Tiešsaistes hakatonā “MediaHack” studenti 48 stundu laikā centīsies radīt inovatīvas idejas 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiešsaistes hakatonā “MediaHack” studenti 48 stundu laikā centīsies radīt inovatīvas idejas.
Pandēmija trāpīja ne tikai pa mediju nozares trauslo finansiālo stāvokli, bet arvien dziļāk purvā vilka uzticību medijiem, savā ziņā triumfējot dezinformācijai un viltus ziņām.
ASV kopš 2012. gada ticība medijiem samazinājusies no 56% līdz 46%, bet Eiropā uzticība kopš 2019. gada samazinājusies no 61% līdz 53%. Vairākās valstīs uzticība nokritusies zem 50% un pat zem 40%.
Teju viscaur Eiropā kā uzticamāko ziņu avotu cilvēki joprojām norāda radio, tostarp Latvijā. Pie mums radio stāstītajam uzticas 70%.
Kā atgūt cilvēku uzticību medijiem un nodrošināt mediju finansiālā stāvokļa uzlabošanos?
Lai risinātu mediju jomas izaicinājumus, no 3. līdz 6. jūnijam Latvijā notiks tiešsaistes hakatons “MediaHack”, kurā pirmo trīs vietu ieguvēji tiks atalgoti ar attiecīgi 1500, 1000 un 500 eiro naudas balvām.
Hakatona jeb ideju maratona mērķis ir 48 stundu laikā radīt inovatīvas idejas mediju jomā, novērtēt idejas biznesa potenciālu un izveidot starpdisciplināras komandas, kas spēj šīs idejas realizēt dzīvē Idejas ģenerēs četrās kategorijās – “Mediju satura radīšana”, “Mediju satura izplatīšana”, “Interaktīvs un iesaistošs mediju saturs” un “Nākotnes mediji”.
“Mēs saskaramies ar sociālo mediju gigantu dominances, viltus ziņu un esošo mediju biznesa modeļu izaicinājumiem, tāpēc mums ir vajadzīgi novatoriski risinājumi, lai mediji būtu uzticami, iesaistoši un pieejami visiem gan šobrīd, gan nākotnē. Kas un kā veido mediju saturu? Kā saturs tiek nogādāts auditorijai? Kā mēs mijiedarbojamies ar mediju saturu? Šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem hakatona dalībnieki meklēs atbildes. Aicinām hakatona dalībniekus paskatīties uz mediju nozari no dažādiem skatpunktiem un izaicināt gan sevi, gan savu ideju,” norādījis hakatona organizators un biedrības “WindHackers” vadītājs Kārlis Skuja.
Savukārt Latvijas Universitātes Inovāciju centra “LUMIC” direktore Signe Bāliņa uzsver, ka hakatons ir iespēja ikvienam dalībniekam atklāt savu potenciālu, dalīties ar idejām, iegūt jaunus domubiedrus un palīdzēt risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus.
Pasākumā aicināti piedalīties studenti, dizaineri, programmētāji un topošie uzņēmēji, kā arī mediju jomas pārstāvji. Komandām būs iespēja saņemt pieredzējušu mentoru un ekspertu atbalstu, lai izstrādātu risinājumus, kas uzlabos vai pat mainīs veidus, kā tiek radīts un patērēts mediju saturs.
Dalība hakatonā ir bez maksas, un līdz 2. jūnijam pasākumam var reģistrēties ikviens gan ar savu ideju, gan bez tās. Pieteikties var jau iepriekš izveidotas komandas, savukārt tiem, kas pieteiksies individuāli, būs iespēja veidot jaunu komandu vai pievienoties citai idejai.
Gatavojoties hakatonam, notiek arī divi vebināri. Pirmajā, kas notika 19. maijā – “Mediju industrijas izaicinājumi” –, dažādu mediju pārstāvji uzsvēra uzticības medijiem atgūšanas nozīmi, centienus piesaistīt jaunu un gados jaunāku auditoriju, kā arī Covid-19 pandēmijas radītos izaicinājumus, kuru dēļ žurnālistiem nācies pielāgoties ne tikai fiziskiem ierobežojumiem, bet arī apgūt jaunas zināšanas un tematus.
“Covid-19 laikā noalgojām atsevišķu cilvēku, kurš lasīja zinātniskos rakstus un dokumentus no pašiem pirmavotiem, tos izprata un rakstīja lieliskus rakstus. Radījām “Instagram” izskaidrojošos materiālus, viktorīnas u. c. jauna veida produktus, tādējādi cenšoties piesaistīt auditoriju.
Sapratām, ka jauni cilvēki ir ļoti ieinteresēti labā pētnieciskajā žurnālistikā, tāpēc centāmies tādā rotaļīgā veidā pasniegt sarežģītu informāciju, turklāt to visu darījām trijās valodās,” stāstīja portāla “LSM.lv” galvenā redaktore Marta Cerava.
Savukārt portāla “Delfi” galvenā redaktora p. i. Filips Lastovskis uzsvēra, ka ir tikai laika jautājums, līdz Latvijas mediji sāks lietot mākslīgo intelektu, kas palīdzēs izvēlēties labākos virsrakstus, piesaistošākos rakstus, kurus virzīt sociālajos medijos u. c. uz dažādiem algoritmiem bāzētus uzdevumus. Lielākās ziņu aģentūras robotu palīdzību izmantojot jau šobrīd.
Taču, kā uzsvēra Lastovskis, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, centrā kā galvenie satura vārtu sargi un atbildīgie paliks žurnālisti un redaktori. Žurnālistu nozīme robotu dēļ nemazināsies, viņš rezumēja.
