“Puškins Latvijā atpazīstamāks par Raimondu Paulu un Krišjāni Baronu?” Profesore Zelče norāda uz Krievijas kultūras ietekmi 0
Runājot par Latvijas attiecībām ar Krievijas kultūras un informatīvo telpu, nepietiek tikai ar politiskiem paziņojumiem par saišu saraušanu. Jautājums ir daudz dziļāks – cik lielā mērā šī saikne joprojām pastāv cilvēku zināšanās, ieradumos un kultūras priekšstatos, TV24 raidījumā “Preses Klubs” norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore, Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas direktore, vēstures doktore Vita Zelče.
Viņa stāsta, ka kāda nesena projekta ietvaros bijusi iespēja pasūtīt aptauju par to, ko Latvijas iedzīvotāji zina par dažādām kultūras personībām. Rezultāti, pēc profesores teiktā, bijuši pārsteidzoši.
Aptauja parādījusi, ka Latvijas sabiedrības zināšanas par Krievijas kultūras personībām joprojām ir ļoti labas. Daudzi cilvēki šīs personības ir ne tikai atpazinuši, bet savā ziņā arī pieņēmuši kā daļu no sev pazīstamas kultūras telpas.
Kā piemēru Zelče min Aleksandru Puškinu. Pēc viņas teiktā, Puškins Latvijā pēc vārda ir atpazīstamāks nekā Raimonds Pauls vai Krišjānis Barons. Atšķirība gan neesot milzīga – runa ir par dažiem procentiem –, tomēr pats fakts esot zīmīgs.
Līdzīga aina parādījusies arī attiecībā uz citiem krievu literatūras klasiķiem. Antons Čehovs un Fjodors Dostojevskis pēc vārda esot atpazīstamāki nekā Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis.
Profesore uzsver, ka socioloģiskās aptaujas vienmēr jāvērtē piesardzīgi – tās atspoguļo konkrētā brīža atbildes uz konkrēti uzdotiem jautājumiem. Tomēr šādi dati ļauj ieraudzīt noteiktas tendences sabiedrībā.
Viņasprāt, šie rezultāti liek domāt, ka Latvija joprojām dzīvo telpā, kur Krievijas kultūras ietekme ir ļoti spēcīga. Tā nav tikai informatīvā telpa politiskā nozīmē, bet arī kultūras telpa, kurā cilvēki gadu desmitiem dzīvojuši, mācījušies un veidojuši savus priekšstatus.
Zelče norāda, ka vecākajām paaudzēm zināšanas par Krievijas kultūras personībām ir izteikti labākas. Tāpat šīs zināšanas vairāk raksturīgas cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni. Tomēr aptaujā parādījies arī negaidīts aspekts – jauniešu vidū latviešu jaunieši Puškinu pazīstot pat labāk nekā krievu jaunieši.
Profesore atzīst, ka viņai pašai bija nojausma, ka šāda aina varētu parādīties, taču, ieraugot konkrētus datus, tie tomēr likuši apmulst.
Šie rezultāti, viņas ieskatā, parāda, ka Latvijas kultūras atmiņā Krievijas kultūras klātbūtne joprojām ir ļoti dziļa. Tāpēc jautājums par attālināšanos no Krievijas ietekmes nav tikai par medijiem vai politiku – tas skar arī to, ko sabiedrība zina, atpazīst un uzskata par sev pazīstamu kultūras mantojumu.
