“Mēs esam nabagi, un tas ir jāmaina!” Gulbe norāda, kāpēc Latvijā veikalos cenas turas augstas 0
Latvijai ir jādomā ne tikai par nodokļu celšanu vai īslaicīgiem atbalsta mehānismiem, bet par to, kā kļūt turīgākai, veicinot uzņēmējdarbību un konkurenci. Tā TV24 raidījumā “Naudas cena” norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, ekonomikas doktore Ingūna Gulbe.
Viņas ieskatā viens no iemesliem, kāpēc pārtikas cenas Latvijas veikalos ir salīdzinoši augstas, varētu būt nepietiekama konkurence mazumtirdzniecībā. Teorētiski veikalu tīklu skaits ir, tomēr Gulbe uzskata, ka tirgum noderētu vēl kāda nopietna liela ķēde, kas radītu spēcīgāku cenu spiedienu.
Viņa norāda, ka Latvijā pircēju skaits nav liels, un tas ietekmē gan veikalu, gan restorānu biznesu. Kā piemēru Gulbe min ēdināšanas nozari – restorāniem klājas grūti, jo tūristu skaits pēc iepriekšējiem kritumiem tā arī nav pilnībā atgriezies, savukārt vietējiem iedzīvotājiem bieži nav pietiekami daudz brīvu līdzekļu, lai regulāri ēstu ārpus mājas.
Pēc Gulbes teiktā, daudzi cilvēki realitātē izvēlas nopirkt lētākus produktus un pagatavot maltīti mājās, nevis doties uz restorānu. Tas, viņasprāt, atspoguļo plašāku problēmu – Latvijas sabiedrība kopumā nav pietiekami turīga, un mērķim būtu jābūt šo situāciju mainīt.
Gulbe uzsver, ka to nevar panākt tikai ar regulācijām un sodiem. Viņasprāt, ja valsts pārāk stingri un birokrātiski uzrauga mazumtirdzniecības tīklus, nemitīgi meklējot pārkāpumus un piemērojot sodus, tas nav veids, kā piesaistīt tirgum jaunus konkurentus.
Potenciālie investori skatās uz vidi kopumā. Ja tā šķiet pārlieku sarežģīta, regulēta un neprognozējama, tad uzņēmējiem rodas jautājums, vai vispār ir vērts ienākt Latvijas tirgū. Tas attiecas ne tikai uz mazumtirdzniecību, bet arī uz citām nozarēm.
Īpaši Gulbi satrauc uzņēmējdarbības sākšanas šķēršļi pārtikas ražošanas jomā. Viņa stāsta, ka pašlaik veic pētījumu un aptaujā pārtikas uzņēmumus, un viena no bieži minētajām problēmām ir sarežģītā atļauju saņemšana.
Kā piemēru viņa min A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, kas nepieciešamas uzņēmumiem ar būtisku ietekmi uz vidi, piemēram, lielākām putnu vai cūku fermām. Pēc Gulbes teiktā, šādas atļaujas saņemšana uzņēmējiem var izmaksāt desmitiem tūkstošu eiro un prasīt ļoti ilgu laiku.
Viņa norāda, ka uzņēmējam gadiem var tikt prasīti dažādi papildu dokumenti un precizējumi, līdz ar to reāla uzņēmējdarbības sākšana kļūst gandrīz neiespējama. Tāpēc daži uzņēmēji pat apsver nevis veidot jaunu uzņēmumu no nulles, bet pirkt vecu uzņēmumu, cerot, ka tam jau ir nepieciešamās atļaujas.
Gulbes skatījumā šāda situācija parāda, cik daudz šķēršļu Latvijā joprojām ir cilvēkiem, kuri vēlas ražot, investēt un attīstīt uzņēmējdarbību.
Viņasprāt, valstij būtu jāskatās, kurus ierobežojumus iespējams mazināt vai noņemt, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ir vēlme sākt vai paplašināt uzņēmējdarbību. Ja uzņēmēji netiek laisti tirgū vai viņiem tiek radīti pārāk sarežģīti noteikumi, konkurence neaug, cenas nemazinās un ekonomika nekļūst spēcīgāka.
Gulbe uzsver, ka Latvijai vajadzētu vairāk domāt par to, kā atvieglot uzņēmējdarbību un ļaut veidoties konkurencei. Tieši tas, viņasprāt, ilgtermiņā var palīdzēt kļūt turīgākiem, nevis tikai īslaicīgi lāpīt problēmas ar nodokļu izmaiņām vai politiskiem solījumiem.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
