Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto. Scanpix/Maxim Shemetov / POOL / AFP

Kāpēc laiks nestrādā Putina labā? Eksperts par Kremļa stratēģiju, kas var būt liktenīga pašai Krievijai 0

Krievijas autokrāts apzināti bremzē jebkādu miermīlīga dialoga iespējamību, lai turpinātu karadarbību pret Ukrainu un pakāpeniski sagrābtu jaunas teritorijas. Kremļa režīms cer uz Ukrainas sabiedrības nogurumu, ekonomisko izsīkumu un pakāpenisku Kijivas kapitulāciju.

Reklāma
Reklāma
Bērni bija šokēti par redzēto: vecāku strīds bērnudārza izlaidumā pāraug masu kautiņā
“Vai jūs runājat par cilvēku, kas ir zaudējis prātu?” Tā par savu labo draugu izteicies Tramps 2
“Miša, mazais zēns, kliedza. Un tad iestājās klusums.” Ugunsdzēsējs atgriezās mājās, bet sieva, meita un mazmazdēls bija nogalināti 115
Lasīt citas ziņas

Tomēr, kā savā slejā izdevumam “The Hill” raksta Ratgersa Universitātes Ņūdžersijā politoloģijas profesors Aleksandrs Motiļs šī vilcināšanās varētu nākt par labu Ukrainai.

Eksperts atzīst, ka Krievijai ir zināmas priekšrocības ilgstošā karā — iedzīvotāju skaits, ekonomikas apjoms un militāri rūpnieciskā kompleksa jauda daudzkārt pārsniedz Ukrainas iespējas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijā ir teju četras reizes vairāk iedzīvotāju, un iesaucamo vīriešu vecuma grupā — gandrīz 19 miljoni, salīdzinot ar mazāk nekā 5 miljoniem Ukrainā.

Citi analītiķi uzskata, ka Krievija var atļauties zaudēt trīsreiz vairāk karavīru nekā Ukraina, vienlaikus ciešot relatīvi mazākus zaudējumus.

Tomēr Motiļs uzsver, ka “sausi” skaitļi paši par sevi nenozīmē uzvaru.

Vēsturē ir daudz piemēru, kad skaitliskais pārākums nav garantējis panākumus: ASV cieta neveiksmi Vjetnamā, Francija — Alžīrijā. Tāpat Krievija zaudēja karā ar Japānu un Krimā.

Pēc viņa domām, izšķiroša nozīme ir līderībai, morālei, stratēģijai, taktikai un bruņojuma kvalitātei — tieši šie faktori var mainīt kara gaitu, neraugoties uz skaitlisko nevienlīdzību.

Fakts, ka karš joprojām turpinās,  ir pierādījums tam, ka Krievijas  likme uz resursu pārsvaru nav attaisnojusies, uzsver Motiļs.

 Viņš atsaucas arī uz ukraiņu virsnieka Roberta Brovdi teikto — pēc viņa domām, Ukrainas uzvaras atslēga ir sistemātiska ienaidnieka spēku iznīcināšana lielākā apjomā, nekā Krievija spēj mobilizēt.

Proti, Krievija katru mēnesi rekrutē aptuveni 30 000-32 000 jaunu karavīru, kamēr Ukrainas spēki likvidē vismaz 20 000. Pēc Brovdi aplēsēm, lai panāktu stratēģisku izrāvienu, nepieciešams katru mēnesi ienaidnieka zaudējumus palielināt vēl par 10 000 – 12 000.

Tas apturētu uzbrukumus, demoralizētu Krievijas spēkus un  perspektīvā varētu izraisīt iekšēju sabrukumu Krievijā.  Lai panāktu šādu efektu, Ukrainai ir jāpalielina dronu skaits vai būtiski jāpalielina esošo efektivitāte.

Ja okupantu iznīcināšanas efektivitāte palielinātos vismaz par 15 procentiem, tad līdz augustam Krievijas zaudējumi varētu sasniegt līdz 35 000 karavīru mēnesī.

Eksperts uzsver, ka, ņemot vērā sākotnējo spēku samēra nevienlīdzību, pat neizšķirts šajā karā būtu uzskatāms par Ukrainas uzvaru, bet labākajā gadījumā tas varētu kļūt par pavērsienu, kas iedarbina Krievijas valsts mehānisma sairšanu un nostiprina Ukrainas uzvaru vēsturiskā mērogā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.