Kas jāņem vērā, ieviešot obligātu veselības apdrošināšanu? 8
Evija Matveja, BTA valdes locekle
Brīvprātīga veselības apdrošināšanas sistēma Latvijā pastāv jau vairāk nekā 20 gadus, un visu šo laiku tā pamatā balstījusies uz privāto sektoru, kas apdrošina savus darbiniekus, un apdrošināšanas kompānijām, kas slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm par iedzīvotāju saņemto pakalpojumu kompensēšanu.
Par spīti likumos noteiktajiem, realitātei neatbilstošajiem kompensējamo summu limitiem un citiem ierobežojumiem, brīvprātīgās veselības apdrošināšanas sistēma kopumā darbojusies sekmīgi. Tā gan palīdzējusi apdrošinātajiem cilvēkiem saņemt medicīnas pakalpojumus, negaidot ilgās rindās uz valsts apmaksātajām kvotām, gan ļāvusi medicīnas iestādēm gūt ienākumus no maksas pakalpojumiem. Kā zināms, valstī noteiktais veselības apdrošināšanas polises limits, kas neapliekas ar nodokļiem vienam darbiniekiem ir 426,86 eiro gadā, un tas nav mainījies vairāk nekā 15 gadus. Savukārt medicīnas pakalpojumu cenas šajā periodā ir vairākkārtīgi paaugstinājušās.
Apsverot iespēju ieviest obligātu veselības apdrošināšanu, likumdevējiem jāņem vērā vairāki būtiski aspekti. Pirmkārt, ir precīzi jānodefinē pakalpojumu grozs, kas būs pieejams katram Latvijas iedzīvotājam, un jāatrod taisnīgs veids, kā to piesaistīt nodokļu nomaksai. Proti, obligātās veselības apdrošināšanas nosegtajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem tiem cilvēkiem, kuri regulāri nomaksā nodokļus Latvijas valstij.
Otrkārt, precīzi jādefinē, uz kurām sociālajām grupām un cik ilgi attiecas izņēmumi. Šīs grupas varētu būt bērni, studenti, pensionāri, maznodrošinātie, jaunās māmiņas, cilvēki ar īpašām vajadzībām un citi, kas kādā konkrētā dzīves posmā vai permanenti nevar iesaistīties darba tirgū.
Treškārt, beidzot jāizveido droša un sakārtota dokumentu aprites elektroniska sistēma, lai ārsts varētu ātri piekļūt pacienta slimības vēsturei. Tas nodrošinātu iespēju ārstam redzēt visus iepriekš saņemtos medicīniskos pakalpojumus un samazinātu dubultās izmaksas, kas veidojas sūtot pacientu veikt izmeklējumu atkārtoti, kad tas nav nepieciešams.
Ceturtkārt, aprēķinot obligātās apdrošināšanas kompensējamās summas, jāņem vērā medicīnas pakalpojumu reālās izmaksas un jāparedz iespēja cenas elastīgi pārskatīt, ja tās laika gaitā palielinās.
Lai nodrošinātu efektīvu obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi, svarīgi iesaistīt kā medicīnas iestāžu pārstāvjus, ekonomistus, analītiķus, tā apdrošinātājus, kuriem jau vairāk kā 20 gadu ir pieredze veselības apdrošināšanas sistēmas niansēs.
