizglītību?
Kokteilis
“Tik īpaši un skaisti!” Brīnišķīgs notikums Reiņa un Maijas Sējānu ģimenē – pasaulē nākusi viņu pirmdzimtā 1
Lasīt citas ziņas

“Tur priekšā ir dramatiskas konsolidācijas, dramatiskas cīņas tirdzniecības sektorā par izdzīvošanu. Nu, karš tur būs! Tāpēc, ka patērētāji ir maz, un viena daļa – īpaši lielie tirgotāji  – vienkārši pat nekaros, vienkārši aizies, neko negaidot! Jo kāpēc tev ir jātērē uzmanība uz mazu tirgu?!” skaidroja Pūce. “Un tas ir neizbēgami. Un tur, protams, nav nekādas labas receptes. Tur mēs ilgstoši esam domājuši, ka risinājums dzimstības problēmām ir piedzimšanas pabalsts, garāks periods māmiņu algai, kas viss ir apzināts, bet nav nekur risinājums!” sacīja Pūce TV24 raidījumā.

Pūce uzsvēra, ka tagad ir “dabiskā plūsma”, ka dzemdē vai gatavojas dzemdēt tās sievietes, kuras pašas piedzima 90.gados. “Viņas ir daudz mazāk! Tā tas vienkārši ir. Galvenais ir cits – vai mēs to aizstājam ar kaut kādu migrācijas plūsmu? Atbilde ir: vienu gadu aizstājām, kad ukraiņi sabrauca. Pārējā laikā mums vairāk aizbrauc, nekā iebrauc. Nav tik traki, protams, kā lielās krīzes laikā, bet tā plūsma ir tāda viegli negatīva. Un aizbrauc darbspējīgie, ne jau pensionāri, un tas nozīmē, ka arī tas loks samazinās,” uz problēmu vērsa uzmanību politiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to sacītais, ka “mums būs lieli ieguldījumi automatizācijā” ir taisnība, bet kopumā tomēr ekomomikai tik un tā vajadzēs darbiniekus.

“Skaidrs, ka var automatizēt drēbju šūšanu, bet friziera darbu ir grūti automatizēt!” piebilda Pūce. Te diskusijā iesaistījās uzņēmējs Normunds Bergs, sakot, ka nākotnē vēl vairāk būs automatizācija – pašapkalpošanās.

“Es domāju, ka mēs HORECA – tajā visā pakalpojumu segmentā -, redzēsim daudz vairāk pašapkalpošanos. Būs produkti, kas saucas – tev šeit nevajag uzstādītāju, re kur ir  instrukcija, dari pats! Viss,” tā nākotnes ainu ieskicēja Bergs, ja demogrāfijas dēļ trūks darbinieki. Pūce gan piebilda, ka tomēr darbiniekus vajadzēs. “Ekonomika jau šobrīd piemērojas. Mums ir kādiem aptuveni 12 tūkstošiem trešo valstu pilsoņiem izsniegtas darba atļaujas, un puse no tiem ir kravas automašīnu šoferi. Tā arī ir viena profesija, kuru nav viegli aizstāt, kamēr nebūs automatizēta satiksme. Viņus vajag, bet viņu vienkārši nav,” norādīja Pūce.

Politiķis Pūce sava komentāra noslēgumā izteica jautājumu: “Ja reiz ir izdevies pa 15 gadiem izveidot vienu valdību bez Nacionālās Apvienības, tad varbūt darba imigrāciju varēja sakārtot? Gads tūlīt būs pagājis, nekas nav izdarīts! Nekas, nulle!”

Pilnu TV24 raidījumu “Kur tas suns aprakts?” variet skatīties video šeit:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.