Kāpēc daļa augu salnas pacieš, citi – ne? 0
Salnas apdraud augus, jo ledus kristāli šūnās vai starpšūnu telpā saplēš pašas šūnas, izraisot bojāeju. Daļai augu ir fizioloģiski mehānismi, kas mazina risku, piemēram, “antifrīzu” izstrāde, kas neļauj augu sulai sasalt, vai ir liekā ūdens atbrīvošana, saglabājot tikai sausnu. Daudzgadīgie augi, kas pārcieš ziemu, to dara labāk, bet viengadīgo augu izturība ir atšķirīga – daži iztur vairāku grādu salu, citi iet bojā pat pie 0 grādiem.
Spēju izturēt salnas var selekcionēt
Selekcija ļauj iegūt kultūraugus ar vēlamām īpašībām, tostarp izturību pret salnām. Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Aina Kokare portālā skaidro, ka zirņiem to panāk, izmantojot aukstuma kameras, kurās atlasa izturīgākos augus.
Latvijā ir sākta ziemas zirņu audzēšana – tos sēj rudenī, tie pārziemo un atsāk augt pavasarī, izturot salnas. Tomēr, ja tie zied pārāk agri, salnas var apdraudēt ražu.
Savukārt kartupeļi pret salnām ir neizturīgi. To laksti iet bojā pat pie -1 grāda, lai gan bumbuļi parasti izdzīvo. Pētniece Ilze Dimante norāda, ka kartupeļiem teorētiski var selekcionēt izturību, krustojot ar savvaļas sugām, kas iztur pat -10 grādus, bet tas samazinātu ražību un kvalitāti, tāpēc šādu šķirņu izveide nav prioritāte. Ir radīta vismaz viena izturīga šķirne – Alaska frostless –, kas iztur -3 grādus divas stundas.
