Kā rodas atkarība? 10 pazīmes, kas var liecināt, ka tavs bērns lieto narkotikas 0
Mēģināju – nepatika. Astotajā reizē iepatikās
Atkarības rašanos skaidro vairāki apstākļi. Viens variants – cilvēks pamēģina narkotikas vienu reizi un viņam paliek slikti – rodas diskomforts, slikta dūša, roku trīcēšana, halucinācijas. Viena daļa šādu sajūtu dēļ lietošanu pārtrauc, jo nevēlas tās piedzīvot atkārtoti. Savukārt citi nolemj izmēģināt arī otrreiz un trešoreiz, līdz nonāk pie atkarības. „Tas, kurš ir pamēģinājis, bet vairs to negrib, – viņam galvā noteikti ir lielāka sakārtotība un briedums, nekā tam, kurš pamēģina un turpina lietot,” stāsta narkoloģe Velga Sudraba.
Portāls Veselam.lv, sākot jauno mācību gadu, aktualizē tēmu “jaunieši un narkotikas”, lai mēs būtu redzīgi un dzirdīgi pret to, ko var nodarīt pirmais un nākamais solis, “tikai mazliet pamēģinot”. Ko skola, varas orgāni un vecāki dara, lai novērstu jauniešu narkomāniju.
Tomēr narkoloģes praksē bijis arī pietiekami daudz situāciju, kad jaunietis saka – es pamēģināju, bet pirmā reize man nepatika; es pamēģināju vēlreiz, tā man arī nepatika. „Nesen pie manis bija puisis, kurš teica – vienreiz pamēģināju, otrreiz – tā septiņas reizes, kuras viņam nepatika. Bet ar astoto iepatikās. Tas nozīme, ka lietošanas uzsākšana jau ir sekas tam, kas notiek cilvēka psihē, tai destruktivitātei, uz kuru cilvēks tiecas un ir gatavs.”
„Pirmkārt, cilvēkam jāsaprot, ka viņš pārkāpj likumu. Ja viņš ir gatavs to pārkāpt, tad jaunieša attīstībā jau ir robs, kuru vecāki jauši vai nejauši ir palaiduši garām. Ja jaunieši ir emocionāli nestabili, viņi pārkāps likumu savas impulsivitātes un cēloņu un seku sakarību neapzināšanās dēļ. Ja pusaudži sajūt, ka viņi lietošanas laikā jūtas gana lieli un vareni, tad viņi turpinās to darīt pat tad, ja viņiem būs fiziski slikti – efekts liksies gana pozitīvs.”
Mēģināšana ir rezultāts cilvēka ceļam uz atkarību. Cilvēkiem, kuriem patīk saglabāt kontroli, visu pārraudzīt, ir mazāks risks uzsākt narkotiku lietošanu. Svarīgs arī vecāku rādītais piemērs.
„Ja viņi kaut kādā veidā pauž savu attieksmi, ka viņa rīcība ir slikta, jauniešus tas palīdzētu apturēt. Taču, ja vecāki izliekas, ka viss ir labi, ka lietot psihotropās vielas nav nekas slikts, vai arī paši tās lieto, kā arī atbalsta, piemēram, dzeršanu mājās, tad sekas ir visai negatīvas. Ir vecāki, kuri jautā – kā ir labāk – ļaut dzert mājās vai neļaut? Noteikti neļaut! Ja vecāki atbalsta dzeršanu mājās, tad viņi izdara lāča pakalpojumu. Tas, ko vecāki saka: labāk, lai es redzu, ko un ar ko mans bērns dzer. Bet tas ir blefs! Pusaudži noteikti lietos vielas arī ārpus mājas, vai vecāki atļauj vai nē. Savukārt, ja viņi zina, ka mājās dzeršanu neatbalsta, ārpusē viņi var mēģināt to darīt un darīs, tomēr ar zināmu piesardzību, satraukumu un vainas izjūtu, jo zina, kāda būs vecāku reakcija. Savukārt, ja jauniešus atbalsta arī mājās, tad viņiem nav iemesla ārpusē samazināt savu devu vai izvairīties no apreibinošo vielu lietošanas.”
