Kā izvēlēties mazo iekrāvēju, iesaka speciālisti 0
Katrs miniiekrāvēja modelis izceļas gan ar saviem plusiem, gan mīnusiem. Tādējādi diezin vai eksistē universāla recepte, pēc kuras izvēlēties šo mašīnu. Tehnika parasti jāizvēlas, raugoties no maksimālās atdeves pozīcijas. Daži praktiski padomi.
Kā izvēlēties miniiekrāvēja tipu?
Pirmām kārtām jāapzina darba fronte, kurā mašīnai būs jācīnās. Piemēram, daudzfunkcionālai ekspluatācijai labāk derēs tehnika ar iespējami lielāku maināmo agregātu klāstu un, loģiski, jaudīgu hidrosistēmu. Parasti produktīvāka hidraulika ir miniiekrāvējiem ar borta pagriezienu.
Savukārt gadījumā, ja mašīna paredzēta tikai pacēlājtransporta operācijām, pircējam uzmanība būtu jāpievērš frontālajam iekrāvējam. Viena no galvenajām frontālā miniiekrāvēja odziņām ir tā lielais braukšanas ātrums.
Izmantot šā tipa miniiekrāvēju būs izdevīgi gadījumos, kad jātransportē kravas lielos attālumos. Bet mašīnas ar borta pagriezienu lietderīgāk izvēlēties, ja nepieciešams pārvietot kravu apmēram 30 metru rādiusā.
Pircēji gan bieži vien priekšroku dod tieši iekrāvējiem ar borta pagriezienu, kas jau sākotnēji radīti salīdzinoši nelieliem darbiem šauros apstākļos.
Uzdevumi, kuru veikšanai paredzētas šā tipa mašīnas, protams, ietekmējuši arī to konstruktīvās īpatnības: gaitas daļu, pagriezienspēju un izlices stiprinājumu (tas atrodas mašīnas aizmugures daļā), kā arī nelielos gabarītus.
Pateicoties izlices izvietojumam aizmugurē, iekrāvēja operators iekraušanas laikā var iespējami pietuvināt tehniku pašizgāzējam.
Taču, ja salīdzinām iekrāvēju ar borta pagriezienu un frontālo miniiekrāvēju konstrukciju, tad jāteic, ka pirmajiem ir dažas nepilnības.
Piemēram, liels degvielas patēriņš; borta pagrieziena dēļ riteņiem ir īss darba mūžs; slikta pārgājamība nelielā klīrensa dēļ; vāja noturība nogāzēs īsās riteņu bāzes dēļ; sarežģīta hidrauliskā sistēma (tas ir mīnuss, ja darba agregāti jānomaina reti).
Šo sarakstu papildina jau minētais fakts, ka iekrāvējiem ar borta pagriezienu ir mazāks ātrums nekā frontālajiem modeļiem.
Nereti frontālajiem miniiekrāvējiem uzstāda parastu mehānisko transmisiju. Un atšķirībā no mašīnām ar borta pagriezienu, kuras pārvar slīpumu līdz 25%, frontālie iekrāvēji ar cieto rāmi var pārvarēt 40% slīpumu.
Šarnīrsavienojuma miniiekrāvēji izceļas ar vienkāršu stūres vadības sistēmu.
Taču, ja no mašīnas tiek gaidīta spēja panākt līdzenu stāvokli attiecībā pret zemi (piemēram, aktuāli, ja jāveic laukuma plānošanas darbi), labāk iegādāties miniiekrāvēju (tostarp ar borta pagriezienu) ar cieto rāmi, kas ļauj mašīnai palikt noturīgai.
Posmsavienojuma miniiekrāvējam šādā situācijā radīsies svārstības šarnīrsavienojuma vietā un uz aizmugures ass. Turklāt maksimāli iespējamā celtspēja posmsavienojuma iekrāvējam kļūst mazāka, ja saliek pusrāmjus, bet mašīnām ar cieto rāmi celtspēja vienmēr būs maksimālā.
Miniiekrāvēja izvēle pēc celtspējas
Celtspēja ir nākamais aspekts, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties miniiekrāvēju. Labāk iegādāties mašīnu ar celtspējas rezervi. Tā izglābs ne tikai gadījumos, ja nāksies pārvietot smagāku kravu nekā standartoperācijās, bet arī pasargās no tehnikas ekspluatācijas tās maksimālo iespēju robežās.
Jāteic, arī citiem iekrāvēja raksturlielumiem būtu jābūt ar izaugsmes iespēju.
Nominālā celtspēja, ko norāda miniiekrāvēja tehniskajā pasē, nosaka mašīnas celtspējas drošo maksimumu. Riteņiekrāvēja nominālā celtspēja ir 50% no gāzējslodzes. Savukārt kāpurķēžu miniiekrāvējam tā ir 35%. Šarnīrsavienojuma mašīnām gāzējslodze tiek izskaitļota, kad pusrāmji ir pilnībā salikti.
Jāuzmanās: posmsavienojuma modeļu nominālā celtspēja, kas norādīta specifikācijā, var būt balstīta uz riskanto galējo noslodzi, kas aprēķināta, pusrāmjiem atrodoties taisnā pozīcijā.
Tādā gadījumā aprēķinātā slodze ir par 15–20% lielāka, nekā tai būtu jābūt, ja pusrāmji būtu saliktā stāvoklī. Ja posmsavienojumu miniiekrāvējs aprīkots ar satvērējdakšām, celtspēja var sasniegt tikai 35–40% no lieluma, kas aprēķināts ar kausu aprīkotam iekrāvējam.
Kā izvēlēties uzkares miniiekrāvējam
Liela maināmo agregātu izvēle ļauj miniiekrāvējam transformēties daudzfunkcionālā mašīnā. Protams, šādu tehniku iegādāties ir izdevīgi, jo faktiski vienas mašīnas vietā jūsu rīcībā būs vairākas.
Jāatzīmē, ka mašīnām ar borta pagriezienu salīdzinājumā ar to frontālajiem konkurentiem ir ievērojami lielāks uzkarināmo darbarīku klāsts. Un, ja tos plānots bieži mainīt, mašīnai būtu jābūt aprīkotai ar ātrdarbīgu adapteru.
Jo lielāka iekrāvēja masa, jo biežāk sastopamas mēlīte–pirksts tipa ierīces, kas palīdz darbā ar kausiem un dakšām.
Miniiekrāvēja standartkomplektācijā ietilpst kauss. Daži ražotāji savu tehniku aprīko arī ar kausa autoizlīdzināšanas sistēmu, kas palīdz dažādas sarežģītības pakāpes darbu veikšanā.
Bieži vien maināmo papildagregātu klāstā bez kausa ietilpst arī rotoru sniega tīrītājs, teritorijas uzkopjamā birste, palešu transportdakšas, divžokļu robotais kauss. Jāņem vērā, ka katrs aprīkojums zināmā mērā noslogo galveno hidrosistēmu. Ja hidrosūknis ir vājš, tad jaudīgs maināmais agregāts nestrādās ar pilnu jaudu.
Gabarīti, balsta virsma un klīrenss
Atkarībā no vietas, kur strādās miniiekrāvējs – ierobežotā telpā vai neierobežotā –, tiek izvirzītas prasības tā gabarītiem un manevrētspējai. Ar lielu iedzimtu manevrētspēju var lepoties miniiekrāvējs ar borta pagriezienu – tā iespēju klāstā ietilpst arī apgrieziens uz vietas.
Lai gan šajā ziņā ne pārāk atpaliek arī mūsdienīgie kompaktie frontālie iekrāvēji ar pilnu piedziņu vai šarnīrsavienojuma rāmi. Lai izlemtu, ar kādu maksimālo izmēru platumā un augstumā nepieciešams iekrāvējs, jāorientējas uz šaurākajām vietām, kur iekrāvējam nāksies strādāt un izbraukt.
Nākamais solis – noteikt virsmas tipu, uz kuras tehnikai būs jāstrādā. Modeļi ar borta pagriezienu var apgriezties savu gabarītu rādiusā, bet šajā gadījumā, strādājot uz grunts, mašīna stipri izsitīs virsmu, tehnika sāks buksēt.
Lai palielinātu pārgājamību, tiek uzstādīti liela diametra riteņi. Uz vājas grunts ekspluatē miniiekrāvējus uz kāpurķēdēm, kas ir saudzīgāki pret darba virsmu un kuriem ir lielāka pārgājamība nekā riteņiekrāvējiem. Galvenais kompaktā kāpurķēžu iekrāvēja mīnuss ir mazais braukšanas ātrums.
Jāatzīmē, ka darbam uz vājas grunts palīdz tāds miniiekrāvēja raksturlielums kā lielais klīrenss. Šī īpatnība piemīt frontālajiem iekrāvējiem, bet tehnika ar borta pagriezienu ar tādu lepoties nevar. Klīrensa lieluma starpība starp vienu un otru modeli ir pat līdz 50%.
Svarīgs kritērijs ir arī tehnikas noturība, tāpēc vērts pievērst uzmanību arī tam, kur izvietots smaguma centrs.
Ko izvēlēties – nojumi vai kabīni?
Lai strādātu uz lauka, loģiskāk būtu izvēlēties miniiekrāvēju ar labi komplektētu mūsdienīgu kabīni, kas pasargās no nelāgiem laikapstākļiem, kā arī no traumēšanās iekrāvēja apgāšanās gadījumā. Taču te būtu jāņem vērā dažas nianses.
Pirmām kārtām miniiekrāvēja kabīne neizceļas ar lielu telpu operatoram un viņa darbības var būt ierobežotas (frontālajiem iekrāvējiem kabīne parasti ir nedaudz lielāka). Turklāt smaguma centrs modeļiem ar kabīni izvietots augstāk nekā modeļiem, kas aprīkoti ar vienkāršu nojumi, un tas mazina mašīnas noturību.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
