Kādi ir lielākie riski Krievijas pierobežā esošo reģionu attīstībai, atklāj pētījums 0
Eksportā lielu lomu ieņem Rīga un Pierīga, kur darba tirgus ir pārkarsis un darba devēji spiesti palielināt algas, bet reģionos, īpaši Krievijas pierobežā, situācija ir daudz sliktāka.
To atklāj “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, veicot pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.
Pētījumā secināts, ka kontrasti starp augsti attīstītajiem reģioniem un pārējiem mērāmi desmitiem reižu.
“Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,” komentē Strautiņš.
Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.
Otro vietu šajā reitingā ieņem Kocēnu novads pie Valmieras, ņemot vērā lielo kokapstrādes un kūdras ieguves apjomi.
Trešajā vietā ir Mālpils novads, kurā, cita starpā, darbojas mēbeļu ražošanas uzņēmums ar vislielāko nodarbināto skaitu SIA “Kvist”. Starp lielajām pašvaldībām otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Olaines un Smiltenes novads, kas ir ļoti spēcīgi ražošanas centri.”
Starp lielajām pilsētām pirmo vietu ieņem Valmiera.
Salīdzinoši zemais eksporta apjoms uz iedzīvotāju Daugavpilī un Rēzeknē savukārt ir liels risks šo pilsētu nākotnei.
Šo pilsētu eksporta nozares pagaidām vēl nespēj radīt tādu ienākumu plūsmu, lai novērstu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nav pietiekami stiprs atbalsta punkts to reģioniem, kuros trūkst citu spēcīgu attīstības centru.
Krasi atšķiras ne tikai teritoriju eksporta apjoms, bet arī tā struktūra. Vidzemē gandrīz pusi eksporta veido meža nozare, turpretim mežainajā Kurzemē metālapstrādes un mašīnbūves devums ir nedaudz lielāks, kā arī strauji augošs.
Savukārt Rīga ir pakalpojumu eksporta centrs.
Pētījumā izmantoti 1390 uzņēmumu dati. Datus P. Strautiņš vācis jau vairākus gadus, aptverot svarīgākās eksporta nozares — metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmija un farmācija, lauksaimniecība un mežsaimniecība, IT, transporta pakalpojumi un citas.
Uzņēmumu devums dažādu apdzīvoto vietu eksporta ienākumos iespēju robežās ir dalīts atbilstoši to struktūrvienību atrašanās vietai.
Kā galvenais indikators uzņēmumu spējai radīt ienākumus dažādās Latvijas vietās izmantoti to Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas precīzi atspoguļo legāli maksāto algu summas.
Lauksaimniecībai papildus izmantoti arī lauksaimniecībā izmantojamās zemas (LIZ) dati kā indikators ekonomiskajai aktivitātei šajā nozarē.
Apvienojot pētījuma rezultātus ar datiem par uzņēmumu maksāto UIN summu reģionos, ir radīts Ekonomikas Enerģijas Indekss, kas atspoguļo divus svarīgus reģionu, pilsētu un novadu attīstības potenciāla elementus — uzņēmumu spēju radīt ienākumus šo teritoriju iedzīvotājiem, radot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, kā arī spēju pelnīt, tātad investēt.
Uzņēmumu peļņas apvienošana ar eksporta datiem rada vēl kontrastaināku ainu, jo pelnošākie uzņēmumi galvenokārt ir izvietoti vietās, kur ir spēcīgs eksports.
