Publicitātes foto

Kādi koki augs Latvijas mežos pēc 30 un 50 gadiem? Kādas meža funkcijas būs svarīgas nākotnē? 4

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Eiropas Komisija pirmo pielāgošanās stratēģiju klimata pārmaiņām akceptēja 2013. gadā. Tā ir vērsta uz ES valstu koordinētu rīcību, lai samazinātu un pielāgotos klimata pārmaiņu radītai ietekmei uz planētu un attiecīgi arī uz mūsu dzīvi. Ir veikts šīs stratēģijas novērtējums, un patlaban tiek strādāts pie jaunas šī dokumenta versijas turpmākam periodam.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
Lasīt citas ziņas

EK uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek jau pašlaik un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumu, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki.

Pat ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas, bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.

Ir skaidrs, ka meža resursiem ir ļoti nozīmīga loma klimata regulācijā, tāpēc ir svarīgi izprast, kā klimata izmaiņas ietekmēs mežu un mežsaimniecību un kādai ir jābūt mežsaimniecībai, lai tā būtu noturīga pret izmaiņām un sniegtu labumu pārmaiņu samazināšanā.

Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF), paužot savu pozīciju jaunās pielāgošanās stratēģijas izstrādes procesā, uzsver, ka mežos ir nozīmīgs potenciāls klimata izmaiņu samazināšanai.

Atbildīgās organizācijas tiek aicinātas savos dokumentos uzsvērt aktīvi apsaimniekotu mežu lomu pielāgošanās stratēģijā un ietekmes samazināšanā, konkrēti norādot uz šādiem pasākumiem:

  • uzsvērt oglekļa dioksīda uzglabāšanas potenciālu koksnes produktos, kā arī klimata izmaiņu samazināšanu, aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar aktīvāku koksnes un tās produktu izmantošanu;
  • palielināt CO2 piesaisti ar aktīvu meža apsaimniekošanu un jaunu mežu veidošanu;
  • pielāgot meža apsaimniekošanas praksi, lai meži būtu noturīgāki mainīgos klimatiskos apstākļos.

Nenoliedzami, klimata izmaiņas ietekmē arī mežsaimniecību. Pēdējo gadu karstās vasaras skaidri parāda, ka globālā sasilšana rada vairāk meža ugunsgrēku, kas noposta aizvien lielākas meža platības. Turklāt meža ugunsgrēki ir drauds ne vien klimatam, videi un bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī apdraud cilvēku dzīvību lauku apvidos.

Meža īpašnieki un apsaimniekotāji aizvien biežāk ziņo arī par citu dabas parādību – vētru, kaitēkļu populācijas savairošanās un ilgstošu sausuma un karstuma periodu – ietekmi,  un nākotnē šī ietekme palielināsies.

Risinājums, lai pretotos šīm negatīvajām tendencēm, ir ilgtspējīga adaptīva meža apsaimniekošana, kas rada sinerģiju starp klimata ietekmes samazināšanu un pielāgošanās vajadzībām.

Meža nozare palīdz samazināt klimata izmaiņas, aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar koksnes biomasu, nodrošinot mežu augšanu, kā arī pārējās meža funkcijas. Turklāt, attīstot tirgu tehnoloģiskai koksnei, tādi klimata ietekmes samazināšanas pasākumi kā regulāra kopšana būs ekonomiski pievilcīgāki meža īpašniekiem ar ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz mežu dzīvotspēju un veselību.

Šajā brīdī gan ir svarīgi ņemt vērā katras valsts apstākļus un zināšanas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieki ir noskaidrojuši, ka mežaudzes kļūst daudz vairāk pakļautas vēja riskam dažus gadus pēc krājas kopšanas cirtes veikšanas, kamēr koka vainags, stumbrs un sakņu sistēma nostabilizējas pēc izmaiņām.

Līdz ar to īpašniekiem ir rūpīgi jāplāno gan sugu izvēle, gan stādīšanas biezība, gan kopšanas intensitāte, lai mežaudze jau no paša sākuma veidotos noturīga.

Politikas dokumentos arī nevajadzētu baidīties no ilgtermiņa plānošanas un attiecīgi rezultātu sasniegšanas atbilstoši mežsaimniecības plānošanas ilgumam. Piemēram, šāda diskusija ir par 2030. gada emisiju samazināšanas un COpiesaistes mērķu sasniegšanu.

Rosinot mazāku aktivitāti mežsaimniecībā, varētu sasniegt CO2 piesaistes mērķus, jo patlaban mežā esošais koksnes apjoms tur paliktu un būtiski nesamazinātos, kas ļautu sasniegt 2030. gadam izvirzītos mērķus. Taču ir viens BET.

Meža augšanas sākumā neveidojot noturīgi mežaudzi, ko dara ar aktīvas mežsaimniecības paņēmieniem, tiks palaistas garām iespējas sasniegt nākamo desmitgadu mērķus attiecībā uz produktīvu un noturīgu mežaudžu veidošanu. Mērķiem vajadzētu būt pragmatiskiem, nevis politiskiem.

Augusta vidū CEPF rīkotajā starptautiskajā vebinārā speciālisti stāstīja par pieredzi dažādās valstīs attiecībā uz mežsaimniecības modelēšanu ar dažādiem klimata sasilšanas scenārijiem.

Francijas pētnieki veic pētījumus par sugu izvēli konkrētos augsnes tipos ar trim dažādiem temperatūras izmaiņu scenārijiem. Ja temperatūra kāpj par 2⁰C, tad ir jāmaina mežsaimniecības prakse, piemēram, stādīšanas biezība un vecuma struktūra. Ja temperatūra palielinās vairāk nekā par 3⁰C, ir jāmaina koku sugas.

Pētnieki no Bavārijas ir secinājuši, ka pēdējo 70 gadu laikā gaisa temperatūra vasarā ir palielinājusies par 1,7 grādiem vidēji. Temperatūras ekstrēmi rada sausuma periodus vasarā, kas rada meža ekosistēmai stresu un kam ir ietekme uz meža veselību, augšanu un sugu jutīgumu pret klimata ekstrēmiem.

Pārstāvis no Eiropas Meža institūta Meža ģenētisko resursu programmas stāstīja par meža reproduktīvā materiāla izvēles iespējām noturīgu mežaudžu veidošanā. Atzīstot, ka vietējais reproduktīvais materiāls ir vislabākais, ar noteiktiem klimata scenārijiem ir rekomendējams pētīt provinču maiņu piemērotību. Latvijā tas varētu izpausties kā Kurzemes izcelsmes stādu stādīšana Vidzemē un Latgalē.

Vebinārā apdrošināšanas kompānijas Länsförsäkringar AB pārstāvis no Zviedrijas iepazīstināja ar uzņēmuma pieredzi un secinājumiem meža apdrošināšanā.

Kompānija ir izmaksājusi lielas kompensācijas gan par 2005. gada vētras postījumiem, gan par 2014. gada ugunsgrēku sekām. Kā apdrošinātājs tā spēj novērtēt, kādi meži un kādi pasākumi samazina riskus mežsaimniecībai?

Piemēram, lai samazinātu vētras postījumu riskus, svarīgi ir šādi faktori: savlaicīgi veiktas jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes, meža tipam atbilstoša koku sugu izvēle, samazināts galvenās cirtes vecums, jauktu koku audzes un dažāda vecuma audzes.

Ugunsgrēku risku samazināšanai svarīgi ir ceļu tīkls mežā, dažādu sugu un vecumu koku sastāvs, augsnes mitrums un meža tipam atbilstošs koku sugu sastāvs. Šī pieredze no Zviedrijas ir vērtīga ar to, ka tā ir kā trešās puses novērtējums par meža noturību pret riskiem, turklāt to ir iespējams veidot ar zināšanās balstītiem lēmumiem.

Līdz šā gada augusta vidum notika jaunās pielāgošanās stratēģijas publiskā apspriešana, kurā ieinteresētās puses varēja paust savus viedokļus. Latvijas mežsaimniekiem ir pieejamas pētnieku sniegtās zināšanas, kas jāievieš praksē šodien, lai sasniegtu vēlamos rezultātus nākotnē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests: Vakcinācija netiek pienācīgi kontrolēta
1 diena
LE
LETA
Laukos
Lauksaimnieki varēs saņemt aizdevumu īpašuma iegādei 1
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 60
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena ir kā radīta mīlestībai! Horoskopi 17.janvārim
20 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Viss sākās ar Covid-19 šoku pērn pavasarī.” Kā nišas produktu ražotāji Latvijā spēja noreaģēt un izmantot pašizolāciju 3
6 dienas
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Latvijā plāno atbalstīt vien no atkritumiem ražotu biogāzi, rosinot ražotājus kļūt par sanitāriem
6 dienas
SK
Skaties.lv
Laukos
“Latvijas PVD ļauj šo preci tirgot Latvijas pārtikas veikalu tīklos!” Pircējs sašutis par maldināšanu 23
6 dienas
AO
Andris Ozoliņš
Laukos
Pētnieks Jānis Jaško veido nezāļu ravēšanas robotu, kurš šobrīd jau spēj atpazīt sešus kultūraugus 7
Nedēļa
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Pateicoties Covid-19 krīzei, kraukšķīgo pupu ražotājas guvušas otro elpu. “Pupuchi” kaļ plānus Eiropas iekarošanai 16
9. janvāris, 2021
LE
LETA
Laukos
Lietuvā konstatēta putnu gripas uzliesmojuma dēļ aicina stingri ievērot biodrošības pasākumus 1
8. janvāris, 2021
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī pieaudzis Covid-19 pacientu skaits ar smagu slimības gaitu
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 13
3 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem
29 minūtes
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām
59 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 20
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
5 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 7
5 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 27
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 61
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 75
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 29
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Melnajā jūrā nogrimis Krievijas kravas kuģis; uzsākta apkalpes glābšanas operācija
14:48
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem
14:24
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm…
14:08