Kādi būtiskākie jautājumi jāapspriež gaidāmajā Pašvaldību savienības kongresā? 0
Latvijas Pašvaldību savienības 23. kongress sasaukts 18. maijā. Tas norisināsies Preiļos.
Andris Rāviņš, Jelgavas mērs: “Lielāku uzmanību vēlētos pievērst izglītības finansēšanai, izlīdzināšanas fondiem un Eiropas struktūrfondu plānošanai nākamajam periodam no 2014. līdz 2020. gadam. Tagad nav īsti skaidrs, kā tas tiks darīts, tādēļ to mēs apspriedīsim kongresā.”
Sandra Daudziņa, Gulbenes domes priekšsēdētāja: “Mums vajadzētu domāt par vienmērīgu reģionu attīstību. Pašlaik viss koncentrējas uz reģionu centriem un cilvēki atmet ar roku dzīvei laukos. To vajadzētu mainīt. Tādēļ vajag piešķirt Eiropas struktūrfondu līdzekļus tā, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti bāzēties arī ārpus centriem. Tas varētu radīt gan jaunas darba vietas, gan veicināt cilvēku atgriešanos mājās. Vēl nav īsti skaidrs, kas notiks pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācijas. Iespējams, ka pēc tās sekos jaunas inovācijas.”
Aldis Adamovičs, Preiļu mērs: “Tā kā kongress šogad notiek Latgalē, domāju, ka lielāku vērību vajadzētu pievērst šī reģiona problēmām. Programmā par pilsētvidi, kur tiek piešķirti līdzekļi no Eiropas, pagājušajā gadā piedalījās tikai trīs pilsētas no Latgales – Daugavpils, Rēzekne un Līvāni. Es gribētu, lai dalību ņem vairāk pilsētu. Liela problēma ir ar lauksaimniecības zemi, jo to sapirkuši ārzemnieki, kas traucē jaunajiem saimniekiem attīstīties. Pašvaldībām vajadzētu padomāt par infrastruktūru, vispirms savedot kārtībā pazemes komunikācijas, un tikai tad liet asfaltu, nevis otrādi.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas domes priekšsēdētāja: “Jātiek skaidrībā, kā notiks ES struktūrfondu plānošana 2014. – 2020. gadam. Nav īsti zināms, cik patstāvīgi pašvaldības varēs izlemt, kā šie līdzekļi apgūstami. Tāpat šobrīd katastrofāls finansējums ir ceļu un ielu uzturēšanai un apsaimniekošanai. Salīdzinājumā ar 2011. gadu tas ir samazināts par 25%. Ja nebūtu struktūrfondu atbalsts, tad domāju, ka ceļi vispār bruktu kopā. Lai gan lielie valsts ceļi ir daudzmaz kārtībā, to nevar teikt par pašvaldības un otrās šķiras valsts ceļiem. Vajadzētu domāt arī par sabiedrisko transportu, jo tam trūkst finansējuma un cilvēki bieži nevar nonākt vajadzīgajā vietā. Viens risinājums būtu ļaut skolēnu autobusos braukt ne tikai skolēniem, bet arī, piemēram, pašiem skolotājiem un maznodrošinātiem cilvēkiem. Jāapspriež arī jautājums par iztikas minimumu, ko daži izmanto savtīgos nolūkos. Lēmumu par tā piešķiršanu vajadzētu deleģēt pašvaldībām.”
