Bija noslēpumains gadījums, kad Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Barča sāka runāt par uzbrukumu e-veselības sistēmai. Jūs pēc brīža to noliedzāt. Tad uzbrukums tiešām notika. Vai Barča būtu gaišreģe vai labāk informēta? 44
Šogad traucējumu bijis aizdomīgi daudz. Minētais nebija vienīgais gadījums, kas lika ļoti pārliecinoši nonākt pie atziņas, ka kiberdrošība jāstiprina un vēlreiz jāstiprina. Mūsu pretotiesspēja nav bērnu autiņos, bet pietiekami attīstīta, lai šo to atšifrētu un novērstu. Pēc viltus trauksmes sekoja divi uzbrukumi e-veselībai. Pirmais pāris stundu garumā, otro lietotāji nemaz neizjuta. Jo spējām pretdarboties. Bet kādam ir acīmredzama interese pētīt iespējamos mērķus.
Kurš ir šis pētnieks?
Grūti teikt, bet šādu gadījumu kļūst vairāk. Vai tie vietējie “ģēniji”, vai no globālās IT pasaules? E-veselības uzlauzēju pēdas ved no Tobāgo līdz Vjetnamai, bet tikpat labi dators varēja atrasties blakusistabā.
Kas būtu iemesls kiberapdraudējumiem – nest sveicienus valsts simtgadē?
Iespējams. Varbūt nelabvēļi grib tēlot Latviju par neveiksmes stāstu, kur nekas neizdodas. Pieņemu, nelabvēļi ir gan ārpus Latvijas, gan iekšienē.
E-veselības ieviešanas procesu spārdīja gan ģimenes ārsti, gan politiskā vide – no visām pusēm. Tas esot brāķis. Jūsu apvienības biedrs Tavars izteicies – pat bez visiem uzbrukumiem e-veselība ir “kauns un negods”.
Tā latviska tradīcija – kādu spārdīt. Sākot būvēt sistēmu no 2005. gada, reklamējot “tūlīt būs” no otrās desmitgades, pienāca pēdējais posms divu gadu garumā, kad no trim četrām jau novecojušām izstrādēm e-veselību salika kopā. Negribu taisnoties, tā varēja būt labāka un ir uzlabojama.
Taču, lai arī daudzi bija pārliecināti, ka “tas nestrādās”, kad vēl septembrī 30% ārstu nebija pieslēgušies sistēmai, gada beigās visi nopūzdamies konstatēja, ka e-veselību tomēr iedarbinās. Vēl testējamu, vēl tai bija jāiztur kā morālais, tā kiberuzbrukums, bet skeptiķu skaits sarūk. Priekšā solis “elektronizēt” nosūtījumus pie speciālista, un tā pa etapiem iesim tālāk. Ne ministre, ne es neesam teikuši, ka no 1. janvāra viss būs gludi. Otrādi, runājām par pirmajām grūtībām.
Kritiķi nevērsās tik daudz pret jums, bet meklēja vainīgos, kāpēc e-veselības izgatavošanas process tā ievilkās, vai naudas miljonus iztērēja lietderīgi.
Grafiks, kurā gadā un kam ko piešķīra, ir. Var izskaitļot, kuri bija ministri, atbildīgās amatpersonas, bet kuru sodīsim? Nelaimīgo ierēdni, kurš centās pavirzīt procesu uz priekšu? Vēsturē aizslaucītu politiķi?
Likvidēsim brāķa sistēmu, mēģināsim radīt jaunu, kas strādā ideāli?
Bijāt simtgades ieskaņas koncerta viesu vidū Nacionālajā bibliotēkā. Televīzijā translāciju līdz beigām noskatījušies 13 000 skatītāju.
Pieņemu, ka neesmu izaudzis līdz māksliniecisko kvalitāšu vērtētāja līmenim mūzikā.
Runa ir par naudas tēriņiem. Koncerts izmaksāja lielas summas. Pirms intervijas apskatījām MK ēkas priekšā uzstādīto simtgades arku. Arī neesam mākslas eksperti, bet objekts maksā 250 tūkstošus un tiek vērtēts neviennozīmīgi. Kaut arka celta par domes naudu, tomēr cilvēki vēro lielos tēriņus, nākamo projektu ieceres un kļūst uzmanīgi, cik tie lietderīgi. Jau bija diskusija, vai esam bagāti, lai svinētu par daudz miljoniem. Mākslu cilvēki teicās ievērojuši, ka netrūkst to, kas grib pielipt projektiem un labi nopelnīt uz simtgades rēķina. Vai premjeram nevajadzētu pieskatīt lielo izdevumu tāmes? Varbūt var taupīgāk apieties ar nodokļu maksātāju līdzekļiem?
Acīmredzot ir jāpaskaita līdzi. Dažas aplēses liek uzdot jautājumus. Kad sabiedrība tos uzdos, Kultūras ministrijai, kas pārbauda izdevumu plūsmu, būs jāsniedz atbildes.
Tā stāsta, ka pašvaldības šobrīd esot ietekmīgākais spēlētājs valsts politikā.
Tas bija gaidāms. Krītoties lielo Saeimas partiju popularitātei, pašvaldības veidoja mazās partijas varas pārņemšanai novadā, reģionā. Tās auga kā sēnes. Stājās līguma attiecībās ar Rīgā bāzētiem spēkiem, iekļuva Saeimā un palielināja politisko ietekmi.
Ko realizēja, kā jau praktiskie latvieši velkot savās interesēs?
Protams, valdībai jācenšas sabalansēt intereses. Jo intereses ir no visām pusēm, bet šis sabalansēšanas process nav diez cik viegls. Normāls, ja partijas organizētu nodaļu tīklus reģionos, bet tas gājis mazumā. ZZS strādā uz zemēm, nezinu, kam vēl šobrīd ir tāds izplests lietojums. Drusciņ NA.
Par to, kur naudu var derīgi tērēt. 2018. gads ir Goda ģimenes gads. Demogrāfijas lietu centrs licis priekšā papildu atbalstu piešķiršanu daudzbērnu ģimenei, bet finanšu un labklājības ministrijām par to ir iebildumi un savi ieskati. Tā kā demogrāfija ir viena no valdības prioritātēm, kādas pozīcijas šajos jautājumos ir premjeram Kučinskim?
Man tikko bija stundu gara saruna ar Imantu Parādnieku, un kuplas ģimenes valdībai ir augstā vērtē. Pašlaik bez lieliem finanšu ieguldījumiem noslēdzies konkurss par ģimenēm draudzīgāko pašvaldību. Labs projekts, kurā pašvaldības sacenšas un labākās saņem bonusus. Ar Imantu spriedām, kā veicināt ģimenēm draudzīgu komersantu kustību. Saprātīgs virziens, ko modelējam, – par auklīšu dienesta atbalstīšanu. Slimnīcās ir māsas, kuras, iespējams, labprāt piepelnītos. Un ir strādājošie vecāki, kam uz laiku vajag bērnu pieskatītāju. Ja, piemēram, mazulis saslimst, māmiņām būtu iespēja izsaukt aukli ar medicīnisko izglītību. Pārrunājām, ka vasarā rīkosim daudzbērnu ģimeņu forumu. Protams, ka bijušas lielas diskusijas budžeta sakarā par atbalsta pasākumiem, kuri prasa milzīgi daudz naudas un uzreiz. Nav domstarpības, ka daudzbērnu ģimenes jāatbalsta – jautājumi ir par naudu. Būtu vieglāk, ja Demogrāfisko lietu centra (DLC) un Labklājības ministrijas vadībā būtu vienas partijas pārstāvji. Agrāk daudzbērnnieku aprūpe bija tiešais ministrijas lauciņš, bet jāatzīst, ka DLC nodalīšana ir devusi zināmus veiksmes stāstus.
Ko valdība tomēr spēs atbalstīt no DLC un rosināt?
Līdzsvarosim pieprasīto ar budžeta iespējām. Jo izteiktās domas ir labas, un, ja jautājat pēc premjera pozīcijas – ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem atbalsta politika jāturpina. Pieņemu – arī nākamajā valdībā.
Plašākā nozīmē demogrāfijas politika skar arī tautiešu mājās saukšanu. Lai latvieši spēka gados atgrieztos, veidotu ģimenes Latvijā un nevajadzētu ievest darbarokas no citām valstīm. Kas jums sakāms par šo tematiku?
Mājās pārnākšana notiek, bet samērā klusi. Atbraukušie neplēš kreklu, lai skaļi paziņotu – atgriezos! Gaiļezerā satiku divus ārstus, kuri atgriezušies no Anglijas. Dakterus nesagaidīja lidostā, viņi nenokļuva avīžu virsrakstos.
Ar DLC vadītāju Parādnieku runājām arī par reemigrāciju kā vienu etapu demogrāfijas politikā, kur pieminētam vēstniekam ārzemju latviešu lietās jābūt kā koordinatoram starp resoriem. Uzdevums ir programma īres namu būvēšanā – Ekonomikas ministrijas atbildībā. Tāpēc teicu, ka, reemigrācijas pasākums jādabū “zem viena jumta”.
Kas attiecas uz lēta darbaspēka ievešanu, manis paustā konsekventā nostāja – vediet smadzenes, augstākā līmeņa speciālistus, kādu Latvijā nav. Mūsu noteikumi jau ļauj, ka uz laiku drīkst nodarbināt viesstrādniekus. Viņi strādā, pārsvarā būvlaukumos, arī no ES valstīm, Rumānijas un Bulgārijas.
Jūtams spiediens, lai durvis ievestām darbarokām ver vaļā plašāk.
Atvērt lēta darbaspēka tirgu vienmēr varam pagūt. Tas ir elementāri. Taču, ja mums ir neizmantojama darbaspēka rezerves, ja 14% Latvijas iedzīvotāju kopš 2000. gada devušies prom, tad saskatu citas iespējas. Verot vārtus ārzemju strādniekiem, bremzēsim produktivitātes kāpumu, nositīsim uz leju darba algas. Daudzi būs laimīgi, bet attīstības cikls sabremzēsies. Vienkārši sakot, bremzēsies darba vietu automatizācija, jo lētāk būs nodarbināt ukraiņus, baltkrievus. Mazā valstī no svara arī valsts valodas stiprināšana un nacionālā sastāva stabilizācija. Valodas lietā polemizējam ar Latvijas krievu atbalsta biedrību, bet, kad brauks viesstrādnieki, tas var pacelties jaunā līmenī, kam diez vai mūsu sistēma gatava.
Prātīgas domas. Taču uzņēmēji spiež, politiķiem dažādas domas.
Spiediens ir. Caur ministrijām. Caur Satiksmes ministriju, ka katastrofāli trūkst tālbraucēju šoferu. Caur Zemkopības ministriju, ka nepieciešami papildu sezonas strādnieki. Tomēr valdībā neprojektē pretimnākšanu tam, kas jau atļauts.
Kā būs tad, kad sāksies “Rail Baltica” būvdarbi?
Celtniecībā izmanto viesstrādniekus. Man šķiet, konkurences, karteļu izskaušanas nolūkos vērtīgi “pašķaidīt” mūsu celtnieku līdzdalību konkursos ar ārzemju kolēģu klātbūtni. Tas var palīdzēt, atsvaidzināt konkursu cīņas par lētākām būvobjekta izmaksām. “Rail Baltica” tiešām būs liels izaicinājums, ņemot vērā, cik celtniecības jaudu aizņemts citos ES finansētos projektos, diez vai iztiksim bez darbaspēka ievešanas bet – uz noteiktu termiņu.
