Akordeoniste Ksenija Sidorova spēj radīt pārliecību, ka viņas izvēlētajos skaņdarbos vērts ieklausīties.
Akordeoniste Ksenija Sidorova spēj radīt pārliecību, ka viņas izvēlētajos skaņdarbos vērts ieklausīties.
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Armands Znotiņš: Jūrmalas festivāla kāpumi un kritumi 4

Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Pašā sākumā bez liekiem ievadiem jāraksta, ka no 2021. gada Jūrmalas festivāla negaidīju tik nopietnas un reti spēlētas partitūras kā Gustava Mālera vokāli simfoniskā opusa “Dziesma par zemi” atskaņojumu.

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

Taču 29. jūlijā Dzintaru vasaras koncertzālē publikai bija iespēja klausīties tieši šo lieldarbu, un var arī saprast, kādēļ – diriģents Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ilgākas sadarbības laikā ir regulāri īstenojuši Mālera simfoniju interpretācijas, diriģents nostiprinājis savas prasmes daudzdimensionālas mākslinieciskās dramaturģijas izveidē, bet orķestris pilnveidojis profesionālo meistarību.

Tādēļ arī “Dziesmas par zemi” lasījums kļuva par radošu veiksmi, kur starp daudzajām kopā saliedētajām interpretācijas detaļām izcēlās kaut vai zemie pūšaminstrumentu tembri un visa ansambļa trāpīgā atsaukšanās uz diriģenta diktēto temporitmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrkārt, šeit ir arī solisti, kas spēj izdziedāt Mālera mūzikas sarežģītās vokālās līnijas – Zandas Švēdes priekšnesumā mecosoprāna partija ieguva vēlamo plastiskumu un tembru niansētību, bet tenors Aleksandrs Antoņenko izpaudās krāšņi, kolorīti, artistiski (un uzreiz jāpiemin, ka viņš bija teicamā formā arī divas dienas vēlāk Rudžēro Leonkavallo un Žorža Bizē operu ainās).

Kā ēnas puse, protams, jāatzīst tas, ka atklātajā koncertzālē Mālera “Dziesma par zemi”, kur, izrādās, līdzās pārlaicīgām filozofiskām idejām netrūkst arī personiskas intimitātes, zaudēja daļu savas iedarbības – taču nekas jau neliedz šo opusu pēc kāda laika atskaņot piemērotākos ap­stākļos Liepājā vai Rēzeknē.

Labvēlīgāka akustika Dzintaru vēsturiskajā zālē 30. jūlijā sagaidīja akordeonisti Kseniju Sidorovu, kur katrā ziņā jābūt drosmei, lai vienai pašai aizpildītu veselu koncertprogrammu, un uzreiz jāteic, ka arī šis solokoncerts bija nopietnāks, nekā gaidīju iepriekš.

Kāds ir šādas drosmes pamatojums? Pirmkārt, Ksenija Sidorova spēj radīt pārliecību, ka viņas izvēlētajos skaņdarbos vērts ieklausīties, ka tiem piemīt mākslinieciska kvalitāte, izteiksmīga emociju gamma, un klausītājiem atliek tikai ļauties mūzikas suģestijai.

Zināms pamats šai pārliecībai tiešām ir – Artjoma Ņižņika Otrā partita “Maktub” programmas sākumā bija uztverama kā vērā ņemams koncertmūzikas paraugs ar mērķtiecīgi izvērstu tematisko materiālu, Pjetro Rofi “Noktirnē” autors bija panācis izteiksmes dziļumu un skaidrību, Sergejs Voitenko opusā “Atklāsme” un Franks Andželiss “Fantāzijā par Piacollas tēmu” pienācīgā līmenī turpināja Argentīnas tango meistara pieteiktos emociju virmojumus, bet mūsdienu un 20. gadsimta partitūrās jaušamās paralēles ar Johana Sebastiāna Baha un Alesandro Marčello mākslu aicināja uzmanīgāk iedziļināties arī Astora Piacollas skaņuraksta plūdumā.

Tomēr galvenais suģestijas starojums nāca no pašas solistes – akordeona tembram un dinamikai viņa piešķīra daudzkrāsainus rakursus, virtuozo pasāžu skrējienos viss bija precīzi pārdomāts, un, ja arī, piemēram, Alekseja Arhipovska “Pelnrušķīte” raisīja sajūtu, ka nu jau šo melanholisko fantāziju ir par daudz, kāds negaidītāks pavērsiens atkal atgrieza iepriekšējā intensitātē.

Šāda programma nenoliedzami ir īstais veids, kā svinēt Astora Piacollas simto jubileju, un atkal jāpiemin, ka dienu vēlāk Dzintaru atklātajā koncertzālē Ksenijas Sidorovas priekšnesumi izklausījās tikpat profesionāli.

Jūrmalas festivāla noslēgums 31. jūlijā pienāca ar tradicionālo koncertu “Dzimuši Latvijā”. Arī citas pro­grammas, tostarp Ivetas Apkalnas saullēkta koncerts un Raimonda Paula uzstāšanās kopā ar viņa domubiedriem, vēstīja, ka Jūrmalas festivāls negatavojas eksperimentēt – uzaicinātie interpreti ir aptuveni tie paši, kas iepriekšējos gados.

Tomēr programmā “Dzimuši Latvijā” ierastais formāts kļuva par problēmu, kur jārunā gan par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra nevienmērīgo spēles līmeni, gan par apšaubāmiem brīžiem slavenību un jauno mākslinieku salikumā, gan par repertuāru, kas atkal jau samests kopā trīs stundu koncertā uz labu laimi.

Starp citu, sākums bija brīnišķīgs – koša un pilnskanīga interpretācija Ādolfa Skultes “Uvertīras” liriski patētiskajiem tēliem; tāds pats arī fināls ar Džordža Gēršvina uvertīru mūziklam “Trakā meitene”, abiem atskaņojumiem parādot Aināra Rubiķa diriģenta prasmes un sadarbību ar orķestri vislabākajā gaismā.

Pa vidu gāja visādi, kur par priecējošāko jaunatklāsmi jānosauc klarnetistes Annas Kubeckas pārliecinošais sniegums Karla Marijas fon Vēbera koncertīno, bet par zemākajiem punktiem – Dmitrija Šostakoviča Pirmā čella koncerta pirmās daļas un Imanta Kalniņa Sestās simfonijas trešās daļas atskaņojumi.

Kas lika Maksimam Skibickim izvēlēties tādu darbu, kas izrādījies nepaceļams uzdevums pat vairākiem no izcilākajiem savas paaudzes čellistiem? Kas lika mūziķiem izvēlēties Kalniņa simfoniju, ja orķestris to, tieši tāpat kā Šostakoviča opusu, spēlēja klūpot un krītot?

Kādēļ jātērē laiks Anrī Vjetāna “Sapņojuma” romantiskajam tukšumam? Kādēļ bija jādzied nodeldētās un no konteksta izrautās Bizē un Leonkavallo operu lappuses? Un tas bija tajā pašā vakarā, kur orķestris, kopā ar Agnesi Egliņu spēlējot Kārļa Lāča eksplozīvā klavierkoncerta pirmo daļu, nebūt neapjuka.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bez šaubām, Daniils Bulajevs, Guntars Freibergs, Laura Grecka varēja izvēlēties saistošāku un šādai programmai piemērotāku repertuāru – viņu meistarība to atļautu.

Taču tas vienalga neatceltu iepriekšējo gadu koncertsezonās definētās problēmas: finansējuma trūkumu; nepietiekamu mēģinājumu skaitu; akustisko piesārņojumu (kurā brīdī petardes sāks spridzināt arī uz skatuves?); nevēlēšanos paplašināt interpretu loku (un jāatgādina, ka “Dzimuši Latvijā” sākotnējā iecere bija Latvijas jauniešu simfoniskā orķestra dēļ); nevērīgu attieksmi pret mūziku kā tādu (kur pazudušas Rimska-Korsakova, Borodina, Musorgska operas?).

Agri vai vēlu visas šīs problēmas nāksies risināt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Kols: Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība
12:51
Kols: Saspīlējums uz robežas starp Baltkrieviju un ES nav migrācijas krīze, bet hibrīdkarš
12:50
Kariņš uzsver Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un ātro reakciju uz Lukašenko režīma rīcību
12:39
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Sākoties depozīta sistēmai, ražotājiem un tirgotājiem PVN par taru būs jāmaksā tikai reizi gadā
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Gāzei šobrīd nav alternatīvas: Aigars Kalvītis atbild uz jautājumiem par gāzes cenām un enerģētikas politiku
Guntis Kalme: Nākamā pēc pieminekļa Gunāram Astram jāveido Latvijas Varonības aleja – no Brīvības pieminekļa līdz vietai, kur nojaucām ļeņinekli
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
“Latvijā zinātnieku ir diezgan maz”. Saruna ar pētnieku Guntaru Kitenbergu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
no ievārījuma pagatavot kēksiņus?