Kas notiek ar astronauta ķermeni, ja viņš mirst kosmosā? NASA atklāj rīcības gaitu 0
Lidojumi kosmosā ir viens no cilvēces iespaidīgākajiem sasniegumiem, taču līdz ar tiem nāk arī jautājumi, kuriem uz Zemes reti kad jāmeklē atbildes. Viens no tiem – kas notiek ar astronauta ķermeni, ja viņš mirst ārpus mūsu planētas? Vai to var nogādāt atpakaļ? Vai tas paliek stacijā? Vai tiek iznīcināts? Par to, kas notiek ar cilvēku, ja tas nomirst kosmosā, vēsta Iflscience.
Nāve Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) – aukstums kā pagaidu zārks
Ja astronauts mirst Starptautiskajā kosmosa stacijā, viņa ķermenis netiek vienkārši tur atstāts. NASA ir paredzējusi skaidru rīcības plānu. Ķermenis tiek uzglabāts aukstumā, parasti to novietojot vietā, kur stacijā ir viszemākā temperatūra. Šis process novērš ķermeņa sadalīšanos un aizkavē nelabvēlīgo baktēriju attīstību.
Tā kā cilvēka ķermenis pēc nāves sāk izdalīt nepatīkamas smakas, ir svarīgi to turēt izolētā vidē. Bijušais SKS komandieris Kriss Hedfīlds atklāj, ka ķermeni visbiežāk atstāj hermētiskā skafandrā un ievieto slūžā vai kādā citā aukstuma nodalījumā, kur tas tiek uzglabāts līdz tiek noorganizēta tā atgriešana uz Zemes. “Ja kāds nomirtu lidojuma laikā, es vispirms viņu ievietotu slūžā. Turētu hermētiskā skafandrā. Patiesībā ķermeņi skafandros sadalās ātrāk, bet mēs negribam pūstošas miesas smaku vai gāzu izdalīšanos – tas nav higiēniski. Tāpēc mēs ķermeni paturētu skafandrā un novietotu aukstumā,” skaidroja Hedflīds.
Nāve tālākos lidojumos – sarežģītāk nekā jebkad
Situācija kļūst krietni sarežģītāka, ja astronauta nāve notiek tālākā kosmiskajā ceļojumā – piemēram, lidojot uz Marsu. Šādā gadījumā ķermeņa nogādāšana atpakaļ uz Zemi nav iespējama. Šobrīd NASA un zinātnieki visā pasaulē apsver dažādus risinājumus, kas ļautu ar cieņu un drošību rīkoties ar mirstīgajām atliekām, neapdraudot apkalpes veselību vai misijas gaitu.
Viens no izskatītajiem scenārijiem ir kriogēnā sasaldēšana – ķermeni sasaldē ļoti zemā temperatūrā, lai novērstu tā sadalīšanos. Vēl radikālāka metode paredz ķermeņa ārēju sadalīšanu, izmantojot robotizētu roku ārpus kosmosa kuģa. Šādi fragmentēto ķermeni varētu uzglabāt kompakti un higiēniski līdz misijas beigām. Taču šie risinājumi šobrīd vēl atrodas teorētiskā līmenī un prasa ievērojamus inženiertehniskus risinājumus un plašas ētiskas diskusijas.
Nāve uz Mēness – bez baktērijām, bez sadalīšanās
Vēl citādāka situācija būtu, ja astronauts mirtu uz Mēness. Tā kā tur nav atmosfēras, baktēriju vai skābekļa, ķermenis nesadalītos ierastajā veidā. Tā vietā tas ļoti strauji izžūtu un sasalstu, pārvēršoties par to, ko pētnieki dēvē par “Mēness mūmiju”.
Bioloģiskās drošības un ētikas aspekti
NASA un citas aģentūras šobrīd pievēršas ne tikai praktiskajiem, bet arī ētiskajiem un vides jautājumiem. Viens no būtiskiem izaicinājumiem – nepieļaut, ka cilvēka mikrobi tiek ievesti uz citiem debesu ķermeņiem, piemēram, Mēnesi vai Marsa virsmas.
Kosmosa ekosistēmas ir trauslas un potenciāli nezināmas – jebkāda piesārņošana ar Zemes izcelsmes baktērijām varētu apdraudēt ne tikai vietējo vidi (ja tāda pastāv), bet arī nākotnes zinātniskos pētījumus. Tādēļ tiek apsvērtas iespējas, piemēram, kremēt ķermeni kosmosā vai izstrādāt īpašas apbedīšanas procedūras ārpus Zemes.
