Kā reformēt pabalstu sistēmu, lai cilvēkus radinātu pie darba? 0
Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka pašvaldībām ir jādod iespēja izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū: diferencējot pabalstus atkarībā no līdzdalības apjoma, ieviešot darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs kā nosacījumu pabalstu saņemšanai, ar valsts un pašvaldību atbalstu izveidojot jaunas darba vietas, izmantojot darbavietas ar sociālu raksturu privātajos uzņēmumos.
Inga Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja:
“Ir pienācis pēdējais brīdis, kad vajadzētu domāt par pabalstu izmaksas sistēmas reformēšanu. Piešķirot pabalstus, neizvērtējot pabalsta lūdzēja faktisko situāciju, esam nonākuši pie situācijas, kad daudzi savulaik strādīgie latvieši kļuvuši par sliņķiem un pabalstu prasītājiem. Ar to ir neapmierināti strādīgie cilvēki, kas uzskata, ka viņu maksātā nodokļu nauda tiek izmantota nelietderīgi. Cilvēki jāaicina atgriezties darba tirgū, atbalstu sniedzot uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilglaicīgos bezdarbniekus. Atbalsts varētu izpausties kā nodokļu atvieglojumi. Tāpat pašvaldībām jādod tiesības izlemt un nodarbināt sabiedrībai noderīgos darbos pabalstu saņēmējus.”
Aivars Šilis, Aizputes novada domes priekšsēdētājs:
“Ir daļa palīdzības saņēmēju, kas nemaz nevēlas atgriezties darba tirgū. Viņiem vieglāk iegriezties sociālajā dienestā un paprasīt pabalstu. Mums tas iedzīvotājiem jādod, neprasot neko pretim. Domāju, ka cilvēku var pieradināt pie darba, liekot strādāt pašvaldības labā, ja viņš saņem pabalstu. Turklāt tam jābūt pastāvīgam darbam – pilnai darba nedēļai. Nedrīkst noteikt, ka katram palīdzības lūdzējam obligāti jāizmaksā kāda konkrēta summa, nevērtējot viņa vēlmi un iespējas atgriezties darba tirgū.”
Rita Krēmere, Rugāju novada domes priekšsēdētāja:
“Uzskatu, ka sociālās palīdzības pabalstu sistēma noteikti ir jāmaina, jo šobrīd pašvaldībām nav lielu iespēju ietekmēt izmaksājamo pabalstu un personu loku, kam tas pienāktos. Piemēram, dažkārt pabalsts cilvēkam būtu jāatsaka kādā krīzes situācijā, jo pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tas viņam nepienākas. Nevar valstī noteikt vienu pabalsta sistēmu un to attiecināt uz visiem, jo katrs gadījums ir individuāls. Pašvaldības vislabāk zina, kuriem cilvēkiem un kāda palīdzība nepieciešama. Diemžēl nepareizas pabalsta izmaksas sistēmas dēļ cilvēki kļuvuši bezkaunīgāki. Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī mūsu pašvaldībā ik mēnesi iegriežas cilvēki, kas prasa pabalstu. Mainīt savu dzīvi, atgriezties darba tirgū viņi nevēlas. Tā nu sanāk, ka ir iedzīvotāji, kas pabalstos no mums saņem vairāk nekā citi cilvēki mēnesī nopelna. Tāpat novads trūcīgām personām piedāvā atbalstu – ierīkot savu saimniecību, sponsorējot govs iegādi. Diemžēl pabalsta lūdzējus šis piedāvājums īpaši neinteresē.”
