“Uz gadu iedodam labu zīmi vēlētājam, bet pēc tam lai lemj nākamā Saeima?” Gašpuitis par pārtikas PVN samazinājumu 0
Pārtikas cenu kāpums pēdējos gados nav bijusi tikai Latvijas problēma – tas bijis globāls process, kas skāris arī daudz bagātākas valstis. Tāpēc politiķiem uz šo jautājumu bija jāreaģē, TV24 raidījumā “Naudas cena” vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš norāda, ka Latvija Eiropas mērogā joprojām ir salīdzinoši nabadzīgāka valsts, līdz ar to pārtikas cenu kāpums iedzīvotājiem ir īpaši jūtīgs. Vienlaikus šī problēma nav radusies tikai vietējo apstākļu dēļ – cenu kāpumu ietekmējuši arī globāli faktori, kas satricināja pārtikas tirgu daudzviet pasaulē.
Gašpuitis skaidro, ka pārtikas cenu jautājumā Latvijā bijusi ievērojama turbulence, un priekšvēlēšanu gadā politiķiem bija nepieciešams parādīt, ka viņi uz sabiedrības bažām reaģē. Tādēļ PVN samazinājums pārtikai uz noteiktu laiku, viņaprāt, lielā mērā vērtējams arī kā politisks signāls.
Ekonomists norāda, ka šāds lēmums uz vienu gadu ir ērts no politiskā viedokļa – tas ļauj sniegt iedzīvotājiem sajūtu, ka kaut kas tiek darīts, vienlaikus neuzliekot nākamajiem gadiem automātiski ilgstošas saistības. Citiem vārdiem, šobrīd sabiedrībai tiek dots atvieglojums, bet pēc gada par tā turpināšanu vai pārskatīšanu varēs lemt jau nākamais politiskais sastāvs.
Viņa ieskatā politiķi ar šādu risinājumu potenciālajam vēlētājam dod “labu zīmi” – uz gadu nodoklis tiek samazināts, un cilvēki var sajust, ka problēma netiek ignorēta. Taču jautājums paliek atklāts: kas notiks pēc šī termiņa beigām?
Gašpuitis pieļauj, ka, ja nākotnē parādīsies labvēlīgi ekonomiskie faktori, politiķi varētu lemt samazināto likmi turpināt vai pat paplašināt. Taču tas jau būs atkarīgs no nākamajiem budžeta lēmumiem un politiskās situācijas.
Vienlaikus raidījumā izskan jautājums, vai šādu pieeju nevar uzskatīt par bezatbildīgu – jo lēmums tiek pieņemts tikai uz gadu, bet sekas un gaidas var palikt ilgāk. Gašpuitis gan to drīzāk vērtē kā politisku reakciju uz aktuālu problēmu, nevis viennozīmīgu bezatbildību.
Viņaprāt, politiķiem šajā situācijā bija jāreaģē, jo pārtikas cenu kāpums bija aktuāls un sabiedrībai sāpīgs jautājums. Ar PVN samazinājumu uz noteiktu periodu politiķi nākuši pretī iedzīvotājiem, taču galvenais izaicinājums būs pēc gada – kad būs jāizlemj, vai šis solis paliek spēkā, tiek mainīts vai atcelts.
Tādēļ pārtikas PVN samazinājums, pēc ekonomista teiktā, jāvērtē ne tikai kā ekonomisks instruments, bet arī kā priekšvēlēšanu laika politisks lēmums, kas dod īstermiņa atvieglojumu, bet neatrisina jautājumu par ilgtermiņa cenu un budžeta politiku.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
