Ja mazdēls netur vectēvam doto vārdu zemes mantojuma lietā 5
Vectēvs uzdāvināja vienam no mazdēliem 0,17 ha privatizētās zemes. Mazdēls teica, ka tur būvēs sev māju. Zeme atrodas blakus viņa tēva mājām. Sākumā vectēvs šo zemi gribēja dāvināt savai meitai, taču viņa atteicās. Pārējie mazbērni klusēja, bet šis uzreiz teica, ka ņemšot. Tagad viņš nolēmis šo zemes gabalu pārdot un pirkt dzīvokli.
Mēs visi esam sašutuši, ka zeme vairs nebūs dzimtas īpašumā. Vectēvs to dāvināja ar domu, ka mazdēls tur dzīvos, nevis to pārdos. Mums ir vēl trīs mazbērni, viņiem mantojumā nepaliek nekas! Vai šo dāvinājumu var atsaukt? Varbūt mazdēls pats piekritīs dāvinājuma līguma atsaukšanai? Zemi uz viņa vārda jau ierakstījām zemesgrāmatā. Ceram, ka viņš būs tik godprātīgs un, ja zemi pārdos, daļu naudas iedos arī pārējiem radiem. Tad mums iebildumu nebūtu. Vectēvam ir sieva un divas meitas, katrai pa diviem bērniem. ANTONIJA ENGURĒ
Var parakstīt atcēlējlīgumu
Diemžēl žurnāla lasītāja ir jāsarūgtina. Ja mazdēls uzdāvināto zemi ierakstījis zemesgrāmatā uz sava vārda, tas ir viņa īpašums un viņš ar to var brīvi vienpersoniski rīkoties, tostarp pārdot, ieķīlāt bankā vai uzdāvināt kādam citam. Kaut gan vectēva uztverē tā vēl ir dzimtas zeme, pēc likuma tā pieder vienīgi mazdēlam, un citiem tur vairs nav nekādas teikšanas.
Ir divu veidu dāvinājuma līgumi – dāvinājums aiz devības (kā šajā gadījumā) vai dāvinājums atlīdzības nozīmē par sniegtajiem pakalpojumiem (atbilstīgi Civillikuma 1933. pantam). Dāvinājuma līgumā var ierakstīt papildu nosacījumus, piemēram, aizliegt dāvinātāja dzīves laikā zemi pārdot citām personām. Ja vectēvs līgumā būtu ierakstījis šo nosacījumu, tagad viņam problēmu nebūtu.
Dāvinājumu, kas veikts atlīdzības nozīmē, nevar atsaukt, bet dāvinājumu, kas veikts aiz devības, var atsaukt. To var izdarīt, pusēm vienojoties un noslēdzot atcēlējlīgumu. Saskaņā ar šo līgumu īpašuma tiesības atkal pāriet dāvinātājam, un tās nostiprināmas zemesgrāmatā uz viņa vārda. Reģistrējot zemesgrāmatā atcēlējlīgumu, valsts nodeva nav jāmaksā, taču agrāk samaksāto valsts nodevu par dāvinājuma reģistrēšanu no valsts atpakaļ saņemt nevar.
Ja apdāvinātais nepiekrīt atcēlējlīguma parakstīšanai, atliek iespēja dāvinājumu atsaukt tiesas ceļā apdāvināmā rupjas nepateicības dēļ. Ja dāvinājuma līgumā būtu ierakstīti kādi nosacījumi un mazdēls tos nepildītu, dāvinājuma līgumu varētu atsaukt tiesas ceļā sakarā ar līguma nosacījumu neizpildi.
Vai mazdēls, kuram, kā var saprast, vajadzīga nauda, piekritīs atsaukt dāvinājumu? Nez vai.
Kaut gan radinieki ir sarūgtināti, tomēr mazdēla rīcība neatbilst rupjai nepateicībai Civillikuma 1919. panta izpratnē. Tur teikts, ka par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams palīdzēt. To, ka apdāvināmais izrādījis rupju nepateicību, dāvinātājam pašam jāpierāda tiesā.
Ko no tā varam mācīties? Nekustamais īpašums ir liela vērtība, tāpēc rūpīgi jāapsver, pirms to kādam dāvina. Nereti cilvēki, noslēdzot dāvinājuma līgumu, nepadomā, ka tas ir uz visiem laikiem, jo dāvinājumu atsaukt ir grūti un bieži vien neiespējami.
Otrs secinājums – vārdiem nevar ticēt. Ja mazdēls jau būtu sācis saimniekot laukos, pie arhitekta pasūtījis projektu, viņa darbi liecinātu, ka apņemšanās celt savu māju ir nopietna. Taču, kamēr ir tikai mutiski solījumi, ticamības pakāpe ir krietni zemāka.
Mantinieces var prasīt pusi
Tomēr dāvinājuma saņēmējam jāņem vērā, ka neatraidāmie mantinieki var no viņa prasīt savas neatņemamās daļas, kas būs jāizmaksā naudā. Vectēva neatraidāmie mantinieki ir sieva un abas meitas.
Civillikuma 1922. pantā teikts – ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma.
Pieņemsim, ka zeme nav laulāto kopmanta. Ja zeme nebūtu uzdāvināta, sieva un abas meitas katra mantotu vienu trešdaļu, tātad katras mantinieces neatņemamā daļa ir 1/6 no zemes gabala vērtības. Šajā gadījumā zemes vērtība būs tās pārdošanas cena, bet, ja zemi pārdos lētāk par kadastrālo vērtību, par tās vērtību var uzskatīt kadastrālo vērtību. Tādēļ mazdēlam jāņem vērā, ka pēc vectēva nāves viņam 3/6 jeb pusi no saņemtās naudas par pārdoto zemi vajadzēs atdot savām radiniecēm. Gadījumā, ja zeme bija izpirkta par abu laulāto sertifikātiem, tā ir laulāto kopmanta, līdz ar to sievas neatņemamā daļa būs lielāka.
